Par tēmu
Resursu ierobežotība
KĀPĒC TĒMA IR NOZĪMĪGA?
Katram cilvēkam, t.sk. skolēnam, ir daudz dažādu vēlmju un vajadzību, taču visas apmierināt nav iespējams, jo pieejamie resursi ir ierobežoti. Skolēnam ir svarīgi izprast, ka šāda ekonomikas problēma pastāv visiem un vienmēr, ka iemesls ir nepietiekamie resursi (iespējas) visu vēlmju un vajadzību apmierināšanai, un tāpēc vienmēr nākas izvēlēties un pieņemt lēmumus. Šo lēmumu pieņemšana un prioritāšu izvirzīšana atbilstoši tā brīža situācijai ir būtiska prasme, lai nākotnē spētu risināt arī sarežģītas izvēles situācijas, t.sk. kā darba ņēmējs vai darba devējs. Svarīgi saprast, ka, izdarot izvēli, no kaut kā ir jāatsakās, tādējādi rodas alternatīvās izmaksas.
Šī tēma ir pamats, lai turpmāk skolēniem veidotu citu ekonomisko likumsakarību izpratni.
TEMATU PĀRSKATS UN SADALĪJUMS PA KLASĒM
Skolotājs ir tas, kurš izvērtē tēmas piemērotību konkrētajam vecumposmam un kuras ieteicamās mācību metodes izmantot mācību procesā. Ja, piemēram, 1. klases skolēni vēl nav gatvi runāt par šo tematu, skolotājs izvērtē piemērotāko temata apguves laiku.
| 1.klase | 2.klase | 3.klase | 4. – 6. klase |
| 1. apakštēma Ko es gribu, un ko man vajadzētu? Vēlmes un vajadzības 2. apakštēma Kāpēc es nevaru iegūt visu, ko gribu? Ierobežoti resursi | 3. apakštēma Kā izvēlēties, ko gribu iegūt pirmo? Izvēles situācija | 4. apakštēma No kā jāatsakās, lai iegūtu to, ko vēlos? Alternatīvās izmaksas izvēles situācijā | Ko iegūstu un ko zaudēju, izdarot izvēli? Izvēles guvumi un zaudējumi Kā iedala resursus? Vai tie visi ir ierobežoti? Resursu veidi Es esmu cilvēks. Vai es arī esmu resurss? Cilvēkkapitāls Ko mums iemāca ekonomika? Ierobežotība kā ekonomikas pamatproblēma |
| Sasaiste ar citām "Mana ekonomika" tēmām | |||
Nauda | Nauda | Nauda | |
Lasītpratība, tekstpratība un rakstītpratība atbilstoši vecumposmam. Saskaitīšana 100 apjomā, skaitļu salīdzināšana. Vizuālā izpratne.
IETEICAMĀS MĀCĪBU METODES UN PAŅĒMIENI
Ieteicams pamatā lietot virtuālos skolēnu materiālus, organizējot stundas tā, lai skolēni paši vadītu savu mācību procesu.
Darbs ar tekstu — tiek piedāvāti teksti lasīšanai vai audioieraksti mācību uzdevumu veikšanai mācību stundā vai mājās vai pašizglītībai. Skolēns iepazīstas ar tekstu un iegūst informāciju — veido jautājumus vai analizē, atbild uz jautājumiem atbilstoši mācību uzdevumam.
Jautājumi un atbildes — skolotājs vai skolēni mutiski vai rakstiski uzdod jautājumus par noteiktu tematu un atbild uz tiem. Skolotājs māca uzdot daudzveidīgus jautājumus.
Darbs pāros — skolēni divatā apspriež uzdevumu, noskaidro otra uzskatus, vienojas par kopīgu atbildi, izvērtējot dažādus viedokļus.
Diskusija — skolotājs vai skolēni piedāvā apspriešanai kādu tematu, notikumu, jautājumu, problēmu, lai noskaidrotu uzskatu daudzveidību un/vai rastu iespējamos problēmu risinājumus, atbildes uz būtiskiem jautājumiem, izvērtējot dažādus faktus, viedokļus, pieredzi un perspektīvas.
