Par tēmu
Labklājība
Kāpēc tēma ir nozīmīga
- Ikviena sabiedrība vēlas attīstīties, un iedzīvotāji vēlas paaugstināt savu labklājību. Būtiska loma šī mērķa sasniegšanā ir arī valstij. Skolēnam ir svarīgi apzināties, kā katrs indivīds var paaugstināt savu labklājību, bet svarīgi izprast, kā to var veicināt valsts īstenotās politikas.
- Skolēni izprot, ka ilgtermiņā tautsaimniecības attīstība ir atkarīga no darba ražīguma pieauguma. Apzinās, ka darba ražīguma pieaugums katrā valstī atšķiras atkarībā no dažādiem investīciju līmeņiem fiziskajā, cilvēkkapitālā, pētniecībā. Svarīgi, lai skolēni apzinās, ka investīcijas samazina patēriņa iespējas īstermiņā, bet rada iespēju palielināt patēriņu, labklājību ilgtermiņā.
- Skolēni izprot, kā nozīmīgākās plūsmas tautsaimniecībā var attēlot ar ražošanas resursu, preču, pakalpojumu un naudas riņķveida plūsmu modeli.
- Skolēni zina, ka tautsaimniecība attīstās cikliski, bet ekonomisko izaugsmi un attīstību veicina valdības spēja mazināt cikliskās svārstības, nodrošināt makroekonomisko stabilitāti un izaugsmi ilgtermiņā, nodrošināt potenciālā IKP pieaugumu.
- Tēmas saturs ļauj identificēt un analizēt politikas instrumentus, ar kādiem valsts var ietekmēt izaugsmi ilgtermiņā, iedzīvotāju labklājību un mazināt nevienlīdzību.
- Materiāls ļauj veidot attieksmi pret ēnu ekonomiku, parāda kā ēnu ekonomika samazina resursu izmantošanas efektivitāti un tādējādi samazina tautsaimniecības izaugsmes iespējas, tautsaimniecības dalībnieku labklājību.
- Skolēni paplašina izpratni par ilgtspējīgas tautsaimniecības izaugsmi, kā arī par dažādiem labklājības rādītājiem un spēj tos kritiski izvērtēt.
TĒMAS APGUVEI NEPIECIEŠAMĀS PRIEKŠZINĀŠANAS
- Ierobežotība un tās atspoguļošana ar ražošanas iespēju robežu.
- Galvenās ražošanas resursu grupas un kapitāla un cilvēkkapitāla nozīme tautsaimniecības izaugsmē.
- Iekšzemes kopprodukta (IKP) jēdzienu un tā aprēķināšanas metodes.
- Valsts un pašvaldību nepieciešamība, to lomu sabiedrisko preču un pakalpojumu nodrošināšanā un lomu tautsaimniecībā.
- Tirgus nepilnības un valsts lomu to novēršanā.
