Kāpēc senos laikos bija tik daudz karu ar mērķi iekarot iespējami lielākas teritorijas, bet mūsdienās ir tikai daži "karstie punkti", kuros ir domstarpības teritoriālajos jautājumos?
Resursu ierobežotība
Mācību uzdevumi
- Pārliecināties, kā laika gaitā mainījušies dažādu resursu ierobežotība un cīņa par tiem.
- Apzināties, ka mūsdienās nozīmīgākais resurss ir cilvēkresursi.
Šajā sadaļā skolēniem jāizprot
- Ka ražošanas resursu ierobežotību jutušas visas sabiedrības un vēstures gaitā ir mainījusies tikai ierobežotības izpausme.
- Kāpēc ierobežotība liek cilvēkiem izdarīt izvēli un kāpēc katra izvēle saistās ar alternatīvajām izmaksām.
- Kā resursu sadali jauktā ekonomikas sistēmā veic tirgus un valsts.
Nepieciešamie resursi
- 1. pielikums. Darba lapa ar uzdevumiem skolēniem.
- 2. pielikums. Vizuālais materiāls – atbildes.
- Vizuālais materiāls Distribution of Knowledge in Different Types of Societies (angļu valodā).
Metodiskie ieteikumi skolotājam
| Jēdzieni | Metodiskie ieteikumi | Atbalsta materiāli | |
| Skolotājam | Skolēnam | ||
| Ražošanas resursi | 1. Svarīgi, aktualizējot skolēnu zināšanas vēsturē, analizēt ierobežotības pārmaiņas laika gaitā, sabiedrības attīstību no ražošanas līdzekļu, tehnoloģiju aspekta un valstu savstarpējo cīņu kā cīņu par ierobežotajiem resursiem. 2. Svarīgi skolēniem veidot pārliecību, ka mūsdienās palielinās cilvēkresursu loma, īpaši uzņēmības, jaunrades spējas, informācijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozīme. 3. Padziļināt izpratni, ka jauktajā ekonomikā resursu sadali ietekmē gan indivīdi – tirgus –, gan valsts. 4. Pārliecināt, ka alternatīvo izmaksu izpratne var palielināt ražošanas iespējas un sabiedrības labklājību. | 1. pielikums. Darba lapa ar uzdevumiem skolēniem. Vizuālais materiāls Distribution of Knowledge in Different Types of Societies. 2. pielikums. Vizuālais materiāls –atbildes. | 1. uzdevums; 2. uzdevums; 3. uzdevums (1. pielikums). |
Aktivitātes, uzdevumi, spēles
Aktualizācija Cilvēku vēlme dzīvot "pēc iespējas labāk" neizbēgami saduras ar ierobežotību — pieejamo resursu nepietiek, lai saražotu nepieciešamās preces un pakalpojumus arvien augošo vajadzību apmierināšanai. Laika gaitā ir mainījušies ierobežotākie resursi. Agrārajās sabiedrībās visvairāk ierobežotais resurss bija zeme. Nemitīgie kari ir spilgtas liecības tam, kā valstis cīnījās par ierobežotajiem resursiem.
Lai gan arī mūsdienās dabas resursiem vēl ir liela nozīme, arvien jūtamāk par visvairāk ierobežotajiem resursiem kļūst cilvēkresursi, īpaši cilvēku uzņēmība, radošums. Cilvēku radošā darbība ļāvusi, uzlabojot ražošanas līdzekļus un tehnoloģijas, padarīt cilvēku darbu daudz ražīgāku.
Tomēr gan iedzīvotāji, gan valstis joprojām jūt ierobežotību. Tāpēc gan katra indivīda, gan valsts uzdevums vēl arvien ir veicināt efektīvāku ierobežoto resursu izmantošanu.