Grupu diskusija — skolotājs iepriekš uzdod jautājumu, katrs dalībnieks dalās ar pārējiem savā pārliecībā, attieksmē, zināšanās, pieredzē. Noslēgumā skolotājs sniedz kopsavilkumu. Ja nepieciešams, skolotājs izvērtē diskusijas gaitu.
Piramidālā diskusija – skolotājs vai skolēni formulē uzdevumu. Sākotnēji skolēni strādā individuāli, veicot uzdevumu, kas prasa izdarīt izvēles un pieņemt lēmumus. Pēc tam skolēni apvienojas pāros un apspriež pieņemtos lēmumus, tad turpina diskutēt četratā, no visām izvēlēm izveidojot vienu kopēju. Tad diskusija turpinās lielākā grupā, līdz beidzot aptver visu klasi. Tiek pieņemts viens kopējs lēmums. Nobeigumā skolēni atgriežas pāros un izvērtē kopējo lēmumu un tā pieņemšanas gaitu.
"Pārī — grupā — klasē" — sākumā skolēni pārī apspriež kādu tematu vai apgūto vielu, vienojas par apspriesto. Tad grupā pa četriem apspriež tematu vai apgūto vielu un vienojas par apspriesto. Viens vai vairāki grupas pārstāvji klasē izsaka savu viedokli/spriedumu par tēmu, vienojoties par visas klases kopīgi apgūto, apspriesto.
Luksofors — izmantojot zaļu, dzeltenu un sarkanu krāsu (uzlīmes, krāsiņas vai paceļamas balsošanas lapas) skolēni novērtē savas zināšanas (zaļš — sapratu pilnībā, dzeltens — daļēji, sarkans — nesapratu).
Problēmu risināšana — skolotājs vai skolēni formulē problēmu vai jautājumu, uz kuru jārod atbilde. Skolēni precizē problēmjautājumu, izdomā risinājuma plānu, īsteno to, izvērtē rezultātu, vai tas ir uzdotās problēmas atrisinājums un vai problēmu varētu risināt citādi.
Saruna — skolotājs vai skolēns formulē uzdevumu, nosaka, cik ilgi runā viens runātājs, paziņo runātāju un klausītāju maiņu, uzdod jautājumus un virza sarunu, pamatojoties uz saņemtajām atbildēm. Pārējie skolēni iesaistās sarunā atbilstoši noteikumiem. Dialoga nobeigumā analizē sarunas rezultātu.
Situācijas analīze — skolotājs vai skolēns rakstiski vai mutiski piedāvā skolēniem reālas situācijas aprakstu un uzdod atbildēt uz jautājumu vai jautājumiem par šo situāciju. Skolēni pārrunā (dažkārt arī novēro), analizē, pieraksta, secina, veido kopsavilkumus vai ieteikumus.
3P metode — paslavē, pajautā, piedāvā. Skolēns veic trīs komentārus — pirmajā komentārā uzraksta vienu lietu, kas ir izdevusies (paslavē), otrajā komentārā uzdod vienu jautājumu par to, kas nav skaidrs (pajautā), trešajā komentārā piedāvā vienu ideju, ko varētu uzlabot (piedāvā).
Prāta vētra — skolotājs vai skolēni izvirza jautājumu vai problēmu vai iepazīstina ar tematu. Skolēni izsaka iespējamās atbildes, idejas, būtiskus vārdus u.tml., uzmanīgi klausoties, papildinot, bet nekomentējot un nevērtējot citu idejas.
Tabula — tabulas var veidot, apkopojot informāciju par kādu tēmu, lai labāk izprastu teksta struktūru vai pēc tam veiktu radošu vispārinājumu, izdarītu secinājumus vai apzinātu situāciju. Uzskatāmais informācijas izkārtojums ļauj ietaupīt laiku, uzlabot plānošanas procesu.
