Liene Dubava. Investors un informācijas džungļi – kurš kuru!

Liene Dubava

Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes locekle

Arvien vairāk privātpersonu pievēršas investēšanai, un tas ir lieliski. Ne visiem jābūt uzņēmējiem, un investēšana ļauj iesaistīsies ekonomikas izaugsmē ikvienam. Tas savukārt nozīmē, ka uzņēmumu publiskotajai informācijai ir aizvien vairāk lietotāju. Regularitāte, prognozējamība un skaidrojošās daļas pieejamība – tas viss ir svarīgi investoriem. Ikviens, kurš apsvēris sākt investēt, uzdod jautājumu – kur ieguldīt un kur par to visu saņemt informāciju? Jaunais investors visai drīz nonāk pie secinājuma, ka informācijas ir ārkārtīgi daudz, kanāli, caur kuriem to saņemt, arī. Kā tad lai orientējas informācijas džungļos un kā atrast tieši to būtisko un ticamo informāciju, kas palīdz pieņemt investīciju lēmumu? Turklāt aktuāls ir arī jautājums, kuram no informācijas kanāliem uzticēties.

Kādu informāciju var iegūt investors?

Visu informācijas apjomu, kas investoram būtu jāzina, var sadalīt divās lielās grupās. Pirmkārt, tā ir vispārīgā informācija par nozari, valsti, kurā uzņēmums darbojas vai kurā tirgo savus produktus,  ekonomiskā situācija reģionā un jebkas cits, kas potenciāli var ietekmēt biznesu. Sauksim to par makro informāciju.

Tā palīdz saprast vispārīgo stratēģiju – kādos tirgos, kādās nozarēs un kādos instrumentos  ieguldīt. Otra grupa ir informācija par un ap pašu uzņēmumu, tā finanšu stāvokli, stratēģiju, pārvaldību, arī riskiem. Šo grupu nosauksim par mikro informāciju. Abas šīs grupas ir ārkārtīgi svarīgas, taču lielākais izaicinājums investoram sākas brīdī, kad visa informācija ir jāapkopo, jāizanalizē un jāizdara secinājumi. Ja pieņemam, ka lielākā daļa no investoriem nav profesionāli ieguldītāji, kuri var veltīt analītikai daudz laika, ir skaidrs, ka informācijas apstrādei un analīzei jāmeklē efektīvi risinājumi.

Kur to visu meklēt?

Ar makro informāciju viss daudz maz skaidrs – ir jāseko ziņām mediju telpā, bez tam valstu centrālās bankas publisko regulārus ekonomikas apskatus, tajā skaitā prognozes. Populārākās ārvalstu ziņu aģentūras finanšu nozarē ir Reuters un Bloomberg, savukārt vietējā mērogā varam runāt par virkni citu  biznesa un finanšu ziņu vēstnešiem. Ņemot vērā potenciāli milzīgo informācijas apjomu šajā grupā, būtu pareizi sašaurināt interešu loku un izmantot pāris kanālus, kur šim visam sekot līdzi.

Ja runājam par mikro mērogu, proti, informāciju par pašu uzņēmumu, tad to arī var iegūt divējādi. Pirmkārt, tā ir informācija, ko atklāj pats uzņēmums. Biržas vai paša uzņēmuma mājaslapā šo informāciju var viegli atrast, pieejams arī arhīvs, finanšu pārskati, informācija par pārvaldību utt.

Otrkārt, svarīgi ir sekot arī informācijai par uzņēmumu, ko izplata trešās personas, proti, analītiķi. Tas būs lielisks, parasti koncentrēts, profesionāls skatījums uz uzņēmumu, kas noteikti palīdzēs nonākt pie secinājumiem un pamatotiem lēmumiem. Baltijas tirgū ir pieejami vairāku analītiķu ziņojumi par uzņēmumiem – tos var prasīt savā bankā, pie sava brokera, var arī meklēt informāciju biržas mājaslapā.

Nav noslēpums, ka informāciju var iegūt arī citos veidos – no uzņēmuma darbiniekiem, citiem investoriem, arī sociālajiem tīkliem. Tas viss ir pieļaujams, ja vien tā nav iekšējā vai tā saucamā “insider” informācija, par kuras izmantošanu draud atbildība. Ja tas tā nav, tad interesēties un apmainīties viedokļiem ne tikai nav aizliegts, bet pat ir ļoti atbalstāmi. Investoru klubi, asociācijas vai apvienības kļūst aizvien aktīvākas arī Latvijā, un to var un vajag izmantot. Tomēr der atcerēties – tas vienmēr būs tikai subjektīvs šo cilvēku viedoklis, kas jāvērtē kritiski.

Kā to visu darīt efektīvi?

Pandēmija mums visiem iemācīja ļoti labu lietu – digitālo komunikāciju. Ar tās palīdzību investori var piedalīties ne tikai uzņēmuma rīkotos vebināros, bet arī balsot akcionāru sapulcēs. Digitālā komunikācija dod iespēju ne tikai monologam par un ap uzņēmumu, bet palīdz veidot dialogu, tāpēc tai ir īpaša loma investoru attiecību veidošanā. Uzņēmumam ir svarīga komunikācija ar investoriem, un tas nav tikai tādēļ, ka tādas ir biržas prasības. Investoru viedoklis, bažas vai šaubas palīdz uzņēmumam gatavot informāciju tieši tādā formātā, regularitātē un apjomā, kādu pieprasa investori. Vēl vairāk – vebināri uzņēmumam dod iespēju uzrunāt ne tikai akcionārus vai potenciālos investorus, bet runāt arī ar darbiniekiem, klientiem vai jebkuru citu sabiedrības locekli.

Informācija par uzņēmumu nav arī nekur īpaši jāmeklē – jebkurš var pieteikties un saņemt uzņēmuma ziņas savā e-pastā. Atliek tikai atvērt e-pastu un uzzināt, kad tieši mans uzņēmums ieskaitīs dividendi. Un, protams, jau pieminētie profesionālo analītiķu ziņojumi sniegs investoram kodolīgu informāciju par situāciju uzņēmumā.

Kas var noiet greizi?

Kļūdas gadās visiem, bet, ja man būtu jāiedod īss saraksts ar lietām, kas palīdzēs atrast pareizo ceļu informācijas džungļos, tad tas būtu šāds: izvairieties no nepārbaudītiem informācijas avotiem, nepieņemiet investīciju lēmumus, balstoties uz šaubīgu avotu sniegto informāciju, kritiski vērtējiet visu, ko redzat un dzirdat, esiet aktīvi un uzdodiet jautājumus. Visbeidzot, izvairieties no emocionāliem lēmumiem – investēšana ir ilgtermiņa pasākums. Un atcerieties – investoram ir ne tikai tiesības uz informāciju, bet arī pienākums to vērtēt, uzņemoties pilnu atbildību pašam par saviem lēmumiem!

Lai izdodas atrast taisnāko ceļu informācijas džungļos!

Izdrukāt