Dažādās dzīves situācijās mūs visus interesē citu cilvēku viedokļi un pieredze. Investīcijas nav izņēmums. Tomēr Latvijā esam diezgan kūtri uzzināt citu pieredzi investīciju jomā, bet jo īpaši – dalīties ar savu.
Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta "Pelnītprasme" otrajā epizodē runāsim par to, kas ir investoru kopienas, kādas tās var būt un kādus ieguvumus var sagaidīt, iesaistoties tajās. Uzzināsim, kādās investoru kopienās pašlaik Latvijas ieguldītājiem ir iespēja iesaistīties un kādi ir ekspertu novērojumi un ieteikumi, par norisēm tajās.
Raidījumā piedalās:
- Valters Vestmanis, "Neatkarīgais investors" dibinātājs
- Kaspars Peisenieks, "Investoru Klubs" izpilddirektors
Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.
Raidieraksta dalībnieki norāda, cik vērtīgi ieguldījumu jomā ir iegūt vispusīgu skatu uz norisēm investīciju jomā, neieslīgstot tikai savā informācijas “burbulī” un napaļaujoties uz vienpusīgu vērtējumu. Tāpat būtiski nošķirt, publisku viedokli par investīcijām un negatīvu vērtējumu par konkrētu uzņēmumu vai tā darbību. Tas parasti nav viens un tas pats.
Investoru kopienas – noderīgs rīks investora instrumentu kastē
Kaspars Peisenieks, "Investoru Klubs" izpilddirektors
Investīcijas un savu brīvo līdzekļu pārvaldīšana ir dziļi personisks, nepārtraukts process. Tomēr mūsu izaicinājumi savu līdzekļu pārvaldīšanā nav unikāli. Tieši tādi pat jautājumi un patīkamās problēmas ir arī citiem ieguldītājiem, attiecīgi risinājumus var meklēt ar dažādu investoru kopienu palīdzību.
Brīdī, kad esam labi pastrādājuši, nopelnījuši un pēc tēriņiem atlicinājuši līdzekļus investīcijām, mēs nereti atduramies pret lielu izaicinājumu – kur meklēt uzticamu informāciju?
Risinājums, protams, var būt neskaitāmas teorētiskas un akadēmiskas grāmatas, kursi un augstākā izglītība, tomēr tas nav ne vienkārši, ne arī ātri. Tāpat arī uzticēties pirmajai ieraudzītajai reklāmai vai interneta meklējumam ar meklējamo frāzi: "kur ieguldīt?" nebūtu pats drošākais veids, kā iegūt uzticamu informāciju.
Patiesībā iepriekš minētie soļi šķiet pašsaprotami kā vieni no pirmajiem tikai mūsdienu interneta laikmetā. Agrāk un, iespējams, daudziem arī šodien pirmā vieta, kur meklēt padomus un ieteikumus, ir kopiena. Šajā gadījumā kopiena nav tikai ģimenes locekļi, radinieki vai draugi un paziņas, bet plašāks cilvēku loks – arī darba kolēģi un citu kopīgu interešu pārstāvji.
Šādā kontekstā kopiena nav kaut kas organizēts, bet drīzāk mūsu katra individuālais kontaktu tīkls. Pie šiem cilvēkiem vēršamies, lai uzzinātu gan investīciju aktualitātes, gan karstākās jaunās investīciju tendences, gan arī lietas, no kurām izvairīties.
Ir lieliski, ja katram no mums ir savs šāds kontaktu tīkls, kurā meklēt atbildes. Tomēr var izrādīties, ka mūsu kontaktu tīkls ir pārāk mazs vai arī tajā nav cilvēku ar līdzīgu patīkamo problēmu – ko darīt ar brīvajiem naudas līdzekļiem.
Te nonākam pie risinājuma – investoru kopiena. Tā var būt organizēta gan digitāli, gan klātienē.
