Kaspars Peisenieks, "Investoru Klubs" izpilddirektors
Investīcijas un savu brīvo līdzekļu pārvaldīšana ir dziļi personisks, nepārtraukts process. Tomēr mūsu izaicinājumi savu līdzekļu pārvaldīšanā nav unikāli. Tieši tādi pat jautājumi un patīkamās problēmas ir arī citiem ieguldītājiem, attiecīgi risinājumus var meklēt ar dažādu investoru kopienu palīdzību.
Brīdī, kad esam labi pastrādājuši, nopelnījuši un pēc tēriņiem atlicinājuši līdzekļus investīcijām, mēs nereti atduramies pret lielu izaicinājumu – kur meklēt uzticamu informāciju?
Risinājums, protams, var būt neskaitāmas teorētiskas un akadēmiskas grāmatas, kursi un augstākā izglītība, tomēr tas nav ne vienkārši, ne arī ātri. Tāpat arī uzticēties pirmajai ieraudzītajai reklāmai vai interneta meklējumam ar meklējamo frāzi: "kur ieguldīt?" nebūtu pats drošākais veids, kā iegūt uzticamu informāciju.
Patiesībā iepriekš minētie soļi šķiet pašsaprotami kā vieni no pirmajiem tikai mūsdienu interneta laikmetā. Agrāk un, iespējams, daudziem arī šodien pirmā vieta, kur meklēt padomus un ieteikumus, ir kopiena. Šajā gadījumā kopiena nav tikai ģimenes locekļi, radinieki vai draugi un paziņas, bet plašāks cilvēku loks – arī darba kolēģi un citu kopīgu interešu pārstāvji.
Šādā kontekstā kopiena nav kaut kas organizēts, bet drīzāk mūsu katra individuālais kontaktu tīkls. Pie šiem cilvēkiem vēršamies, lai uzzinātu gan investīciju aktualitātes, gan karstākās jaunās investīciju tendences, gan arī lietas, no kurām izvairīties.
Ir lieliski, ja katram no mums ir savs šāds kontaktu tīkls, kurā meklēt atbildes. Tomēr var izrādīties, ka mūsu kontaktu tīkls ir pārāk mazs vai arī tajā nav cilvēku ar līdzīgu patīkamo problēmu – ko darīt ar brīvajiem naudas līdzekļiem.
Te nonākam pie risinājuma – investoru kopiena. Tā var būt organizēta gan digitāli, gan klātienē.
Sāksim ar digitālajām kopienām. Tā var būt vairāk vai mazāk organizēta slēgta grupa sociālajos tīklos. Piemēram, Facebook slēgta grupa, kuras dalībnieki apspriež ar investīcijām saistītus jautājumus. Priekšrocības šādām grupām ir iespēja diskutēt komentāru sadaļā, plašs grupas dalībnieku sastāvs, kā arī lielāka vai mazāka uzticamība grupā paaustajam, paļaujoties, ka Facebook platformā lielākā daļa kontu ir izveidoti reāliem un īstiem cilvēkiem.
Mazāk efektīvs kopienas veids, manuprāt, ir tērzēšanas istaba kādā no saziņas vietnēm (WhatsApp, Telegram, Discord u.c.). Tās priekšrocība ir ātrā informācijas apmaiņa, tomēr šāda tērzēšanas istaba ātri var kļūt par nekontrolētu vietni ar milzīgu informācijas pārbagātību – gan vērtīgu, gan mazāk vērtīgu. Dalībnieki vairākās šādās platformās pievienojas vien ar savu telefona numuru, līdz ar to saturam ir mazāks uzticamības līmenis.
Vēl pastāv arī dažādi forumi un vietnes, piemēram, Reddit, kurās cilvēki anonīmi dalās ar viedokļiem un idejām. Diskusijas var būt vērtīgas, taču pret lasīto informāciju vienmēr jābūt kritiskam.
Vēl vērtīgākas individuālam investoram varētu būt organizētas investoru kopienas, kuras ik pa laikam satiekas klātienē vai vismaz interneta vidē video zvanu formātā. Tie ir gan semināri, gan konferences, gan cita veida klātienes pasākumi, kuros investoriem satikties, aprunāties par investīcijām un uzzināt jaunāko aktuālo informāciju.
Līdz šim Latvijā šādi klātienes formāti investoru kopienas veidošana un stiprināšanai nav bijuši īpaši izplatīti, tomēr pēdējos divos gados šī tendence pozitīvi mainījusies.
Ir izveidojušās vairākas investoru kopienas, tai skaitā arī Investoru Klubs un Neatkarīgais Investors, kuras regulāri organizē gan pasākumus klātienē, gan arī attālinātā formātā.
Izmaiņas Latvijas investoru vidē nevar nesajust – pieaugoša aktivitāte nesenajos akciju sākotnējos publiskajos piedāvājumos, aizvien lielāka interese par dalību klātienē organizētajos pasākumos un aktīvāka iesaiste komunikācijā sociālajos tīklos par savām investīcijām.
Gribētos apgalvot, ka šīm kopienām ir potenciāls izaugt par ļoti lielu un nozīmīgu Latvijas investoru vides balstu.
Kā labu piemēru vēlos minēt vienu no veiksmīgākajiem projektiem Eiropā investoru kopienas veidošanā – Investoru festivālu Igaunijā. Tas aizsākās pirms vairākiem gadiem ar dažiem desmitiem dalībniekiem, taču šogad festivālā piedalījās jau ap 1500 dalībnieku, kuri trīs dienu ilgā pasākumā sarunājās, diskutēja un sprieda par investīcijām.
Lai arī patlaban investīciju vides un kultūras attīstības līmenī par dažiem gadiem atpaliekam no Igaunijas, tomēr Latvijā ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir potenciāls dažos gados izveidot tik spēcīgas un daudzskaitlīgas investoru kopienas, ka ikvienam investoram būs daudz vairāk iespēju gan uzzināt par ieguldījumiem, gan arī dalīties ar zināšanām par investīcijām.