Par tēmu
Fiskālā politika
KĀPĒC TĒMA IR NOZĪMĪGA?
1. Skolēni jau iesaistās vai drīz iesaistīsies darba tirgū un kļūs par nodokļu maksātājiem, tāpēc svarīgi veidot izpratni, kā valdībai iespējams piedalīties resursu pārdalē, arī izmantojot nodokļus un valdības izdevumus, lai paaugstinātu labklājību mums visiem.
2. Skolēni drīz kļūs par politikas virzienu noteicējiem – vēlētājiem, lēmumu pieņēmējiem (pašvaldību vai Saeimas deputātiem), pētniekiem un lēmumu īstenotājiem (ierēdņiem), tāpēc svarīgi izprast, kā pašvaldību un valdības lēmumi ietekmē dažādus tautsaimniecības dalībniekus un kā efektīvāk izmantot valsts budžeta līdzekļus.
3. Latvijas tautsaimniecība un iedzīvotāju labklājība pagaidām būtiski atpaliek no visvairāk attīstīto valstu līmeņa. Vēlme ātrāk panākt augstāk attīstītas valstis var nonākt pretrunā ar tautsaimniecības līdzsvarotu attīstību, tautsaimniecības stabilitāti. Svarīgi apzināties, ka valsts nav visuvarena un gan fiskālās, gan monetārās politikas ietekmei ir savas robežas, ka dažreiz "mazāk ir labāk".
4. Lai veidotu skolēnu izpratni par to, kādai konkrētā tautsaimniecības situācijā jābūt fiskālajai politikai, lai veicinātu tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmi, mazinātu tautsaimniecības cikliskās svārstības un nodrošinātu stabilu un augošu sabiedrības labklājību.
5. Lai skolēni spētu prognozēt, kā valdības lēmumi ietekmēs pašus skolēnus, dažādus tautsaimniecības dalībniekus un tautsaimniecību kopumā un varētu izvērtēt lēmumu pieņēmēju sniegto informāciju, izvēlētos mērķus un rīcību.
TĒMAS APGUVES SECĪBA UN METODISKIE IETEIKUMI
| Jēdzieni | Metodiskie ieteikumi | Atbalsta materiāls | |
| Skolotājam | Skolēnam | ||
| |||
| Fiskālā politika, tautsaimniecības izaugsme, investīcijas. | 1. Svarīgi parādīt kā valdības izdevumi un nodokļi var ietekmēt kopējo pieprasījumu, reālo IKP (ekonomisko izaugsmi) un labklājību. 2.Nepieciešams konkretizēt, kā valdības izdevumi un nodokļi “iedarbojas” un ietekmē tautsaimniecību, uzņēmumus, mājsaimniecības. Ieteicams veidot cēloņu un seku “ķēdītes”. 3. Jāpadziļina izpratne par valdības izdevumu palielināšanas efektivitāti, valdības izdevumu ietekmes atšķirību īstermiņā un ilgtermiņā, valsts investīciju nozīmi. | 1. VM. | 1. uzd. 2. uzd. |
| 2. Valsts budžeta deficīta veidošanās un lietderība | |||
| Pretcikliskā fiskālā politika, tautsaimniecības stabilitāte, potenciālais IKP, valsts budžets, budžeta ieņēmumi, budžeta izdevumi, budžeta deficīts. | 1. Svarīgi veidot izpratni, ka fiskālās politikas īstenotāju (valdības) rokās ir ātras un spēcīgas iedarbības rīks – valdības izdevumi (to samazināšana), ar kuru var palēnināt tautsaimniecības attīstību, kad tā aug pārāk strauji (iedarbojas pretēji augšupejas fāzes tendencei – tautsaimniecības izaugsmei – un mazina ekonomisko aktivitāti un kad nepieciešams - veicina). 2. Jāveido prasmi noteikt, kad īstenojama stimulējošā un kad – ierobežojošā fiskālā politika. | 2. VM | 3. uzd. 4. uzd. |
| 3. Fiskālās stimulēšanas ierobežojums: parāds | |||
| Valsts parāds. | 1. Skolēniem jāsaprot, ka valsts aizņemoties var veicināt ekonomisko izaugsmi, īpaši, kad reālais IKP ir daudz mazāks par potenciālo IKP (jau apspriestā pretcikliskā politika). Tomēr tas dod pozitīvu efektu tikai īstermiņā. 2.Ilgākā termiņā valsts parāds var mazināt ekonomisko izaugsmi, jo par aizņemtajiem līdzekļiem jāmaksā procenti un būtu vēlams atdot parādu (lai gan reālajā praksē to darījušas tikai dažas valstis). Palielināt valsts parādu ir izdevīgi, ja aizņemtos līdzekļus investē projektos, kas palielina ražošanu, valdības nodokļu ieņēmumus pat vairāk, nekā ir izmaksājuši parāda procenti. | 3. VM | 5. uzd. |
TĒMAS APGUVEI NEPIECIEŠAMĀS PRIEKŠZINĀŠANAS
Skolēni guvuši priekšstatu par tautsaimniecības ciklisko attīstību; ekonomiskās attīstības cikla fāzēm un tām raksturīgajām iezīmēm; iekšzemes kopproduktu (IKP); kopējo pieprasījumu un kopējo piedāvājumu; inflāciju; valsts izdevumiem, ieņēmumiem un parādu; nodokļiem un to progresivitāti.
