Kāpēc Honkongas iedzīvotāju labklājība ir augstāka nekā daudzās ar dabas resursiem bagātajās valstīs?
Valsts politikas virzieni resursu attīstīšanā
Mācību uzdevums
Pārliecinās, ka valsts veiktās investīcijas cilvēkkapitālā un tehnoloģijās veicina tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.
Šajā sadaļā skolēniem jāizprot
Kā valsts politika var ietekmēt ierobežoto resursu attīstību.
Nepieciešamie resursi
- 1. pielikums. Darba lapa uzdevumam.
Metodiskie ieteikumi skolotājam
| Jēdzieni | Metodiskie ieteikumi | Atbalsta materiāli | |
| Skolotājam | Skolēnam | ||
| Investīcijas, investīcijas kapitālā, investīcijas cilvēkresursos | Skolēnam jāveido izpratne par cilvēkkapitālu, ieguldījumiem cilvēkkapitālā. Resursu attīstību var veicināt valsts politika, kas atbalsta investīcijas cilvēkkapitālā (izglītībā, veselības aprūpē), un politika, kas veicina tehnoloģiju progresu un inovācijas. | 1. pielikums. Vizuālais materiāls | 1. uzdevums |
Aktivitātes, uzdevumi, spēles
Aktualizācija
Mūsdienās par galveno resursu kļuvuši cilvēkresursi, cilvēku zināšanas, radošums, uzņēmība, profesionālās prasmes, informācija un informācijas tehnoloģiju izmantošana.
Valsts politika nevar novērst resursu ierobežotību, bet, investējot cilvēkresursu un kapitāla attīstībā, var būtiski attīstīt resursu, sasniegt augstāku produktivitāti, iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi.
Valsts politika nevar novērst resursu ierobežotību, bet, investējot cilvēkresursu un kapitāla attīstībā, var būtiski attīstīt resursu, sasniegt augstāku produktivitāti, iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi.
Apjēgšana
Saruna klasē, jautājumi un atbildes
Cilvēkkapitāls – veselības, zināšanu, spēju un motivāciju rezerves, kas ir radītas un uzkrātas ieguldījumu rezultātā un kas tiek izmantotas kādā tautsaimniecības nozarē. Tās palielina darbaspēka produktivitāti.
Cilvēciskais kapitāls – cilvēku spējas, kas nepieciešamas ražīgai ekonomiski aktīvai darbībai, viņu zināšanas, prasmes un pieredze. Investīcijas cilvēciskajā kapitālā ir veselības aprūpe, izglītība, profesionālā sagatavotība un citas aktivitātes, kas padara cilvēkus ekonomiski daudz ražīgākus.
Investīcijas (kapitālieguldījumi) – izdevumi jaunu uzņēmumu izveidei, ražošanas iekārtu iegādei, krājumu veidošanai, nolietotā pamatkapitāla atjaunošanai, lai ieguldījumu atgūtu ar guvumu (procentiem, dividendēm, peļņu u.c.).
Avoti:
- Znotiņa, Daina. Cilvēkkapitāla teorētiskie aspekti un tā nozīme uz zināšanām balstītas ekonomikas kontekstā. 1162. – 1973. lpp.– PB.pdf. (Skatīts 30.11.2019.).
- Krasnopjorovs, Oļegs. Latvijas cilvēkkapitāla raksturojums. (Skatīts 30.11.2019.).
- Šumilo, Ē., Subbotina, T. Pasaule un Latvija. Ilgtspējīgas attīstības aspekti. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2002. 89 lpp.
2. Pārrunās noskaidro atbildes uz šādiem jautājumiem.
a) Ar kādiem atslēgas vārdiem raksturo cilvēkkapitāla būtību?
Atbilde
Zināšanas, prasmes, veselība, darbs, pieredze, motivācija.
Atbilde b) Kādus divus aspektus var saskatīt investīcijās?Zināšanas, prasmes, veselība, darbs, pieredze, motivācija.
Atbilde
Ieguldījums un gaidāmais guvums jeb gaidāmā peļņa, procenti, dividendes.
Atbilde c) Kāpēc uzņēmumi vairāk investē fiziskajā kapitālā, bet mazāk cilvēkkapitālā?Ieguldījums un gaidāmais guvums jeb gaidāmā peļņa, procenti, dividendes.
