Naudas skola atbild

Eiro skaidrā nauda 2022. gadā ir divdesmitgadniece. Par to, kādai jāizskatās eiropiešu kopīgajai naudai, deviņdesmitajos tika skaidrībā pāris gados.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šīs jubilejas priekšvakarā pieteica plānu atsvaidzināt eiro banknošu dizainu līdz 2024. gadam, kas ir līdzīgi raiti.

Pusgadsimta projektā – pāris gadi naudas dizainam ir mirklis

Tas ir ātri, jo eiropiešu līdz šim lielākais kopus projekts – Ekonomikas un monetārā savienība (EMS), kura ietvaros 2002. gadā tika līdz eiro naudai maciņos, ilgi uz to evolucionēja uzmanīgā gliemeža gaitā:

• vismaz pusgadsimtu, ja rēķinam no 1950. gadu ideju aizmetņiem vai
• gadus trīsdesmit – ja rēķinam konkrētu sistēmu radīšanu eiro uznācienam bezskaidras naudas formā 1999. gadā, ko uzskata par tā dzimšanas gadu.

Eiro naudas dizaina projekts deviņdesmitajos dabūja sākt darbu, meklējot eiropiešus vienojošas zīmes, turklāt vizuāli tīkamā risinājumā Eiropas Savienības (ES) naudas lietotāju miljoniem. Tas bija laikmets, kad izeja no dzīvošanas nebeidzamos karos tika meklēta nebijušā ekonomiskā sadarbībā. Šobrīd eiro kā kopīgu naudu lieto pāri 340 miljoniem.

Eiro dizains bija ciets rieksts ECB priekšgājējiem

Eiro dizaina radīšana nebija bez saviem zemūdens akmeņiem, tāpat kā dalībvalstu monetāro sistēmu tuvināšana, lai var jaunā un stabilā naudas vienībā sakausēt dalībvalstu markas, frankus un citas līdzšinējās naudas.

Šos darbus koordinēja Eiropas Monetārais institūts (EMI), jau piemirsta pārvalstu institūcija. Institūts kopš 1994. gada veidoja tagadējo ECB (tā darbu sāka 1998. gadā) un citas kopīgas naudas zonai vajadzīgas sistēmas.

EMI, citstarp, ilgi turējās pozīcijās, ka eiro monētās nav vietas katrā valstī atšķirīgai "nacionālajai pusei". Dažādas peripetijas darīja savu, tai skaitā dažu Eiropas karaļvalstu likumi, kas prasīja monarhu atainot uz valsts monētām. Šodien, ar pieclatnieka tautumeitu uz eiro, teikšu – labi, ka tā.

Eiro banknotes: lai tīkamas visiem, bet nevienam par daudz

Papīrnaudas veidols nedevās rokā vieglāk. EMI uzdevums bija nonākt pie eiro banknotēm, kas būtu:

• atpazīstami eiropeiskas un vēstījums viegli pieņemams visiem Eiropas pilsoņiem kā kulturāli, tā politiski. Te uzstādījums: dzīvojam savstarpējā sadarbībā un atvērtībā.
• drošas pret viltošanu,
• vizuāli tīkamas katram, un ne mazāk svarīgi – tajās neviena atsevišķa ES valsts nav izcelta uz citu rēķina.

Galvas lauzīšana notika ne vienā vien EMI darba grupā. Tas tagad ir labi piemirsts, bet interesants posms Eiropas naudas zīmju simbolikas attīstībā. To var atsaukt atmiņā ECB glabātos EMI arhīva materiālos, kā to darījis arhitekts Sebastjāno Fabrīni; viņa skats (angliski) uz eiro banknošu stilizēto "arhitektūru" naudas zīmēs un dzīvē šeit: Architecting the Euro.

Tēma eiro papīrnaudai? Prom no vēstures kā mīnu lauka

Vispirms EMI banknošu darba grupa tika skaidrībā par iespējamām tēmām kopus naudiņām. Pēc izslēgšanas metodes žigli konstatēja, ka "zīmīgi vēstures notikumi un personības" kā tēma būtu mīnu lauks, citas līdzīgas – ne mazāk. Ja vienā valstī, piemēram, Napoleonu uztvertu kā dižu valstsvīru, daudzas citās – kā varmāku.

Kad tika skaidrībā par tēmu eiro naudai – "stili un laikmeti" arhitektūrā, nācās secināt, ka nederēs konkrētu arhitektūras pieminekļu vai to elementu atpazīstami atainojumi, jo tad būs valstis, kurām uzmanības tiks par daudz, citām – par maz. Atlika stilizācija – iedomātas celtnes vai to elementi – logi, arkas, kas simbolizē atvērtību, un tilti – ciešu sadarbību, saziņu Eiropas valstu starpā. Rezultātu austriešu naudas mākslinieka Roberta Kalinas izpildījumā zinām:

Eiro banknošu "arhitektūra" – no "pārāk atpazīstami" uz "reāli uzbūvēts" Kalinas tilti sākotnēji pat izrādījās par maz stilizēti un tos dabūja pārstrādāt: kāds urķīgs brits spēja atšifrēt to prototipus konkrētās valstīs. Kad tilti banknotēm bija uzzīmēti pa jaunam – neatpazīstami, mākslinieks, drošs paliek nedrošs, aprēķinos pārliecinājās, ka viņa iztēlē tapušais tilta risinājums būtu tehniski drošs un stabils, ja tiktu uzbūvēts. Kā smejies, uz stabilas eiro naudas – tikai stabili tilti.

Un eiro banknošu tilti tiešām ir tikuši uzbūvēti, tiesa, jokus mīlot. Kopš 2011. gada tie Nīderlandē, Roterdamas apkaimē Spijkenisē rotā kanālu ap dzīvojamo rajonu.

Dizaineris Robins Stams esot gribējis paironizēt par tobrīd eiro zonas valstu parādu krīzes sacelto viļņošanos ap kopīgo naudu un reizē arī par Kalinas eiro būvju tīši gribēto "nekurienību".