Sāksim ar digitālajām kopienām. Tā var būt vairāk vai mazāk organizēta slēgta grupa sociālajos tīklos. Piemēram, Facebook slēgta grupa, kuras dalībnieki apspriež ar investīcijām saistītus jautājumus. Priekšrocības šādām grupām ir iespēja diskutēt komentāru sadaļā, plašs grupas dalībnieku sastāvs, kā arī lielāka vai mazāka uzticamība grupā paaustajam, paļaujoties, ka Facebook platformā lielākā daļa kontu ir izveidoti reāliem un īstiem cilvēkiem.
Mazāk efektīvs kopienas veids, manuprāt, ir tērzēšanas istaba kādā no saziņas vietnēm (WhatsApp, Telegram, Discord u.c.). Tās priekšrocība ir ātrā informācijas apmaiņa, tomēr šāda tērzēšanas istaba ātri var kļūt par nekontrolētu vietni ar milzīgu informācijas pārbagātību – gan vērtīgu, gan mazāk vērtīgu. Dalībnieki vairākās šādās platformās pievienojas vien ar savu telefona numuru, līdz ar to saturam ir mazāks uzticamības līmenis.
Vēl pastāv arī dažādi forumi un vietnes, piemēram, Reddit, kurās cilvēki anonīmi dalās ar viedokļiem un idejām. Diskusijas var būt vērtīgas, taču pret lasīto informāciju vienmēr jābūt kritiskam.
Vēl vērtīgākas individuālam investoram varētu būt organizētas investoru kopienas, kuras ik pa laikam satiekas klātienē vai vismaz interneta vidē video zvanu formātā. Tie ir gan semināri, gan konferences, gan cita veida klātienes pasākumi, kuros investoriem satikties, aprunāties par investīcijām un uzzināt jaunāko aktuālo informāciju.
Līdz šim Latvijā šādi klātienes formāti investoru kopienas veidošana un stiprināšanai nav bijuši īpaši izplatīti, tomēr pēdējos divos gados šī tendence pozitīvi mainījusies.
Ir izveidojušās vairākas investoru kopienas, tai skaitā arī Investoru Klubs un Neatkarīgais Investors, kuras regulāri organizē gan pasākumus klātienē, gan arī attālinātā formātā.
Izmaiņas Latvijas investoru vidē nevar nesajust – pieaugoša aktivitāte nesenajos akciju sākotnējos publiskajos piedāvājumos, aizvien lielāka interese par dalību klātienē organizētajos pasākumos un aktīvāka iesaiste komunikācijā sociālajos tīklos par savām investīcijām.
Gribētos apgalvot, ka šīm kopienām ir potenciāls izaugt par ļoti lielu un nozīmīgu Latvijas investoru vides balstu.
Kā labu piemēru vēlos minēt vienu no veiksmīgākajiem projektiem Eiropā investoru kopienas veidošanā – Investoru festivālu Igaunijā. Tas aizsākās pirms vairākiem gadiem ar dažiem desmitiem dalībniekiem, taču šogad festivālā piedalījās jau ap 1500 dalībnieku, kuri trīs dienu ilgā pasākumā sarunājās, diskutēja un sprieda par investīcijām.
Lai arī patlaban investīciju vides un kultūras attīstības līmenī par dažiem gadiem atpaliekam no Igaunijas, tomēr Latvijā ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir potenciāls dažos gados izveidot tik spēcīgas un daudzskaitlīgas investoru kopienas, ka ikvienam investoram būs daudz vairāk iespēju gan uzzināt par ieguldījumiem, gan arī dalīties ar zināšanām par investīcijām.
Pārvaldīt naudu mums ir jāmācās pašiem
Valters Vestmanis, Index Investors Europe partneris
Piecpadsmitgadnieki Jānis, Anna un kaimiņsētas Māris izdomājuši pa kluso “aizņemties” vectēva žiguli, lai pašmācības ceļā iemācītos braukt ar auto.