Jautājumi un atbildes, uzdevumi darba lapā
1. Skolotājs atgādina skolēniem, ka cilvēces attīstību var iedalīt vairākos periodos. Vēstures zinātnē to iedala seno laiku, viduslaiku, jauno laiku un jaunāko laiku vēstures periodos. Savukārt ASV ekonomists Dž. Gelbreits, postindustriālās teorijas autors, ilgo sabiedrības attīstību iedala tikai trijos periodos (sabiedrībās): pirmsindustriālajā, industriālajā un postindustriālajā. Katrā sabiedrībā būtiski atšķiras ierobežotības problēma.
2. Skolotājs demonstrē vizuālo materiālu Distribution of Knowledge in Different Types of Societies (angļu valodā), paskaidro skolēniem, ka pēc pārrunas būs jāaizpilda tabula "Ierobežotība laika gaitā" (1. pielikums), un pārrunā šādus jautājumus.
a) Kādi varētu būt katras sabiedrības hronoloģiskie ietvari?
b) Kāda ir tautsaimniecības galvenā darbības joma katrā sabiedrībā?
c) Kas ir visvairāk ierobežotais resurss katrā sabiedrībā?
d) Kurš ir valdošais sociālais slānis katrā sabiedrībā?
e) Kur veidojas cilvēkam nepieciešamās zināšanas, prasmes?
f) Kas ir raksturīgs pirmsindustriālajai sabiedrībai?
g) Kā varēja palielināt pieejamo resursu daudzumu?
h) Kas ir raksturīgs industriālajai sabiedrībai?
i) Kā varēja mazināt resursu ierobežotību?
j) Kas ir raksturīgs postindustriālajai sabiedrībai?
k) Kā mazina resursu ierobežotību postindustriālajā sabiedrībā?
Iespējamās atbildes
a) Pirmsindustriālā sabiedrība – no civilizācijas sākuma līdz rūpniecības apvērsumam jeb industrializācijai, hronoloģiski līdz 18. gs. vidum. Industriālā sabiedrība – no rūpniecības apvērsuma 18. gs. vidū līdz zinātniski tehniskajai revolūcijai 20. gs. 70. gados. Postindustriālā sabiedrība – kopš zinātniski tehniskās revolūcijas 20. gs. 70 gados līdz mūsdienām.
b) Attiecīgi lauksaimniecība, rūpniecība, pakalpojumi.
c) Attiecīgi zeme, kapitāls, informācija.
d) Attiecīgi zemes īpašnieki, kapitāla īpašnieki, informācijas īpašnieki.
e) Attiecīgi tīrumā, kūtī, amatnieku darbnīcā; rūpnīcā, fermā; izglītojoties (formāli, neformāli) pie datora, saskarsmē ar cilvēkiem, jo pakalpojumu specifika tāda, ka pakalpojumu sniedz konkrētam cilvēkam.
f) Galvenā darbības joma – lauksaimniecība. Sākotnēji cilvēki saimnieko kopienās, spēj saražot pašpatēriņam nepieciešamo. Cilvēku darbam kļūstot ražīgākam, daļa saražotā produkta nonāk valsts (senjora) pārziņā; no zemkopības atdalās amatniecība un tirdzniecība un perioda beigās veidojas manufaktūras – plašāk attīstās darba dalīšana; zems tehnoloģiju attīstības līmenis, lēni uzlabojumi u.c.
g) Galvenokārt iekarojot, iekopjot neapgūtās teritorijas, uzlabojot tehnoloģijas.
h) Straujš ražošanas līdzekļu – kapitāla – pieaugums, lielražošanas attīstība, brīvs darbaspēks, jaunu enerģijas veidu izmantošana, bet arī pirmās ekonomiskās krīzes.
i) Tradicionāli – karojot, atņemot citiem. Veidojot koloniālās impērijas. Palielinot un attīstot kapitāla resursus un cilvēkresursus – ieviešot obligāto izglītību, veselības aizsardzību, attīstot ražīgākas tehnoloģijas, attīstot zinātni, jaunu dabas resursu izmantošanu u.c.
j) Tautsaimniecībā izveidojas pakalpojumu sektora dominante, svarīga kļūst informācija, palielinās zinātnes, zināšanu un radošuma nozīme tautsaimniecībā.
k) Piesaistot, pārvilinot “gudras galvas”; pērkot izgudrojumus, atklājumus, attīstot attālināta darba iespējas; digitalizējot, robotizējot, izmantojot mākslīgo intelektu ražošanā.
