Tautsaimniecībā visi ir savstarpēji saistīti, tāpēc naudas apritē nedrīkst būt pārrāvumi
Katra iedzīvotāja personiskā finanšu stabilitāte atkarīga gan no tā, vai darba devējs regulāri un laikus samaksā darba algu, gan arī no tā, vai skaidrās un bezskaidrās naudas aprite ir stabila: bankomātos un veikalos vienmēr pieejama droša skaidrā nauda (bez viltojumiem), bet elektroniskā vidē iespējams savstarpēji norēķināties ātri, ērti un droši.
Latvijas Banka ir finanšu sistēmas mugurkauls. Tā nodrošina kvalitatīvu un drošu skaidro naudu un ātrus bezskaidrās naudas norēķinus, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem savstarpēji norēķināties ērti, droši un zibenīgi.
Latvijas Banka, darbojoties Eiropas Centrālās bankas Padomē, rūpējas par naudas stabilitāti visā Eiropā un to, lai krīze vienā valstī sāpīgi neietekmētu citu Eiropas valstu tautsaimniecības.
Patiesības pamatojumu ar fizikas eksperimenta palīdzību izglītojošās programmas atklāšanas pasākumā demonstrēja Jauno fiziķu skolas pārstāvis Ģirts Zāģeris (video 1:03 min)
Vai vari atrast ekonomiskās likumsakarības šajā ķēde? Katram tās var būt atšķirīgas. Piemēram: "Pēteris ir apguvis inženiera specialitāti, ieguvis labu darbu rūpnīcā. Darbā viņu novērtē, uztic visatbildīgākos pienākumus, tādēļ viņš ar savu darba algu ir apmierināts. Naudu viņš...". Mēģini pabeigt likumsakarību ķēdi ar saviem piemēriem! Un tad "izslēdz" kādu posmu no savas likumsakarību ķēdes! Kas mainīsies?
Turīgas valsts celšanā piedalās visi
Nopelnītais ir katra personiskā atbildība, un arī finanšu pratībā tiek uzsvērts, ka katram pašam jāiemācās plānot labklājību ilgtermiņā. Tomēr tautsaimniecībā visi tās dalībnieki ir ļoti cieši saistīti, un patiesībā iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts labklājība ir ļoti atkarīga no tā, cik labi klājas citiem.
Tāpēc publiskajā telpā bieži dzirdēti pārsteidzīgi ierosinājumi valsts budžeta plānošanā jāuztver piesardzīgi. Piemēram, straujš atalgojuma nodokļu samazinājums iedzīvotājiem varētu būt šķietams atspaids, taču jārēķinās, ka tas tikpat strauji mazinātu valsts budžeta ieņēmumus un nozīmētu mazākas pensijas, algas skolotājiem un ārstiem. Un arī otrādi: palielināti nodokļi uzņēmumiem, piemēram, nozīmētu lielākus ienākumus valsts budžetā, taču arī lielāku izdevumu slogu uzņēmumiem un tādējādi iespējamu algu samazinājumu strādājošajiem vai darbinieku skaita samazināšanu.
Uzzini vairāk izglītojošās programmas ietvaros portālam Delfi veidotajā rakstā "Kāpēc svarīgi, lai labi klājas arī kaimiņam?"