Jānis ir redzējis, ka vectēvs nepārtraukti rausta pedāļus un ātrumkloķi. Savukārt Anna ir novērojusi, ka viņas tēvs jaunajam Audi pedāļus spaida mazāk, bet ātrumkloķi aiztiek tikai pie braukšanas uzsākšanas un apstāšanās. Māris saka, ka labāk ātrumkloķi neaiztikt vispār, bet fokusēties tikai uz pedāļiem.
Tā nu viņi turpina strīdēties par labāko žiguļa vadīšanas stratēģiju.
Ja Tu proti vadīt auto, Tev šobrīd noteikti nāk smiekli par naivajiem jauniešiem, kas neatšķir “automātu” no “manuālā”, nemaz nerunājot par izpratni, ko dara ātrumkloķis un ko pedāļi.
Taču šāda līmeņa sarunas var novērot dažādos investoru forumos katru dienu.
Kā atšķirt, vai foruma komentētājs ir finanšu profesionālis ar pieredzi vai kaimiņsētas Māris?
Latvijā ar ieguldīšanu diemžēl nodarbojas vien retais – arī starp lielo algu pelnītājiem. Taču, ja skatāmies tuvāk, varam saprast, kāpēc.
Vairumam no mums vecāki uzauga laikā, kad vārds “ieguldīšana” praktiski neeksistēja. Līdz ar to vairumā latviešu ģimeņu mājās par ieguldīšanu netiek runāts.
Skolā un augstskolā par ieguldīšanu mēs arī nerunājam. Es studēju finanses un ekonomiku un, beidzot augstskolu, izpratu teoriju. Taču man nebija atbildes uz nevienu no praktiskajiem jautājumiem – kā izvēlēties drošu brokeri, kā izvēlēties saprātīgus ieguldījumus, kā faktiski ievadīt tirgus rīkojumu, kā tikt galā ar nodokļiem, utt.
Līdz ar to praktiskās lietas par naudu un ieguldīšanu mums ir jāmācās pašiem. Ir vairāki ceļi, kā to varam darīt.
Viens populārs ceļš ir pievienoties kādam investoru forumam un izglītoties ar dažādiem bezmaksas rīkiem. Taču šis ceļš nozīmē mainīties idejām ar Jāni, Annu un kaimiņsētas Māri. Papildu tam ļoti daudz bezmaksas informācija ir slēpta reklāma, ko amatierim ir grūti pamanīt.
Otrs ceļš ir nemācīties pašam neko un uzticēt ieguldīšanu profesionālim – fondu pārvaldniekam vai privātbaņķierim. Tas būtu kā nolīgt personīgo šoferi – jauki, taču parasti diezgan dārgi. Jāmin arī, ka klientam bez zināšanām bieži ir nereālistiskas ekspektācijas par to, ko fondu pārvaldnieks vai privātbaņķieris var un ko nevar izdarīt.
Trešais, manuprāt, saprātīgākais ir atrast uzticamus informācijas avotus un pašam apgūt pamatus. Piemēram, lasīt atzītu finanšu ekspertu grāmatas vai arī apmeklēt apmācības, kuras vada profesionāls ieguldīšanas eksperts un, kas ir svarīgi, kurās netiek pārdoti konkrēti ieguldījumi vai ieguldījumu platformas. Tas būtu kā apmeklēt autoskolu un iemācīties braukt kopā ar instruktoru.
Rietumos šāds ceļš ir populārs, jo cilvēki iegulda naudu un nodod mantojumus jau paaudzēs, līdz ar to vairumam ieguldīšanas instruktori ir viņu vecāki vai vecvecāki.
Latvijā arī beidzot sāk parādīties pirmās ģimenes, kas var nodot savu bagātību nākamajai paaudzei. Bet šobrīd tā ir tikai maza saujiņa ģimeņu.