TĒMAS APGUVES SECĪBA UN METODISKIE IETEIKUMI
| Jēdzieni | Metodiskie ieteikumi | Atbalsta materiāli | |
| Skolotājam | Skolēnam | ||
| Ekonomiskās izaugsmes faktori | |||
| Ekonomiskā izaugsme, ekonomiskā attīstība, potenciālais IKP, investīcijas, cilvēkkapitāls. | 1. Svarīgi, lai skolēni izprot faktorus, kas veicina ekonomisko izaugsmi un attīstību, īpaši, investīcijas kapitālā, augstražīgās tehnoloģijās, cilvēkkapitālā, produktivitātes paaugstināšanā, resursu pieejamībā un to kvalitātes uzlabošanā, kā arī makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, iesaiste savstarpēji izdevīgā starptautiskā tirdzniecībā. 2. Svarīgi nostiprināt skolēnu prasmi saskatīt tautsaimniecības izaugsmes pozitīvos aspektus un arī negatīvās "blaknes". 3.Svarīgi padziļināt skolēnu izpratni par dažādiem valsts ekonomiskās izaugsmes, tautsaimniecības attīstības un labklājības rādītājiem. | 1. vizuālais materiāls 2. vizuālais materiāls | 1. uzdevums 2. uzdevums |
| Valsts loma ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanā | |||
| Makroekonomiskā stabilitāte; LRAS, SRAS, AD modelis; fiskālā politika, monetārā politika, inflācijas plaisa, recesijas plaisa. | 1. Saprot atšķirību starp tautsaimniecības cikliskām svārstībām un ilgtermiņa izaugsmes tendenci. Izprot, ka tautsaimniecības cikliskumu ietekmē gan indivīdu, gan valsts lēmumi par patēriņu, investīcijām, uzkrājumiem. 2. Jānostiprina prasmes situāciju analīzē izmantot potenciālā IKP, kopējā pieprasījuma un kopējā piedāvājuma līknes. 3. Jānostiprina prasmes prognozēt un ar ekonomiskiem modeļiem attēlot monetārās un fiskālās politikas lēmumu ietekmi uz cikliskumu, ekonomikas stabilitāti. 4. Spēj identificēt un analizēt politikas instrumentus, ar kādiem valsts var ietekmēt izaugsmi ilgtermiņā, iedzīvotāju labklājību un mazināt nevienlīdzību. | Avotu A, B, C, D, E analīze. | |
| Ražošanas resursu, preču, pakalpojumu un naudas maksājumu riņķveida plūsmas modelis | |||
| Ražošanas resursu, preču un pakalpojumu, naudas riņķveida plūsmu modelis, rente, subsīdijas, peļņa, | 1. Svarīgi veidot izpratni par nozīmīgākajām ekonomiskajām plūsmām tautsaimniecībā un šo plūsmu attēlošanu ar ražošanas resursu, preču, pakalpojumu un naudas riņķveida plūsmu modeli. 2. Nepieciešams akcentēt ekonomistu domāšanas dažus aspektus: augsto abstrakcijas pakāpi, ekonomisko modeļu un pieņēmumu izmantošanu u.c. 3. Laba iespēja, izmantojot doto modeli, nostiprināt daudzus jēdzienus: tirgus, pieprasījums, piedāvājums, rente, peļņa, sabiedriskās preces u.c. | 3. uzdevums 4. uzdevums | |
| Ēnu ekonomika | |||
| Ēnu ekonomika, korupcija, aplokšņu algas. | 1. Šo jēdzienu skolēni bieži dzird mēdijos, bet reti izprot tā būtību, tāpēc svarīgi noskaidrot tā būtību. 2. Lai gan valdība sola cīnīties ar ēnu ekonomiku, to mazināt, tomēr šī cīņa ir visai neveiksmīga, tāpēc svarīgi noskaidrot, kas ir ieguvēji un kas ir zaudētāji ēnu ekonomikā. 3. Svarīgi noskaidrot, kāpēc ēnu ekonomika bremzē tautsaimniecības izaugsmi un attīstību. | 3. vizuālais materiāls | 5. uzdevums |
| Valsts labklājības mēri | |||
| Tautas attīstības indekss, Ilgtspējīgas ekonomikas attīstības indekss, Lorenca līkne, Džini koeficients. | 1. Visbiežāk labklājības salīdzināšanai starp valstīm izmanto rādītāju reālais IKP uz vienu iedzīvotāju, bet, lai salīdzinājumā iekļautu arī dažādo cenu līmeni – IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes (PPP). 2. Tomēr arvien biežāk izmanto arī daudzus citus rādītājus (TAI, ISEW). Svarīgi, lai, izmantojot šos rādītājus, būtu skaidrs, kā tas tiek iegūts, kādus aspektus ņem vērā, veidojot katru konkrēto rādītāju. 3. Svarīgi akcentēt, ka veidotie indeksi ir "vidējie rādītāji", tāpēc ir svarīgi ņemt vērā, cik vienmērīgi/nevienmērīgi sadalās ienākumi. Ienākumu nevienmērīga sadalījuma ilustrēšanai izmanto Lorenca līkni un Džini koeficientu. Būtiski ir akcentēt nevienmērīgas ienākumu sadales pozitīvos un negatīvos aspektus. | 4. vizuālais materiāls 5. vizuālais materiāls 6. vizuālais materiāls 7. vizuālais materiāls | 6. uzdevums |
PLĀNOTIE SKOLĒNAM SASNIEDZAMIE REZULTĀTI
Tēmas saturs ļauj sasniegt Valsts vispārējās izglītības standartā sekojošus plānotos skolēnam sasniedzamos mērķus sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā:
2.4. Pamatojot ar faktiem, izvirza pieņēmumus par ekonomikas attīstību un labklājības līmeņa pieaugumu noteicošiem faktoriem Latvijā un citās valstīs.
