Viegli aizņemties, grūtāk atdot

Aizņemoties jāvērtē, vai atmaksāsies atdot gan aizņēmumu, gan procentus 

Aizņemoties, piemēram, izglītības iegūšanai, labākas dzīves vietas nodrošināšanai vai vienkārši sen kārota lielāka pirkuma veikšanai, jāatceras, ka aizņemtā nauda būs jāatdod no nākotnē nopelnītā un par aizņemšanos būs jāmaksā arī procenti. Tāpēc aizņemoties rūpīgi jāizvērtē, vai spēsim nopelnīt pietiekami, lai pēc parāda atmaksas un procentu maksājumu veikšanas gan pietiktu naudas ikdienas vajadzībām, gan paliktu pāri, ko uzkrāt nebaltai dienai.  

Ja valsts saimnieko ar budžeta deficītu, trūkstošo aizņemas. Tad īsu laiku šķiet, ka dzīve kļuvusi pārticīgāka, taču parāds paliek ne tikai pašiem, bet arī bērniem un mazbērniem maksājams. Jo lielāks ir parāds, jo lielāki procentu maksājumi. Budžetā paliek mazāk naudas izglītībai, veselībai un drošībai.  

Latvijas Bankas analītiķi seko Latvijas valsts ekonomikas rādītājiem un sniedz ieteikumus valsts vadītājiem, lai valsts budžeta līdzekļu izlietojums būtu saimniecisks un pārdomāts ilgtermiņā. 

Jaunuzņēmuma "Infogr.am" līdzdibinātājas Alises Semjonovas atziņas par investīcijām uzņēmumā izglītojošās programmas atklāšanas pasākumā (video 2:51 min) 

Gluži kā Sprīdītis, kas gāja meklēt noraktu naudu, Markuss dodas noskaidrot, ko īsti nozīmē teiciens "viegli aizņemties, grūtāk atdot". Vai tad vienīgais pareizais būtu – neaizņemties nemaz? Un ko te iesaka Latvijas Bankas ekonomists? Uzzini atbildes intervijās kopā ar zinātkāro Markusu! 

Aizņemšanās. Labi vai slikti?

 

Aizņemšanās. Labi vai slikti?

Publicēts laikrakstā "Latvijas Avīze" (2018.gads) 

Izdrukāt