Ja reiz ieguldīšanas padomu nesaņemam no vecākiem, dabiski rodas jautājums – kā mācīties pašam? Kādas prasmes apgūt – pasīvo vai aktīvo ieguldīšanu? Kādos instrumentos ieguldīt – akcijās, zeltā, kritpo, valūtās, nekustamajā īpašumā? Kas vēl man jāzina?
Vispirms ir svarīgi saprast, ka ieguldīšana nav veids, kā ātri no nulles kļūt bagātam. Turies pa gabalu no ikviena foruma vai instruktora, kas sludina ātras peļņas iespējas.
Tā vietā ieguldīšana aizsargā pret inflāciju un laika gaitā pavairo to naudu, ko nopelni darbā vai biznesā. Kad esi iemācījies pāris pamata principus, šāda veida saprātīga ilgtermiņa ieguldīšana nav sarežģīta un aizņem vien pāris stundas gadā.
Piemēram, tā ir pieeja, ko mēs piekopjam programmā “Neatkarīgais Investors” – mēs palīdzam Latvijas iedzīvotājiem iemācīties, kā veiksmīgi un atbildīgi ieguldīt finanšu tirgū bez riskantām spekulācijām vai dārgām komisijas maksām – un ar mazu laika patēriņu. Treniņus vada mans kolēģis Toms Kreicbergs, finanšu profesionālis ar Volstrītas pieredzi, kurš palīdzēja izveidot pensiju pārvaldītāju INDEXO.
“Neatkarīgais Investors” ir ne tikai praktiska mācību programma, bet arī investoru apvienība, kurā nu jau esam vairāk nekā 1200 dalībnieku.
Ja Tevi interesē uzzināt vairāk par programmu “Neatkarīgais Investors”, reģistrējies kādai no mūsu bezmaksas meistarklasēm saitē go.neatkarigais.lv, lai uzzinātu vairāk.
Taču neatkarīgi no tā, vai tu pievienojies Neatkarīgo investoru apvienībai vai kādai citai investoru domubiedru grupai, vienmēr padomā, kāds ir pārējo grupas dalībnieku zināšanu līmenis un kāds ir viņu mērķis attiecībā uz ieguldīšanu. Neseko akli ikvienam, kurš internetā sniedz bezmaksas padomu, un izvērtē kritiski visu, ko lasi.
Piemēram, Neatkarīgo investoru apvienības dalībniekiem ir konkrēts, vienojošs elements. Tā ir mācību programma “Neatkarīgais Investors”, kas nodrošina, ka visiem ir viens starta punkts un viena ieguldīšanas filosofija.
Šāda pieeja ļauj diskusijām būt kvalitatīvākām, informācijas apmaiņai ievērojami vērtīgākai un dod pārliecību, ka ekrāna otrā pusē nesēž kaimiņsētas Māris.
Nauda ir lieta, ko izmanto visi, bet to pārvaldīt mums neiemāca. Naudas pārvaldīšana mums dzīves laikā ir jāiemācās pašiem, ja vēlamies sasniegt finansiāli stabilu dzīvi.
Raidierakstu "Pelnītprasme" veido Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Latvijas Banku. Katru trešdienu visi, kuri uzsākuši ieguldījumu veikšanu vai plāno to darīt, varēs paplašināt savas zināšanas un uzzināt vēl daudz ko noderīgu, skatoties vai klausoties jaunu raidierakstu "Pelnītprasme". 10 nedēļu garumā dažādu jomu eksperti iepazīstinās ar vērtīgu informāciju, kuru jāņem vērā, veicot ieguldījumus.
Raidieraksts "Pelnītprasme", kas veidots kā saruna ar dažādu jomu ekspertiem, palīdzēs cilvēkiem, kuri aktīvi iegulda, tikko sākuši ieguldīt vai par to vēl tikai domā labāk orientēties plašajos ieguldījumu pasaules labirintos un iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu ar investīcijām saistītus lēmumus," saka FKTK Finanšu instrumentu tirgus uzraudzības departamenta vecākais eksperts un raidieraksta vadītājs Ģirts Dubkēvičs.