Tautsaimniecības attīstība ir cikliska, sliktajiem laikiem iepriekš jāgatavojas
Katram jārēķinās, ka ekonomiskās attīstības cikli var ietekmēt arī viņa ienākumus. Piemēram, uzņēmumam, kurā cilvēks strādā, var klāties sliktāk, tāpēc tas var būt spiests samazināt algas vai atlaist darbiniekus, vai pat bankrotēt.
Arī cilvēka dzīvē ienākumu līmenis un izdevumu vajadzības ir mainīgas. Piemēram, katra nākamā bērna piedzimšana ģimenē var radīt jaunus tēriņus, bet aiziešana pensijā krietni samazina ienākumus.
Tāpēc budžeta ienākumu un izdevumu prognoze jāplāno ilgtermiņam, veidojot uzkrājumus labākos laikos, lai tie noderētu tad, kad ienākumi krietni sarukuši.
Valsts budžetā jāveido pārpalikums labajos laikos, lai sliktajos laikos varētu tērēt uzkrāto naudu un būtu iespējams neliels deficīts jeb aizņemšanās. Tādējādi valdība var mazināt ekonomiskās lejupslīdes negatīvo ietekmi uz uzņēmumiem un darba tirgu, palīdzēt saglabāt darbvietas un ienākumus.
Latvijas Banka rūpīgi seko līdzi valsts budžeta plānošanai un tēriņiem, sniedzot padomus valdībai līdzsvarotāka budžeta veidošanai.
Kā AS "Latvijas Finieris" darbā noder "vasarā kaltās ragavas", izglītojošās programmas atklāšanas pasākumā skaidro uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis (video 3:20 min)
Cauri laikiem valstis turējušas stratēģiskas rezerves drošībai, nacionālās centrālās bankas – naudas stabilitātei, cilvēki – mājsaimniecības budžeta sabalansēšanai. Zinātkārais Markuss intervijās mēģina tikt skaidrībā, cik tad pietaupīt nenoskārstai vajadzībai – vai ir viena formula, kas der visiem?
Pēc grūtiem laikiem vienmēr nāk labi laiki. Un otrādi.
Publicēts laikrakstā "Latvijas Avīze" (2018.gads)