Iespējamās atbildes 3. Pēc pārrunām skolēni pāros izpilda 1. uzdevumu "Ierobežotības pārmaiņas laika gaitā" (1. pielikums).a) Pirmsindustriālā sabiedrība – no civilizācijas sākuma līdz rūpniecības apvērsumam jeb industrializācijai, hronoloģiski līdz 18. gs. vidum. Industriālā sabiedrība – no rūpniecības apvērsuma 18. gs. vidū līdz zinātniski tehniskajai revolūcijai 20. gs. 70. gados. Postindustriālā sabiedrība – kopš zinātniski tehniskās revolūcijas 20. gs. 70 gados līdz mūsdienām.
b) Attiecīgi lauksaimniecība, rūpniecība, pakalpojumi.
c) Attiecīgi zeme, kapitāls, informācija.
d) Attiecīgi zemes īpašnieki, kapitāla īpašnieki, informācijas īpašnieki.
e) Attiecīgi tīrumā, kūtī, amatnieku darbnīcā; rūpnīcā, fermā; izglītojoties (formāli, neformāli) pie datora, saskarsmē ar cilvēkiem, jo pakalpojumu specifika tāda, ka pakalpojumu sniedz konkrētam cilvēkam.
f) Galvenā darbības joma – lauksaimniecība. Sākotnēji cilvēki saimnieko kopienās, spēj saražot pašpatēriņam nepieciešamo. Cilvēku darbam kļūstot ražīgākam, daļa saražotā produkta nonāk valsts (senjora) pārziņā; no zemkopības atdalās amatniecība un tirdzniecība un perioda beigās veidojas manufaktūras – plašāk attīstās darba dalīšana; zems tehnoloģiju attīstības līmenis, lēni uzlabojumi u.c.
g) Galvenokārt iekarojot, iekopjot neapgūtās teritorijas, uzlabojot tehnoloģijas.
h) Straujš ražošanas līdzekļu – kapitāla – pieaugums, lielražošanas attīstība, brīvs darbaspēks, jaunu enerģijas veidu izmantošana, bet arī pirmās ekonomiskās krīzes.
i) Tradicionāli – karojot, atņemot citiem. Veidojot koloniālās impērijas. Palielinot un attīstot kapitāla resursus un cilvēkresursus – ieviešot obligāto izglītību, veselības aizsardzību, attīstot ražīgākas tehnoloģijas, attīstot zinātni, jaunu dabas resursu izmantošanu u.c.
j) Tautsaimniecībā izveidojas pakalpojumu sektora dominante, svarīga kļūst informācija, palielinās zinātnes, zināšanu un radošuma nozīme tautsaimniecībā.
k) Piesaistot, pārvilinot “gudras galvas”; pērkot izgudrojumus, atklājumus, attīstot attālināta darba iespējas; digitalizējot, robotizējot, izmantojot mākslīgo intelektu ražošanā.
Pēc uzdevuma izpildes skolotājs kopā ar skolēniem pārrunā atbildes – var izmantot vizuālo materiālu – atbildes "Ierobežotība laika gaitā" (2. pielikums).
Skolotājs var organizēt šo darbu arī kā darbu grupās, iepriekš sagatavojot katrai grupai informatīvu izdales materiālu par trim periodiem (sabiedrībām) – pirmsindustriālo, industriālo un postindustriālo. Skolotājs izdala katram skolēnam izdales materiālu par kādu no periodiem (sabiedrībām). Skolēns izlasa, aizpilda 1. uzdevuma tabulā (1. pielikums) informāciju par to periodu, par kuru lasīja.
Tad rīko “ekspertu grupas” – skolēni sasēžas vienā grupā ar tiem, kuri lasīja par šo pašu periodu, kopīgi pārrunā un katrs papildina aizpildīto tabulu.
