Video

Latvijas Banka izlaidusi ovālu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu ar pasakas "Eža kažociņš" varoni. Tev ir iespēja iepazīt monētu, klausoties audio pasaku.

Kamēr klausies pasaku, izkrāso šo monētu pats!

Sens ticējums vēsta, ka vienu eža adatiņu vajag nēsāt visur līdzi iespraustu svārku stērbelē vai cimdā, tad vienmēr labi klājas. Lai mazinātu draudus adatainajiem kažociņiem un lai labi klātos arī Latvijas ezīšiem, nu ir iespēja izlīdzēties ar monētu.

Ezim bieži piedēvē daudzas pozitīvas cilvēka īpašības – gudrību, čaklumu, labestību. Tas kļuvis par šo tikumu simbolisku tēlu, kas gan mazam, gan lielam sniedz ļoti noderīgu audzinošu piemēru. Latviešu tautas pasakās ezis attēlots kā liels viltnieks – izdoma un drauga palīdzība ļauj viņam skriešanās sacensībā uzvarēt ašo zaķi. Attapība, drosme un pacietība ļauj mazajam ežulim pasakā "Eža kažociņš" iegūt princesi par sievu un pašam pārvērsties par staltu ķēniņa dēlu. Šī latviešu tautas pasaka ietverta ANO valstu tautas pasaku un teiku antoloģijā "Ceļojums ar sauli II".

Pasakā ar viedu morāli pausts, kā reiz bezbērnu pārim gadījies ežu bērniņš – lai arī mazs, bet ņiprs. Tik izmanīgs, ka pieaugot pratis pat cūkas ganīt lielajā mežā. Bet tur medībās nomaldījies zemes valdnieks, kas saticis adataino ganiņu un lūdzis, lai ierāda ceļu uz pili. Gudrinieks ezītis par to prasījis valdnieka meitu par sievu. Ķēniņš gan ilgi pretojies, bet, pats nejaudādams tikt laukā no meža, beigu beigās piekritis ezīša noteikumam. Ezītis, lepni saģērbies, ieradies pilī ar divu melnu gaiļu vilktiem tāšu ratiem. Tur viņš apprecējis jauko princesi, kura zīda priekšautā aiznesusi ezīti uz baznīcu laulāties. Naktī, kamēr ezītis saldi gulējis, jaunā sieva viņa adatu kažociņu iemetusi ugunī. Sadedzis kažociņš, bet nabaga ezītis nu vaidējis un mocījies ciešanās. Taču, līdzko saulīte norietējusi, tas vesels cēlies kā brīnumdaiļš princis! Tad viņš ataicinājis uz pili arī savus vecākus un dzīvojis ar jauno sieviņu laimīgi.

Ezīšam, ezīšam
Adatiņu kažociņš;
Vēl pirkstiņu nepiedūru,
Jau vēlās kamolā.

Tā par ezīti vēstīts kādā no latvju dainām. Šis adatainais dzīvnieciņš jau izsenis iemantojis tautas mīlestību. Ikviens, kas Latvijas dabas takās vai lauku māju un mazdārziņu tuvumā reiz saticis ezīti, guvis gaišas emocijas un vēlējies to aprūpēt, pabarot un pieradināt. Ezīši, gan būdami ļoti piesardzīgi, tomēr nereti spēj iedzīvoties mājas un bērnu drauga lomā.