Atbilde
Fiziskais kapitāls ir uzņēmuma īpašums, aktīvs, kas rada uzņēmuma ieņēmumus. Ieguldot cilvēkkapitālā, ir lielāks risks – darbinieks var aiziet strādāt citā uzņēmumā, var nesniegt gaidāmo atdevi.
Atbilde Fiziskais kapitāls ir uzņēmuma īpašums, aktīvs, kas rada uzņēmuma ieņēmumus. Ieguldot cilvēkkapitālā, ir lielāks risks – darbinieks var aiziet strādāt citā uzņēmumā, var nesniegt gaidāmo atdevi.
d) Par kādu preci uzskata izglītību, veselības aizsardzību?
Atbilde
Par sabiedrisku preci, sabiedrisku labumu.
Atbilde e) Kam būtu jāfinansē sabiedrisko preču ražošana?Par sabiedrisku preci, sabiedrisku labumu.
Atbilde
Valstij.
Atbilde f) Kā valsts var veicināt cilvēkkapitāla attīstību?Valstij.
Atbilde
Izveidojot kvalitatīvu veselības aizsardzības un izglītības sistēmu. Palielinot izdevumus veselības aizsardzībai, izglītībai. Izveidojot labvēlīgu vidi investīcijām, uzņēmējdarbībai, motivējot cilvēkus, uzņēmumus ieguldīt izglītībā, pētniecībā, zinātnē, tehnoloģiju attīstībā, attīstot savstarpēji izdevīgu tirdzniecību, izveidojot labu fizisko un sociālo infrastruktūru u.c.
Atbilde g) Kādus guvumus no augstākas izglītības gūst indivīdi, uzņēmumi, sabiedrība kopumā?Izveidojot kvalitatīvu veselības aizsardzības un izglītības sistēmu. Palielinot izdevumus veselības aizsardzībai, izglītībai. Izveidojot labvēlīgu vidi investīcijām, uzņēmējdarbībai, motivējot cilvēkus, uzņēmumus ieguldīt izglītībā, pētniecībā, zinātnē, tehnoloģiju attīstībā, attīstot savstarpēji izdevīgu tirdzniecību, izveidojot labu fizisko un sociālo infrastruktūru u.c.
Atbilde
Indivīdi: 1) augstāku nodarbinātības iespēju – 85% ar augstāko izglītību strādā, bet ar koledžas izglītību strādā 76%; 2) lielākus ienākumus – par 38% vairāk nekā koledžas beidzēji vecumā no 25 līdz 34 gadiem un par 70% – vecumā no 45 līdz 54 gadiem; 3) mazāku iespēju kļūt par bezdarbnieku.) A
Uzņēmumi – ražīgāki, produktīvāki resursi ļauj samazināt produkcijas izmaksas, gūt lielāku peļņu, kļūt konkurētspējīgākam.
Sabiedrība – augstāks dzīves līmenis, labklājība
Atbilde h) Kādu atbalstu augstākās izglītības ieguvei var saņemt no valsts?Indivīdi: 1) augstāku nodarbinātības iespēju – 85% ar augstāko izglītību strādā, bet ar koledžas izglītību strādā 76%; 2) lielākus ienākumus – par 38% vairāk nekā koledžas beidzēji vecumā no 25 līdz 34 gadiem un par 70% – vecumā no 45 līdz 54 gadiem; 3) mazāku iespēju kļūt par bezdarbnieku.) A
Uzņēmumi – ražīgāki, produktīvāki resursi ļauj samazināt produkcijas izmaksas, gūt lielāku peļņu, kļūt konkurētspējīgākam.
Sabiedrība – augstāks dzīves līmenis, labklājība
Atbilde
Studijas par valsts budžeta līdzekļiem. Studiju un studējošā kredītu saņemšanas iespējas. Stipendijas studējošajiem. IIN atlaides vecākiem par studiju maksu – studiju laikā un piecus taksācijas gadus pēc studiju beigšanas u.c.