Tad organizē darbu, izmantojot galerijas metodi – 1-2 eksperti paliek pie savas grupas, pārējie grupas skolēni rotē pa klasi, palīdzot aizpildīt citu grupu skolēnu tabulas. To atkārto, kamēr visai klasei uzdevums ir izpildīts.
Informācijas analīze, jautājumi un atbildes
Skolotājs paskaidro, ka ražošanas resursu sadali veic gan tirgus sistēma, gan valsts. Lai gan ekonomikas teorijā valda uzskats, ka efektīvāko resursu sadali veic tirgus, tomēr arī valsts politika var nodrošināt efektīvu resursu sadali. Par to pārliecināties ļauj 2. uzdevums darba lapā (1. pielikums).
2. uzdevums. Kurš sadala ierobežotos resursus?
Izlasi informāciju un atbildi uz jautājumiem!
Viena no Latvijas valsts pirmajām īstenotajām reformām bija agrārā reforma (1920–1937). Reformas gaitā tika izveidots Valsts zemes fonds. Tajā ieskaitīja visas valsts zemes, bijušās muižas un mežus. Kopumā Valsts zemes fondā ietilpa 3,4 milj. ha jeb 52% no visas zemes kopplatības, t.sk. privāto muižu zemes veidoja 79%. Sadalāmais fonds bija noteikts 1,6 milj. ha apjomā.
Fondā neieskaitīja no muižām atdalīto un pārdoto zemnieku zemi, ja to bija ieguvuši Latvijas pilsoņi, un viņiem paredzēja atstāt neatsavināmo daļu 50 ha platībā. Zemi piešķīra Neatkarības kara dalībniekiem, kā arī bezzemniekiem, kuri bija apliecinājuši spēju zemi apsaimniekot un bija jau ieguldījuši darbu un kapitālu.
Reformas rezultātā zemi ieguva 144 681 zemes pieprasītājs. Zemnieku saimniecību skaits palielinājās no 141 700 1920. gadā līdz 275 700 reformas noslēgumā. 72,7% saimniecību lielums nepārsniedza 20 ha. A
Latvijas Republikas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 2. panta 2. punkts: "Tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem." A
Fondā neieskaitīja no muižām atdalīto un pārdoto zemnieku zemi, ja to bija ieguvuši Latvijas pilsoņi, un viņiem paredzēja atstāt neatsavināmo daļu 50 ha platībā. Zemi piešķīra Neatkarības kara dalībniekiem, kā arī bezzemniekiem, kuri bija apliecinājuši spēju zemi apsaimniekot un bija jau ieguldījuši darbu un kapitālu.
Reformas rezultātā zemi ieguva 144 681 zemes pieprasītājs. Zemnieku saimniecību skaits palielinājās no 141 700 1920. gadā līdz 275 700 reformas noslēgumā. 72,7% saimniecību lielums nepārsniedza 20 ha. A
Latvijas Republikas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 2. panta 2. punkts: "Tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem." A
Jautājumi
1. Kam piederēja lielākā daļa lauksaimniecības zemes līdz 1920. gadam?
2. Pamato, vai zemes reformas gaitā 1,6 milj. ha zemes sadalīja valsts vai tirgus!
3. Ar diviem argumentiem pamato, kā īstenotā Valsts zemes fonda zemes sadales kārtība veicināja jaunu saimniecību ātrāku attīstību un zemes resursu efektīvāku izmantošanu!
4. Kuri divi zemes piešķiršanas nosacījumi varēja traucēt saimniecību izaugsmi un attīstību ilgtermiņā?
5. Kas agrārās reformas īstenošanā liecina, ka tās īstenotāji atzina arī tirgus sistēmas principus?
6. Kas – tirgus vai valsts – sadalīja zemi pēc valsts neatkarības atjaunošanas?
7. Pierādi, ka pēc neatkarības atgūšanas zemes sadali Latvijā vairāk ietekmē tirgus principi!
8. Pamato, kāpēc nelielu saimniecību veidošana 20. gs. 20.–30. gados un lielsaimniecību veidošana pēc neatkarības atgūšanas abos gadījumos, lai gan bija pilnīgi pretējas norises, veicināja resursu efektīvāku izmantošanu!
