Pensiju 1. un 2. līmenis. Kāpēc ir būtiska atšķirība, kurā no pensiju līmeņiem veicam iemaksas?

  Aija Brikše
  Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja

Šobrīd ik mēnesi iedzīvotāji no savas darba algas uz papīra 14 % iemaksā Pensiju 1. līmenī (P1L), bet 6 % Pensiju 2. līmenī (P2L). Starp abiem pensiju līmeņiem ir būtiskas atšķirības. 

P1L cilvēks veic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kuras tiek uzskaitītas nodokļu maksātāja pensijas uzkrājumā, bet izmaksātas kā vecuma pensija esošajiem senjoriem. Tas nozīmē, ka P1L tiek piefiksēts, cik daudz cilvēks tajā iemaksājis, bet šī nauda tiek izlietota šī brīža vajadzībām un netiek uzkrāta. Šādā veidā valsts uzņemas papildus saistības pret iedzīvotāju nākotnes pensijām, bet tām nav seguma. (Vairāk par pensiju sistēmu Latvijā lasi šeit.) 

Savukārt P2L šobrīd tiek iemaksāti 6 % no bruto algas. Šī nauda nonāk pie pensiju pārvaldnieka un tiek ieguldīta finanšu tirgos, atbilstoši cilvēka izvēlētajam ieguldījumu plānam. Šajā gadījumā šī ir reāla nauda, kas cilvēkam būs pieejama pensijas vecumā. Tā tiek ieguldīta finanšu tirgos, lai inflācijas ietekmē nezaudētu savu vērtību un pelnītu. (Vairāk par pensiju pensijas 2. līmeni lasi šeit.)

Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, nākotnē būtiski palielināsies pensionāru skaits, bet samazināsies strādājošo skaits. Līdz ar to būs aizvien mazāk cilvēku, kas iemaksās naudu P1L, bet būs vairāk cilvēku, kam šī nauda būs apsolīta. Sniedzot šādu solījumu par nākotnes pensijām, valdībai nākotnē būs jāmeklē finansējuma avots, kā šo solījumu īstenot.

Ja par 1% tiek samazinātas iemaksas P2L, bet tās nonāk P1L, tad vairāk naudas tiek iztērētas šodienas vajadzībām, bet mazāk reālas naudas tiek uzkrātas nākotnei. Lielākie zaudētāji šādu izmaiņu rezultātā ir tie, kuriem līdz pensijas vecumam ir vairāk nekā 10 gadi. Šie cilvēki līdz pensijas vecumam savā P2L var iemaksāt un uzkrāt ļoti nozīmīgu naudas summu.

Turklāt, kopš 2020. gada 1. janvāra cilvēkiem ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots uzkrātais P2L, ja cilvēks nomirst pirms vecuma pensijas saņemšanas. Šādas iespējas nav attiecībā uz uzkrāto P1L. Mantošana gan nenotiek automātiski, cilvēkam pašam tīmekļa vietnes Latvija.lv sadaļā “VSAA informācija un pakalpojumi” ir jānorāda, vai tas vēlas nodot savu uzkrājumu mantojumā. Savu izvēli, vai un kam novēlēt savu pensijas 2. līmeņa uzkrājumu var mainīt neierobežotu reižu skaitu. (Vairāk par pensijas 2. līmeņa uzkrājuma nodošanu mantojumā lasi šeit.)

Ņemot vērā to, ka 77 % iedzīvotāju plāno sevi vecumdienās nodrošināt ar pensiju 1. un 2. līmenī uzkrāto kapitālu un citos veidos paši ilgtermiņa ieguldījumus veic nelielā apmērā vai neveic, Latvijas Bankai ir pamatotas bažas par ieceri samazināt 2. līmeņa pensiju iemaksu apjomu. Jau pašlaik Latvijā pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels. Latvijas Banka aicina ļoti rūpīgi izvērtēt lēmumus, kas ietekmē pensiju sistēmu, un atturēties no tādu lēmumu pieņemšanas, kas radītu nelielus īstermiņa ieguvumus uz nākamo paaudžu rēķina.

Priekšlikumi par pensiju sistēmas pārmaiņām nav ilgtspējīga ilgtermiņa politika un tie pasliktinās nākotnes pensionāru labklājību. Sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju skaita sarukuma rezultātā nākotnes pensijas jau tā nebūs augstas, tāpēc jebkuri pasākumi, kas samazina pensiju iemaksas, situāciju pasliktinās vēl vairāk, kas savukārt radīs sociālo spriedzi un spiedienu uz valsts budžetu nākotnē.