PLĀNOTIE SKOLĒNAM SASNIEDZAMIE REZULTĀTI
1. Izskaidro, kā valdības izdevumu un nodokļu politikas pārmaiņas ietekmē tautsaimniecības dalībnieku rīcību, tautsaimniecības izaugsmi, makroekonomisko stabilitāti un sabiedrības labklājību.
2. Argumentē, kā ar pretciklisku fiskālo politiku (arī izdevumu samazināšanu) var panākt, ka tautsaimniecība (un iedzīvotāju dzīves līmenis) ilgtermiņā aug straujāk.
3. Pierāda, kāpēc nav pieļaujams pārmērīgs valsts parāds un kā jāaizņemas, lai valsts parāda negatīvās sekas atsvērtu lielāki pozitīvie guvumi.
4. Pamato, kāpēc noteiktos pasākumos iedzīvotāju samaksātie nodokļi tiek izmantoti efektīvi, un izvērtēt valdības argumentus par tās pieņemtajiem lēmumiem, izvērtēt, cik veiksmīgi un cik atbilstoši mērķiem tie īstenoti.
5. Pamato, kādai noteiktā situācijā (gan pašlaik, gan pagātnes pieredzē, gan nākotnē) jābūt valdības nodokļu un izdevumu politikai, lai veicinātu tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmi.
6. Būs sasnieguši sekojošus Valsts vispārējās vidējās izglītības standarta plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā:
2.5. (vispārīgais) Diskutē par fiskālās un monetārās politikas lomu straujas izaugsmes un krīžu situācijās, vērtē un piedāvā priekšlikumus, kā valsts var mazināt ekonomikas cikliskuma negatīvo ietekmi uz sabiedrības labklājību.
2.7. (augstākais) Ar kopējā pieprasījuma un piedāvājuma jēdzienu palīdzību modelē monetārās un fiskālās politikas lēmumu mijiedarbību, lai noteiktu piemērotākās politikas izvēli.
2.8. (optimālais) Diskutē par valsts atbalsta instrumentu piemērošanas problēmām, skaidro, kādas politiskas, ekonomiskas vai komunikatīvas rīcības būtu piemērotākās valsts pārvaldei un pašvaldību pārvaldei Latvijā.
APGŪSTAMIE TERMINI
Kopējais pieprasījums, fiskālā politika, fiskālās politikas instrumenti, potenciālais IKP, tautsaimniecības izaugsme, tautsaimniecības stabilitāte, valsts budžets, budžeta ieņēmumi, budžeta izdevumi, budžeta deficīts, valsts parāds, investīcijas kapitālā, potenciālais IKP.
IETEICAMĀS MĀCĪBU METODES UN PAŅĒMIENI
Pāru darbs, grupu darbs, diskusija, vizuālā materiāla izmantošana, situāciju attēlošana ar ekonomikas modeļiem, situācijas analīze, teksta analīze, statistisko datu ieguve, analīze, interpretācija.
ATGRIEZENISKĀ SAITE
1. Kā un ar kādiem mehānismiem fiskālās politikas pasākumi ietekmē tautsaimniecību kopumā un dažādus tās dalībniekus.
2. Kad valdībai ir jāīsteno stimulējoša fiskālā politika un ir pat vēlams budžets ar deficītu un valsts parāda palielināšana, kad nepieciešams samazināt izdevumus un kā izvēlēties, kurus izdevumus samazināt.
3. Kā ar fiskālo politiku valsts var ietekmēt tautsaimniecības dalībnieku rīcību un panākt tautsaimniecības potenciāla palielināšanu, kā (aizņemtos) līdzekļus izmantot efektīvi, ieguldot tautsaimniecībā.
Kopsavilkums
- Valdības patēriņš pozitīvi ietekmē izaugsmi, tomēr, lai iegūtu patēriņam nepieciešamos līdzekļus, var tikt celti nodokļi, bet tas izaugsmi kavē.
- Pretcikliska fiskālā politika ļauj stimulēt ekonomisko izaugsmi un palielināt valdības patēriņu, samazināt nodokļus krīzes laikā, bet ierobežot izaugsmi augšupejas laikā, lai izvairītos no ekonomikas pārkaršanas, kā arī stimulē ilgtermiņa izaugsmi, jo nodrošina ekonomisko stabilitāti (prognozējamību investoriem).
- Ja ir budžeta deficīts (budžeta ienākumi lielāki par budžeta izdevumiem), veidojas valstsparāds, bet izdevumu palielinājums īstermiņā var palīdzēt pārvarēt ekonomiskās problēmas.
- Tomēr, ilgstoši veidojot budžetu ar deficītu, nepārejot uz budžetu ar pārpalikumu ekonomiskās attīstības cikla augšupejas fāzēs, rodas negatīvas blaknes – aug procentu maksājumi, aizņemšanās kļūst dārgāka, aizņemšanās izmaksas nozīmē atteikšanos no citām precēm un pakalpojumiem.
- Fiskālās politikas spējai palielināt labklājību ir robežas, tāpēc jāizvērtē pašreizējā ekonomiskā situācija, piemeklējot atbilstošākos risinājumus, kā arī jāņem vērā īstermiņa un ilgtermiņa sekas.