9. Iegūsti informāciju, kā valdība pašlaik atbalsta tirgus sistēmas darbību zemes sadalē!
10. Kādu secinājumu var izdarīt par to, kurš – valsts vai tirgus – ierobežotos resursus spēj sadalīt efektīvi?
Iespējamās atbildes
1. Privātajām muižām.
2. Valsts, jo zeme bija jāizpērk par simbolisku samaksu.
3. Zemi piešķīra privātīpašumā par simbolisku samaksu (vidēji 10–20 latu par 1 ha; šī cena bija 20–27 reizes zemāka par reālo zemes tirgus cenu un piešķirtā zeme bija jāizpērk 41 gada laikā), tāpēc palika līdzekļi saimniecības attīstībai. Zemi piešķīra tikai tiem bezzemniekiem, kuri bija pierādījuši prasmi saimniekot. A
4. Piešķirtās zemes platība bija visai neliela – 20 ha. Agrāk iepirktās zemes neatsavināmo daļu noteica līdz 50 ha, un tas kavēja lielāku saimniecību veidošanos, lielražošanas attīstību.
5. Valsts zemes fondā neieskaitīja (būtībā – zemniekiem neatsavināja) zemi, ko viņi bija nopirkuši no muižām, bet atstāja īpašumā ne vairāk par 50 hektāriem.
6. Valsts, atjaunojot bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesības.
7. Zemi var pirkt un pārdot. Zemes cenu nosaka pieprasījums un piedāvājums.
8. 20. gs. 20.–30. gados trūka zemes apstrādes līdzekļu, zirgu, darba rīku un galvenais ražīgais resurss bija cilvēku darbs. Mūsdienās lielajās saimniecībās var efektīvāk izmantot ražīgu tehniku, tehnoloģijas.
9. Izveidojot valsts atbalsta programmu, kreditējot zemniekiem zemes iegādi.
10. Efektīvu resursu sadali var veikt gan valsts, gan tirgus.
Iespējamās atbildes uz uzdevuma jautājumiem 1. Privātajām muižām.
2. Valsts, jo zeme bija jāizpērk par simbolisku samaksu.
3. Zemi piešķīra privātīpašumā par simbolisku samaksu (vidēji 10–20 latu par 1 ha; šī cena bija 20–27 reizes zemāka par reālo zemes tirgus cenu un piešķirtā zeme bija jāizpērk 41 gada laikā), tāpēc palika līdzekļi saimniecības attīstībai. Zemi piešķīra tikai tiem bezzemniekiem, kuri bija pierādījuši prasmi saimniekot. A
4. Piešķirtās zemes platība bija visai neliela – 20 ha. Agrāk iepirktās zemes neatsavināmo daļu noteica līdz 50 ha, un tas kavēja lielāku saimniecību veidošanos, lielražošanas attīstību.
5. Valsts zemes fondā neieskaitīja (būtībā – zemniekiem neatsavināja) zemi, ko viņi bija nopirkuši no muižām, bet atstāja īpašumā ne vairāk par 50 hektāriem.
6. Valsts, atjaunojot bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesības.
7. Zemi var pirkt un pārdot. Zemes cenu nosaka pieprasījums un piedāvājums.
8. 20. gs. 20.–30. gados trūka zemes apstrādes līdzekļu, zirgu, darba rīku un galvenais ražīgais resurss bija cilvēku darbs. Mūsdienās lielajās saimniecībās var efektīvāk izmantot ražīgu tehniku, tehnoloģijas.
