Naudas skola atbild

Pēc ASV tehnoloģiju milža Facebook iniciatīvas radīta neatkarīga bezpeļņas organizācija The Libra Association, kurā ietilpst starptautiski uzņēmumi MasterCard, Visa, PayPal, Spotify, Uber, Booking.com, Ebay, Vodafone un citi. 2019. gada 18. jūnijā šis jaunizveidotais milzu uzņēmums izziņoja plānu radīt jaunu blokķēdes tehnoloģijā balstītu digitālo valūtu Libra. Tās veidotāji uzskaita dažādus ieguvumus, ko Libra varētu sniegt, taču katrai medaļai ir divas puses. Latvijas Bankas maksājumu eksperta Klāva Ozoliņa rakstā – par šo ieceri un arī par riskiem.

Pasaulē savulaik jau bijusi naudas vienība ar šādu nosaukumu – libra bija Peru oficiālā valūta no 1898. līdz 1931. gadam. Atšķirībā no 20. gadsimta sākumā apgrozībā bijušās libras, ko emitēja Peru Centrālā banka un kuras nodrošinājums bija zelta rezerves, jauno, digitālo Libru plāno izdot Libra Association, kam ar centrālajām bankām vai valsts pārvaldi nav itin nekādas saistības.

Šķiet, ka Facebook, apzinoties savu ne pārāk labo slavu saistībā ar lietotāju datu aizsardzību, kā arī klaju personas informācijas izmantošanu reklāmas nolūkos, veicis manevrus, lai īstenotu savu vēlmi iekarot finanšu pakalpojumu tirgu.

• Pirmkārt, pašā Facebook šim projektam izveidota īpaša vienība Calibra, kas nodrošinās digitālo maciņu izmantošanai WhatsApp, Messenger un Facebook lietotnēs un teorētiski ir pilnībā nošķirta no Facebook datu izmantošanas. Tāpat Calibra pārstāv Facebook intereses organizācijā Libra Association.
• Otrkārt, Libra Association 28 dibinātāji ir  tirgus līderi visdažādākajās nozarēs – no maksājumiem un norēķinu kartēm līdz mūzikas straumēšanai un pārvadājumu pakalpojumiem. Ja paša Facebook lietotāju skaits tiek lēsts ap 2.4 miljardiem (aptuveni 31% no pasaules iedzīvotājiem), tad kopējais asociācijas biedru sniegto pakalpojumu lietotāju skaits noteikti aptver vairāk nekā pusi pasaules iedzīvotāju.

Katrs Ženēvā, Šveicē (nevis ASV) bāzētās Libra Association dibinātājs veicis vismaz 10 miljonu ASV dolāru iemaksu organizācijas pamatkapitālā, pretī saņemot vienu no 28 balsīm asociācijas lēmumu pieņemšanā. Asociācija paredzējusi veidot Libras tīklu, kas tehnoloģiski nodrošinātu šīs digitālās valūtas norēķinu. Kaut arī Libra Association uzsver, ka Libra balstīta blokķēdes tehnoloģijā, tomēr tā būtiski atšķirsies no zināmajiem kriptoaktīviem kā Bitcoin vai Ethereum, jo Libras pārvedumu validēšanu varēs veikt tikai 28 asociācijas dibinātāji – katram atļauts veidot Libras tīkla validēšanas mezglu (node). 

Libras izziņošana ir skaidra norāde, ka tehnoloģiju milži iekāro finanšu nozari un ar šo metuši izaicinājumu gan universālajām bankām, gan centrālajām bankām. Tomēr jāatceras, ka jebkura liela uzņēmumu galvenais mērķis ir pelnīt naudu, un šāds projekts ir tikai potenciāli jauns veids, kā to darīt. Ne velti 28 plaši pazīstami un šobrīd jau pelnoši uzņēmumi ir iesaistījušies šajā projektā – arī peļņu plānots sadalīt proporcionāli. Jautājums, kādas ir sabiedrības izmaksas, proti, vai ieguvumu ir vairāk nekā potenciālo risku. 

Analizējot, vai iespējams pieļaut Libras ieviešanu jau 2020. gadā, iezīmējas būtiski izaicinājumi:

• Šāda veida norēķini digitālajā valūtā šobrīd netiek regulēti vai uzraudzīti. Politikas veidotāji gan Eiropā, gan visā pasaulē uzsver, ka strauji jāreaģē un jārada regulējums, kas tādām organizācijām kā Libra Association piemēro līdzīgas prasības kā jebkurai maksājumu vai kredītiestādei.
• Pastāv risks, ka, ļaujot ieviest Libru, potenciāli tiktu pavērtas durvis globālam monopolstāvoklim un vienai organizācijai tiktu nodota kontrole pār teju puspasaules finansēm.
• Veicot Libras norēķinus, iespējams, samazinātos patērētāju un ieguldītāju aizsardzība, kā arī mazinātos iespējas kontrolēt naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Izvērtējot uzticēšanās aspektu, rodas jautājumi:

• Vai patērētāji var uzticēties Libra Association un kādi ir tās patiesie mērķi?
• Vai asociācija spētu nodrošināt, ka Libru nav iespējams pazaudēt kiberuzbrukumos?
• Vai papildu riskus nerada tas, ka Libra Association lieto terminu blokķēde, bet patur maksājumu validēšanas tīklu asociācijas dalībnieku rokās, kas, visiem 28 tīkla dalībniekiem vienojoties, ļautu mainīt konkrētus ierakstus?
• Vai, sasniedzot pietiekami lielu Libras lietotāju skaitu, kādā rītā tālruņa lietotnē neparādīsies paziņojums par neparedzētām noteikumu izmaiņām vai jaunu komisijas maksu?

Ir ļoti daudz neatbildētu un bažas raisošu jautājumu, uz kuriem nav rodamas tūlītējas atbildes. Latvijas Banka kopā ar citām institūcijām Eiropā un visā pasaulē rūpīgi analizē Libras ideju, izvērtējot tās atbilstību esošajai likumdošanai un analizējot potenciālos riskus. Librai ir starptautiska mēroga ambīcijas un potenciāls, tāpēc tā būtu arī jāregulē attiecīgā mērogā, atbildīgajām institūcijām vienojoties par harmonizētu likumdošanas ietvaru.

Visu rakstu lasīt šeit.