2.5. Analizē ekonomikas izaugsmes rādītājus un dažādus labklājības mērus, tiesisko regulējumu un ekonomikas virzītājspēkus, lai izskaidrotu valsts attīstības līmeni Latvijā un veiktu starpvalstu salīdzinājumus konkrētā laikposmā.
2.5. Diskutē par valsts un pašvaldību politiku un iespējām veicināt Latvijas un pašvaldību ilgtermiņa attīstību, skaidro valstu un pašvaldību konkurētspēju ietekmējošos faktorus un analizē Latvijas un atsevišķu pašvaldību konkurētspējas priekšrocības (t. sk. cilvēkresursu nozīmi).
2.6. Skaidro sakarību starp konkurenci, ražošanas faktoru izmantošanas efektivitāti un valsts vai pašvaldības labklājības līmeni. Spēj argumentēt, kādos gadījumos ar regulējumu noteikti ierobežojumi palielina sabiedrības labklājību un kādos gadījumos rada labklājību samazinošas tirgus barjeras.
2.7. Ar kopējā pieprasījuma un piedāvājuma jēdzienu palīdzību modelē monetārās un fiskālās politikas lēmumu mijiedarbību, lai noteiktu piemērotākās politikas izvēli.
3.13. Analizē ilgtspējīgas darbības priekšrocības dažādos mērogos (tajā skaitā pilsēta kā sistēma) un plāno ilgtspējīgas izaugsmes pasākumus, izvērtējot gan personiskos, gan sabiedrības kopējos ieguvumus no šo darbību veikšanas.
6.2. Plāno pētījuma soļus, lai grupētu informāciju un lietpratīgi, kritiski analizētu faktus un viedokļus, lai veidotu savu viedokli un izvērtētu cēloņsakarības.
2.4. Pamatojot ar faktiem, izvirza pieņēmumus par ekonomikas attīstību un labklājības līmeņa pieaugumu noteicošiem faktoriem Latvijā un citās valstīs.
2.5. Analizē ekonomikas izaugsmes rādītājus un dažādus labklājības mērus, tiesisko regulējumu un ekonomikas virzītājspēkus, lai izskaidrotu valsts attīstības līmeni Latvijā un veiktu starpvalstu salīdzinājumus konkrētā laikposmā.
2.5. Diskutē par valsts un pašvaldību politiku un iespējām veicināt Latvijas un pašvaldību ilgtermiņa attīstību, skaidro valstu un pašvaldību konkurētspēju ietekmējošos faktorus un analizē Latvijas un atsevišķu pašvaldību konkurētspējas priekšrocības (t. sk. cilvēkresursu nozīmi).
2.6. Skaidro sakarību starp konkurenci, ražošanas faktoru izmantošanas efektivitāti un valsts vai pašvaldības labklājības līmeni. Spēj argumentēt, kādos gadījumos ar regulējumu noteikti ierobežojumi palielina sabiedrības labklājību un kādos gadījumos rada labklājību samazinošas tirgus barjeras.
2.7. Ar kopējā pieprasījuma un piedāvājuma jēdzienu palīdzību modelē monetārās un fiskālās politikas lēmumu mijiedarbību, lai noteiktu piemērotākās politikas izvēli.