9. Izveidojot valsts atbalsta programmu, kreditējot zemniekiem zemes iegādi.
10. Efektīvu resursu sadali var veikt gan valsts, gan tirgus.
Skolotājs atgādina skolēniem, ka ierobežotības situācija cilvēkiem liek izdarīt izvēli un no kaut kā atteikties. Veicot izvēli, vienmēr rodas alternatīvas izmaksas. Skolēniem svarīgi apzināties, ka, aprēķinot un salīdzinot alternatīvās izmaksas, iespējams efektīvi izmantot ierobežotos resursus un pieņemt ekonomiski izdevīgākus lēmumus.
Skolotājs aicina iepazīties ar uzdevumu un pāros izpildīt to.
Darbs pāros
Skolēni patstāvīgi izpilda 3. uzdevumu par alternatīvo izmaksu izmantošanu lēmumu pieņemšanā (1. pielikums).
Vakarā vecāki brīdina dēlu, ka rītdien vajadzēs ar autobusu braukt uz vasarnīcu, kur visiem kopā divu stundu laikā jāizravē 12 dobju un jāsalasa 5 litri aveņu. Vecāki vēlas dēla palīdzību, jo uzskata, ka tik īsā laikā divatā to nespēs paveikt. Vienā stundā:
- māte var izravēt 6 dobes un salasīt 3 litrus aveņu;
- tēvs var izravēt 5 dobes un salasīt 1 litru aveņu;
- dēls var izravēt 1 dobi un salasīt 1 litru aveņu.
Jautājumi:
1. Kam ir mazākās dobes ravēšanas alternatīvās izmaksas?
2. Kam ir mazākās ogu lasīšanas alternatīvās izmaksas – tēvam vai mātei?
3. Uz kādu likumsakarību dēlam vajadzētu norādīt vecākiem, lai vecāku darba resursi tiktu izmantoti efektīvi?
4. Ko dēlam vajadzētu ieteikt darīt mātei?
5. Cik ilgs laiks mātei nepieciešams 5 litru ogu salasīšanai?
6. Ko vēl viņš ieteiktu izdarīt mātei atlikušajās 20 minūtēs?
7. Ko dēls ieteiktu darīt tēvam?
8. Cik dobju divās stundās var izravēt tēvs?
9. Pamato, vai vecāku piedāvātajā variantā resursi tiktu izmantoti efektīvi!
10. Kāpēc vecāki bez dēla palīdzības padarītu to, ko pirms tam uzskatīja par neiespējamu?
11. Kādu secinājumu vari izdarīt, lai sabiedrība gūtu maksimālo labumu no pieejamiem resursiem?
12. Ar ražošanas iespēju robežu attēlo vecāku piedāvāto situāciju (A punkts) un dēla ieteikto un īstenoto situāciju (B punkts)!
Atbildes
a) Aprēķini tabulā
b) Atbildes uz jautājumiem
1.Tēvam.
2. Mātei.
3. Katram jāveic darbs, ko var veikt ar mazākām alternatīvajām izmaksām.
4. Lasīt avenes.
5. 1 stundu un 40 minūšu.
6. Izravēt 2 dobes.
7. Ravēt dobes.
8. 10 dobju. Tātad abi vecāki salasīs 5 litrus aveņu un izravēs 12 dobju.
9. Nē, jo, specializējoties tā darba veikšanā, kuru var izdarīt ar mazākām alternatīvajām izmaksām, veicamos darbus izdarīja ar mazāku resursu patēriņu.
10. Tāpēc, ka veica darbus, kurus katrs varēja veikt efektīvāk – ar mazākām alternatīvajām izmaksām.
11. Katram jādara tas, ko var veikt ar mazākām alternatīvajām izmaksām.
12. Ar ražošanas iespēju robežu attēlo vecāku piedāvāto situāciju (punkts A) un dēla ieteikto un realizēto situāciju (punkts B).
Atbildes a) Aprēķini tabulā
| Vagas ravēšanas alternatīvās izmaksas | Litra ogu lasīšanas alternatīvas izmaksas | |
| Mātei | 3: 6 = 0,5 (litri ogu) | 6 : 3 = 2 (neravētas dobes) |
| Tēvam | 1: 5 = 0,2 (litri ogu) | 5 : 1 = 5 (neravētas dobes) |
| Dēlam | 1: 1 = 1 (litrs ogu) | 1: 1 = 1 (neravēta dobe) |
1.Tēvam.