Atbilde i) Kādus guvumus nodrošina investīcijas veselības aprūpē?Studijas par valsts budžeta līdzekļiem. Studiju un studējošā kredītu saņemšanas iespējas. Stipendijas studējošajiem. IIN atlaides vecākiem par studiju maksu – studiju laikā un piecus taksācijas gadus pēc studiju beigšanas u.c.
Atbilde
Ilgāks veselīgi nodzīvoto gadu skaits, ilgāks mūžs; ilgāk var būt nodarbināts; mazāk slimo – var strādāt vairāk; produktīvāks darbs; lielāks ražošanas apjoms, nepalielinot izmantojamo resursu daudzumu, tautsaimniecības izaugsme.
Atbilde Ilgāks veselīgi nodzīvoto gadu skaits, ilgāks mūžs; ilgāk var būt nodarbināts; mazāk slimo – var strādāt vairāk; produktīvāks darbs; lielāks ražošanas apjoms, nepalielinot izmantojamo resursu daudzumu, tautsaimniecības izaugsme.
Darbs pāros
Skolēni pāros veic 1. uzdevumu (1. pielikums).
Attēls. Veselīgi nodzīvoto gadu skaits un izdevumi veselības aprūpei Eiropas valstīs (2017. gads)
Izmanto attēlā sniegto informāciju un trūkstošo informāciju iegūsti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) interneta vietnē www.csb.gov.lv vai Eurostat datubāzēs, veic nepieciešamos aprēķinus un atbildi uz jautājumiem!
1. Kādi ekonomiski guvumi ražošanas resursu aspektā varētu būt no izdevumu īpatsvara palielināšanas veselības aprūpei?
Atbilde
Ilgāks darbmūžs; mazinātu darbaspēka deficītu, darbaspēka ierobežotību.
Mazinātos ārstēšanās izdevumi mājsaimniecībām, un ietaupītie līdzekļi varētu palielināt citu preču un pakalpojumu pieprasījumu.
Atbilde 2. Kāda papildu informācija nepieciešama, lai noteiktu, kurš punkts attēlā atspoguļo situāciju Latvijā?Ilgāks darbmūžs; mazinātu darbaspēka deficītu, darbaspēka ierobežotību.
Mazinātos ārstēšanās izdevumi mājsaimniecībām, un ietaupītie līdzekļi varētu palielināt citu preču un pakalpojumu pieprasījumu.
Atbilde
Veselīgi nodzīvoto gadu skaits un izdevumi veselības aprūpei.
Atbilde 3. Izmanto CSP un Eurostat datubāzes un nosaki, kurš punkts atspoguļo situāciju Latvijā!Veselīgi nodzīvoto gadu skaits un izdevumi veselības aprūpei.
Atbilde
Veselīgi nodzīvoto gadu skaits 2018. gadā Latvijā – 52,3, ES27 – 64,0. Izdevumi veselības aprūpei Latvijā 2018. gadā – 6,0% no IKP (jeb 1609,7 milj. eiro, t.sk. valdības izdevumi – 922,8 milj. eiro). Tātad apakšējais kreisais punkts.
Atbilde 4. Salīdzini Latvijas izdevumus veselības aprūpei ar citām valstīm!Veselīgi nodzīvoto gadu skaits 2018. gadā Latvijā – 52,3, ES27 – 64,0. Izdevumi veselības aprūpei Latvijā 2018. gadā – 6,0% no IKP (jeb 1609,7 milj. eiro, t.sk. valdības izdevumi – 922,8 milj. eiro). Tātad apakšējais kreisais punkts.
Atbilde
Vieni no mazākajiem Eiropā.
Atbilde 5. Kādu sakarību var saskatīt starp izdevumu īpatsvaru veselības aprūpei un veselīgi nodzīvoto gadu skaitu?Vieni no mazākajiem Eiropā.
Atbilde
Jo lielāks izdevumu īpatsvars veselības aprūpei, jo lielāks veselīgi nodzīvoto gadu skaits.
Atbilde 6. Kādas darbības jāveic, lai aprēķinātu katra strādājošā papildus saražoto galaproduktu vērtību, ja veikto pasākumu rezultātā Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaits sasniegtu ES27 vidējo rādītāju un pusi no papildus veselīgi nodzīvotajiem gadiem visi strādātu, bet otru pusi – atpūstos?Jo lielāks izdevumu īpatsvars veselības aprūpei, jo lielāks veselīgi nodzīvoto gadu skaits.