Vizualizēšana — skolotājs vai skolēni izmanto vai patstāvīgi izveido dažādus simboliskus uzskates līdzekļus — domu kartes, shēmas, diagrammas, tabulas, plānus, kartes, zīmējumus u.c. (Simboliskie uzskates līdzekļi ir īstenības objektu attēli ar vārdu, simbolu un krāsu palīdzību.)
PLĀNOTIE SKOLĒNAM SASNIEDZAMIE REZULTĀTI
- Pauž savus uzskatus par sadzīves situācijām, ņemot vērā savas un citu cilvēku vajadzības un vēlmes. (S.3.1.2.)
- Skaidro, ka, savietojot vajadzības ar pieejamiem resursiem, cilvēki izdara izvēles. Ar pedagoga palīdzību sagatavo budžetu, pamato savu izvēli apdomīgam naudas izlietojumam. Spriež par izdarīto izvēļu sekām. (S.3.5.1.)
- Spēj pieņemt lēmumus par skolēna rīcībā esošo (savu personisko) naudas līdzekļu izlietojumu, nosakot prioritātes. Prot pamatot savu izvēli.
- Apzinās guvumus un zaudējumus, kādu vajadzību apmierinot vairāk un kādu mazāk, apzinās alternatīvās izmaksas.
- Uzvedībā pauž iejūtību pret citiem cilvēkiem (..). Ievēro un izprot cilvēku un viņa vajadzību dažādību. Apsver savas rīcības ietekmi uz apkārtējiem (..). Sadarbojas viendabīgās grupās, lai sasniegtu kopīgu rezultātu, ievērojot grupas noteikumus un atpazīstot noteikumu pārkāpumus. (S.3.2.1.)
- Attiecībās ģimenē, ar draugiem un vienaudžiem pamatoti aizstāv savu viedokli un spēj pieņemt atšķirīgu viedokli. (S.3.2.4.)
- Ar skolotāja atbalstu plāno savu dienas gaitu. (Avots: Sociālās zinības 1.—9. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs. 1.1. tēma, 16. lpp.)
- Skolēni un pieaugušie plāno laiku darbam un atpūtai, lai sasniegtu savus mērķus, uzrauga un vērtē savus sasniegumus. (Avots: Sociālās zinības 1.–9. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs. 2.1. tēma, 26. lpp., S.Li.1.)
- Nauda jānopelna, tās daudzums ir ierobežots. (Avots: Sociālās zinības 1.—9. klasei: Mācību priekšmeta programmas paraugs. 2.2. tēma, 29. lpp., S.Li.5.)
- Pēc parauga grupē vēlmes un vajadzības svarīguma secībā; attīsta ieradumu analizēt savas vēlmes un atteikties no nevajadzīgā, atbildīgi izmantojot pieejamos resursus. (Avots: Sociālās zinības 1.–9. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs. 2.2. tēma, 29. lpp.)
STARPDISCIPLINARITĀTE
VL.3.1.1.2. Klausoties vienkāršas uzbūves tekstus un skatoties videosižetus, saprot tekstu kopumā, nosaka darbojošās personas, darbības vietu, laiku un galveno domu. Iesaistās saziņā par dzirdēto un redzēto.
VL.3.1.1.3. Skaidri un ar izpratni lasa mācībām un savām interesēm atbilstošu tekstu. Atbild uz jautājumiem un pats uzdod jautājumus.
VL.3.1.1.4. Iesaistās saziņā par dzirdēto, lasīto vai novēroto, sasaistot to ar personisko pieredzi. Ievēro saziņas tematu un dalībniekus.
VL.3.1.1.5. Ir ieinteresēts veidot savu viedokli un uzklausīt citu viedokļus, pamana viedokļu atšķirības. Piedalās sarunās, pauž savu viedokli un uzklausa citu viedokli.
Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
K.3.2.1. Īsteno radošas idejas dažādiem sev aktuāliem nolūkiem, pamatojot to personisko aktualitāti.
K.3.3.1. Individuāli, pārī vai grupā vienojas par idejas īstenošanas soļiem un eksperimentējot veido radošu darbu.
Tehnoloģiju mācību joma
T.3.1.1.2. Noskaidro un izvērtē savas un tuvāko līdzcilvēku (draugu, ģimenes locekļu, klasesbiedru) vajadzības ikdienā. Apkopo iegūto informāciju iecerētās lietas dizaina risinājuma radīšanai.
T.3.1.2.1. Ar skolotāja atbalstu izmanto ideju ģenerēšanas metodes, lai radītu dažādas idejas problēmas risinājumam (..).
Matemātikas mācību joma
M.3.3.2.2. Darbības ar naturāliem skaitļiem vienkāršākos gadījumos izpilda galvā (saskaitīšanu, atņemšanu 20 apjomā un pilnos desmitos, simtos, reizināšanas tabulas apjomā).
SKOLĒNAM PLĀNOTIE SASNIEDZAMIE REZULTĀTI CAURVIJU PRASMĒS
| Caurviju prasmes | Sasniedzamie rezultāti (SR) caurviju prasmēs/Piemērs (-i) |
| Kritiskā domāšana un problēmrisināšana | [1.1.] Formulē atvērtus, uz izziņu vērstus jautājumus ar personisko pieredzi saistītās situācijās. Vienkāršu informāciju salīdzina, interpretē, novērtē, savieno un grupē pēc dotajiem kritērijiem. Meklē pārbaudītus faktus, pats tos pārbauda./Uzdevumā pēc teksta izlasīšanas skolēns informāciju pēc kritērijiem apkopo tabulā. [1.4.] Raksturo savu pieredzi līdzīgās situācijās, izsaka idejas risinājumam. Ar pedagoga atbalstu veido izvēlētās problēmas risinājuma plānu, īsteno to, mācoties vairākas problēmrisināšanas stratēģijas, un izvērtē rezultātu./Skolēns, veicot uzdevumu par prioritāšu izvirzīšanu, izvērtē un pamato. |
| Jaunrade un uzņemējspēja | [2.1.] Ir atvērts jaunai pieredzei. Ar prieku fantazē par iespējamiem neierastiem risinājumiem./Klases vakara plānošana. |
| Pašvadīta mācīšanās | [3.1.] Ar pieaugušā atbalstu izvirza mērķi mācību uzdevumā un plāno savas darbības soļus, lai to izpildītu./Patstāvīgi pilda skolēnu uzdevumus virtuāli pieejamos resursos. |
| Digitālā pratība | [6.1.] Izmanto digitālās tehnoloģijas mācību uzdevumu veikšanai pēc norādījumiem./Animācijas filmas noskatīšanās, audioieraksta klausīšanās, virtuālo uzdevumu pildīšana, īsziņas. [6.4.] Ar pedagoga atbalstu veido veselīgus un drošus paradumus digitālo tehnoloģiju lietošanā./Drošība, rakstot īsziņas, www.drossinternets.lv interneta vietnes izpēte. |
APGŪSTAMIE TERMINI
- Vajadzības un vēlmes ir preces (māja, galds) un pakalpojumi (zobārsta, friziera), kurus cilvēki vēlas patērēt (lietot).
- Vajadzību un vēlmju mums katram ir bezgalīgi daudz jeb tās ir neierobežotas.
- Iespējas jeb resursi vajadzību un vēlmju apmierināšanai ir ierobežoti.
- Tāpēc mums vienmēr jāveic izvēle.
- Izdarot izvēli, no kaut kā jāatsakās, tāpēc rodas alternatīvās izmaksas.
Tēmas "Resursu ierobežotība" pārbaudes darbs (Word.DOC)
Tēmas "Resursu ierobežotība" pārbaudes darba vērtēšanas kritēriji (.PDF)
Pielikums. Par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu (.PDF)