2. Mātei.
3. Katram jāveic darbs, ko var veikt ar mazākām alternatīvajām izmaksām.
4. Lasīt avenes.
5. 1 stundu un 40 minūšu.
6. Izravēt 2 dobes.
7. Ravēt dobes.
8. 10 dobju. Tātad abi vecāki salasīs 5 litrus aveņu un izravēs 12 dobju.
9. Nē, jo, specializējoties tā darba veikšanā, kuru var izdarīt ar mazākām alternatīvajām izmaksām, veicamos darbus izdarīja ar mazāku resursu patēriņu.
10. Tāpēc, ka veica darbus, kurus katrs varēja veikt efektīvāk – ar mazākām alternatīvajām izmaksām.
11. Katram jādara tas, ko var veikt ar mazākām alternatīvajām izmaksām.
12. Ar ražošanas iespēju robežu attēlo vecāku piedāvāto situāciju (punkts A) un dēla ieteikto un realizēto situāciju (punkts B).
Skolotājs atgādina skolēniem, ka ierobežotības situācija cilvēkiem liek izdarīt izvēli un no kaut kā atteikties. Veicot izvēli, vienmēr rodas alternatīvās izmaksas. Skolēniem svarīgi apzināties, ka, aprēķinot un salīdzinot alternatīvās izmaksas, iespējams efektīvi izmantot ierobežotos resursus un pieņemt ekonomiski izdevīgākus lēmumus.
Refleksija
Diskusija klasē
1. Kāpēc mūsdienu sabiedrībā ierobežotākais resurss ir cilvēkresursi, lai gan pasaules iedzīvotāju skaits nekad nav bijis tik liels?
Iespējamā atbilde
Cilvēkresursu ierobežotība izpaužas ne tik daudz cilvēku trūkumā, cik radošu, inovatīvu, augsti izglītotu, profesionāli augsti sagatavotu cilvēku trūkums.
Iespējamā atbilde Cilvēkresursu ierobežotība izpaužas ne tik daudz cilvēku trūkumā, cik radošu, inovatīvu, augsti izglītotu, profesionāli augsti sagatavotu cilvēku trūkums.
2. Kāds būtu sabiedrības guvums, ja visi cilvēki veiktu darbus, ko var izdarīt ar mazākām alternatīvajām izmaksām?
Iespējamā atbilde
Lielāks saražoto un arī patērēto preču un pakalpojumu daudzums, pilnīgāk apmierinātas vajadzības.
Iespējamā atbilde Lielāks saražoto un arī patērēto preču un pakalpojumu daudzums, pilnīgāk apmierinātas vajadzības.
3. Kāpēc pirmatnējā sabiedrībā augstākais soda mērs bija izraidīšana no kopienas?
Iespējamā atbilde
Cilvēkresursi vēl nebija tik attīstīti, lai vienatnē spētu izdzīvot.
iespējamā atbilde Cilvēkresursi vēl nebija tik attīstīti, lai vienatnē spētu izdzīvot.
4. Cilšu savstarpējos karos gūstekņus neņēma, bet Asīrijas valdnieki, lepodamies ar sekmīgiem kara rezultātiem, norādīja iegūto gūstekņu skaitu. Kāpēc notika šādas pārmaiņas?
Iespējamā atbilde
Cilvēku darbs kļuva ražīgāks. Katrs indivīds varēja saražot vairāk, nekā nepieciešams tikai "kailai dzīvībai", un tāpēc bija izdevīgi iegūt vairāk cilvēku un valsts varēja iegūt daļu viņu radītās vērtības.
Iespējamā atbilde Cilvēku darbs kļuva ražīgāks. Katrs indivīds varēja saražot vairāk, nekā nepieciešams tikai "kailai dzīvībai", un tāpēc bija izdevīgi iegūt vairāk cilvēku un valsts varēja iegūt daļu viņu radītās vērtības.
Pielikumi