Atbilde
Eurostat datubāzēs jāiegūst informācija par veselīgi nodzīvoto gadu skaitu Latvijā un ES. CSP datubāzēs jāiegūst informācija par saražoto IKP uz vienu nodarbināto. Jāaprēķina papildus veselīgi nodzīvoto gadu skaits. Jāaprēķina, cik gadu nodarbinātie papildus strādātu. Jāaprēķina katra nodarbinātā papildu devums tautsaimniecībā.
Atbilde 7. Aprēķini viena nodarbinātā papildu devumu tautsaimniecībā, ja Latvijā veselīgi nodzīvoto gadu skaits sasniegtu ES vidējo! Latvijā – 52,3 gadi, ES27 – 64,0 gadi. Reālais IKP uz nodarbināto gadā (2015. gada cenās) Latvijā – 30 000 eiro. Par cik gadiem palielinātos veselīgi nodzīvoto gadu skaits?Eurostat datubāzēs jāiegūst informācija par veselīgi nodzīvoto gadu skaitu Latvijā un ES. CSP datubāzēs jāiegūst informācija par saražoto IKP uz vienu nodarbināto. Jāaprēķina papildus veselīgi nodzīvoto gadu skaits. Jāaprēķina, cik gadu nodarbinātie papildus strādātu. Jāaprēķina katra nodarbinātā papildu devums tautsaimniecībā.
Atbilde
64,0 – 52,3 = 11,7 gadi
Atbilde 8. Par cik vidēji palielinātos darba gadu skaits?64,0 – 52,3 = 11,7 gadi
Atbilde
11,7 : 2 = 5,85 gadi
Atbilde 9. Nodarbinātā papildu devums:11,7 : 2 = 5,85 gadi
Atbilde
30 000 × 5,85 = 175 500 eiro
Atbilde 30 000 × 5,85 = 175 500 eiro
Refleksija
Var vispārināt atziņas.
1. Kādas valsts politikas var veicināt resursu attīstību, palielināt ražošanas un patēriņa iespējas?
2. Kāpēc reālajā praksē, lemjot par budžeta līdzekļu sadali, veselības aprūpe, izglītība un zinātne nesaņem politiķu solītos un dažreiz pat likumā paredzētos valsts budžeta līdzekļus?
1. Kādas valsts politikas var veicināt resursu attīstību, palielināt ražošanas un patēriņa iespējas?
Iespējamā atbilde:
Politikas, kuras veicina zināšanu un prasmju attīstību, veselības nostiprināšanu, inovāciju un tehnoloģiju attīstību, resursu otrreizēju izmantošanu u.c.
Iespējamā atbilde Politikas, kuras veicina zināšanu un prasmju attīstību, veselības nostiprināšanu, inovāciju un tehnoloģiju attīstību, resursu otrreizēju izmantošanu u.c.
2. Kāpēc reālajā praksē, lemjot par budžeta līdzekļu sadali, veselības aprūpe, izglītība un zinātne nesaņem politiķu solītos un dažreiz pat likumā paredzētos valsts budžeta līdzekļus?
Iespējamā atbilde:
Tautsaimniecība var neattīstīties tik strauji, kā paredzēts, un budžeta ieņēmumi var būt mazāki par plānotajiem. Dažkārt politiķi var dot nepārdomātus, ekonomiski nepamatotus solījumus. Veselības aprūpes un izglītības darbinieki, kā arī arodbiedrības nespēj izdarīt iedarbīgu spiedienu uz lēmumu pieņēmējiem. Citu nozaru lobijs bijis spēcīgāks. Ārkārtas apstākļi u.c.
Iespējamā atbilde Tautsaimniecība var neattīstīties tik strauji, kā paredzēts, un budžeta ieņēmumi var būt mazāki par plānotajiem. Dažkārt politiķi var dot nepārdomātus, ekonomiski nepamatotus solījumus. Veselības aprūpes un izglītības darbinieki, kā arī arodbiedrības nespēj izdarīt iedarbīgu spiedienu uz lēmumu pieņēmējiem. Citu nozaru lobijs bijis spēcīgāks. Ārkārtas apstākļi u.c.
Pielikumi