3.13. Analizē ilgtspējīgas darbības priekšrocības dažādos mērogos (tajā skaitā pilsēta kā sistēma) un plāno ilgtspējīgas izaugsmes pasākumus, izvērtējot gan personiskos, gan sabiedrības kopējos ieguvumus no šo darbību veikšanas.
6.2. Plāno pētījuma soļus, lai grupētu informāciju un lietpratīgi, kritiski analizētu faktus un viedokļus, lai veidotu savu viedokli un izvērtētu cēloņsakarības.
IETEICAMĀS MĀCĪBU METODES UN PAŅĒMIENI
Pāru darbs, grupu darbs, diskusija, vizuāla materiāla izmantošana, situāciju attēlošana ar ekonomikas modeļiem, situācijas analīze, teksta analīze, statistikas datu ieguve, analīze, interpretācija.
STARPDISCIPLINARITĀTE
Tēmas saturs ir pateicīgs integrētai darbībai sekojošu mērķu sasniegšanā dabaszinātņu mācību jomā:
11.4. Datu apstrāde.
11.5. Datu un/vai eksperimentu rezultātu analīze un izvērtēšana.
11.6. Secināšana. Cēloņsakarību saskatīšana.
12.2. Modelēšana.
13.2. Resursu izmantošana, ietekme uz vidi.
13.3. Sociāli atbildīgu lēmumu pieņemšana.
11.4. Datu apstrāde.
11.5. Datu un/vai eksperimentu rezultātu analīze un izvērtēšana.
11.6. Secināšana. Cēloņsakarību saskatīšana.
12.2. Modelēšana.
13.2. Resursu izmantošana, ietekme uz vidi.
13.3. Sociāli atbildīgu lēmumu pieņemšana.
APGŪSTAMIE TERMINI
Potenciālais iekšzemes kopprodukts, tehnoloģiskās pārmaiņas, dzīves līmenis, ekonomiskā izaugsme, ekonomiskā attīstība, produktivitāte, ražošanas resursu, preču, pakalpojumu un naudas maksājumu riņķveida plūsmu modelis, monetārā politika, fiskālā politika, ēnu ekonomika, korupcija, Tautas attīstības indekss, Ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības indekss, Lorenca līkne, Džini koeficients.
ATGRIEZENISKĀ SAITE UN PĀRBAUDES DARBS
Tēmas noslēgumā jāpārliecinās, ka skolēni
Tēmas "Labklājība" pārbaudes darbs (.PDF)
Tēmas "Labklājība" pārbaudes darbs (Word.DOC)
Tēmas "Labklājība" pārbaudes darba atbildes (.PDF)
Tēmas "Labklājība" pārbaudes darba atbildes (Word.DOC)
- Izprot faktorus, kas veicina tautsaimniecības izaugsmi ilgtermiņā un ļauj paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni. Apzinās, ka būtisks ekonomiskās izaugsmes un labklājības paaugstināšanas nosacījums ir makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana.
- Apzinās, kā valsts fiskālā un monetārā politika spēj mazināt tautsaimniecības cikliskās svārstības un veicināt tautsaimniecības izaugsmi, un pratīs ar LRAS, SRAS, AD modeli atspoguļot fiskālās un monetārās politikas pasākumu ietekmi.
- Prot ekonomisko procesu atspoguļošanā izmantot ražošanas resursu, preču, pakalpojumu un naudas riņķveida plūsmu modeli.
- Zina, kādi rādītāji ļauj salīdzināt dažādu valstu tautsaimniecības izaugsmi, varēs spriest par iedzīvotāju labklājības līmeni un apzinās katra rādītāja stiprās un vājās puses.
- Apzinās, kā ēnu ekonomika bremzē ekonomisko attīstību un labklājības līmeņa paaugstināšanu.
Tēmas "Labklājība" pārbaudes darbs (.PDF)
Tēmas "Labklājība" pārbaudes darbs (Word.DOC)
Tēmas "Labklājība" pārbaudes darba atbildes (.PDF)
Tēmas "Labklājība" pārbaudes darba atbildes (Word.DOC)