Starptautiskās sankcijas
Finanšu sektoram saistošas sankcijas nosaka gan starptautiskas organizācijas (ANO Drošības padome), gan valstis vai to alianses (Eiropas Savienības Padome, EDSO) gan arī valstu kompetentās (finanšu uzraudzības) iestādes, piemēram, ASV Office of Foreign Assets Control (OFAC).
Šādos sankciju sarakstos ietilpst informācija par fiziskām un juridiskām personām, tāpat arī par precēm un tehnoloģijām – aizliegums tās pārdot, piegādāt un eksportēt vai sniegt tehnisku palīdzību. Var būt arī noteikti aizliegumi sadarbībai ar kādu valsti vai teritoriju, aizliegumi darbībai ar finanšu instrumentiem vai aizliegums atvērt kādas bankas filiāles citās valstīs u.c.
Piemēram, saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu gan Eiropas Savienība (ES), gan ASV noteica sankcijas. ES sankciju sarakstā vien ir vairāk nekā 100 personas – augsta ranga Krievijas un Ukrainas bijušās amatpersonas, finanšu iestādes un uzņēmumi. Šīs personas Latvijā nevar saņemt finanšu pakalpojumus. Ja šāda persona jau ir Latvijas finanšu iestādes klients, tad tās līdzekļi tiek iesaldēti.
Tikpat svarīga Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem ir sankciju ievērošana pret personām, kuras tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās, saistībā ar kādu teroristisku grupējumu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu.
Katras kredītiestādes un finanšu iestādes pienākums ir pārbaudīt, vai viņu klientu lokā nav personas, kuru vārdi/nosaukumi sakrīt ar sankciju sarakstos norādītajiem un attiecīgi veikt līdzekļu iesaldēšanu. Tas nozīmē, ka tiek iesaldēti visi līdzekļi, kas ir sarakstos minēto personu īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Savukārt Latvijas Banka uzrauga, lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki ievēro saistošo sankciju prasības. Ja kāds tirgus dalībnieks neizpilda šīs prasības, tad Latvijas Banka pieprasa novērst pārkāpumu un piemēro attiecīgu sodu.