Kā, ņemot vērā, ka preču un pakalpojumu un to cenu ir tik daudz, saprast, vai valstī kopumā dzīvot kļūst dārgāk vai lētāk?
Inflācija
Mācību uzdevumi
- Izprast, kā veidojas inflācija un kā to aprēķina.
- Saprast, kāpēc dažādās valstīs cenu līmeņi ir atšķirīgi.
Šajā sadaļā skolēniem jāizprot
- Kā, ņemot vērā, ka preču un pakalpojumu un to cenu ir tik daudz, saprast, vai valstī dzīvot kļūst dārgāk vai tieši otrādi.
Nepieciešamie resursi
1. pielikums. Darba lapa.Metodiskie ieteikumi skolotājam
| Jēdzieni | Metodiskie ieteikumi | Atbalsta materiāli | |
| Skolotājam | Skolēnam | ||
| 6. Inflācija | |||
| Patēriņa grozs, patēriņa cenu indekss, inflācija, deflācija, cenu stabilitāte. | 1. Inflāciju uzskata par patērētāju, un cilvēku, kuriem ir uzkrājumi, neredzamo ienaidnieku. Tomēr, lai pret to cīnītos ir svarīgi divi aspekti: – izprast inflācijas cēloni jeb inflācijas veidu; - izprast, kā aprēķina inflāciju un ko izsaka inflācijas temps.– | 1. uzdevums. | |
Aktivitātes, uzdevumi, spēles
AktualizācijaJautājumi un atbildes
Ievadot tēmu, skolotājs var uzdot klasei šādus jautājumus.
1) Kā cilvēks jūtas, ja viņam pazūd nauda?
2) Kā cilvēks jūtas, ja viņam kāds atņem naudu?
3) Vai var būt situācija kad tev it kā nauda nav pazudusi, bet sajūta, kad par to pašu naudu tu nevari dabūt to, ko varēji agrāk? Kas vainīgs? Kāda sajūta šajā situācijā?
4) Ko saprot ar inflāciju un tai pretēju procesu – deflāciju?
1) Slikti, to meklē, pārdzīvo, cenšas uzmanīgāk glabāt naudu.
2) Cenšas naudu atgūt. Vēršas tiesībsargājošās institūcijās.
3) Inflācija. Jūtos tāpat kā tad, kad nauda pazaudēta vai kāds to ir atņēmis.
4)
Inflācija – vispārējs cenu līmeņa pieaugums, naudas pirktspējas samazināšanās.
Deflācija – vispārēja cenu līmeņa pazemināšanās, naudas pirktspējas palielināšanās.
Apjēgšana
Saruna klasē
1. Lai ierobežotu inflācijas negatīvo ietekmi, ir svarīgi izprast inflācijas cēloni – vai nu naudas daudzums apgrozībā pieaug straujāk nekā preču un pakalpojumu daudzums, vai paaugstinās resursu cenas. Ja nauda apgrozībā pieaug straujāk par preču un pakalpojumu piedāvājumu, veidojas pieprasījuma inflācija, bet, ja palielinās resursu cenas – izmaksu inflācija.
2. Lai izprastu, kā katrs var mazināt inflācijas negatīvo ietekmi, ir svarīgi zināt, kā aprēķina inflācijas tempu. Tāpēc var jautāt: "Ko nozīmē tas, ka inflācijas temps ir 2% un ko – ka inflācija ir 7%?" (Atbildes: to, ka pārskata periodā (mēnesī, gadā) patēriņa cenu indekss ir palielinājies par 2% vai 7%.)
Šāda informācija daudziem skolēniem neko neizsaka, tāpēc jāpaskaidro, ka inflācijas mērīšanai izmanto patēriņa grozu, kurā iekļauj 516 preču un pakalpojumu un katru mēnesi reģistrē aptuveni 25 000 cenu un tarifu. Katru mēnesi nosaka patēriņa grozā ietilpstošo preču un pakalpojumu vērtību un aprēķina patēriņa cenu indeksu (PCI).
Tad aprēķina inflāciju.
3. Eiro zonā uzskata, ka stabilas cenas ir nodrošinātas, ja gada inflācija ir tuvu, bet mazākas par 2%. Straujas, neparedzētas inflācijas laikā samazinās naudas vērtība un naudai ir grūti veikt savas funkcijas, īpaši, vērtības uzkrāšanas līdzekļa funkciju.
4. Skolēniem svarīgi izprast, ka inflācija veidojas, ja vērojams visu patēriņa grozā ietilpstošu preču un pakalpojumu cenu kāpums. Tomēr praksē biežāk veidojas situācija, kad dažu preču un pakalpojumu cenas paaugstinās, bet citu – pazeminās. Tāpēc katrs, sekojot cenu pārmaiņām var "personīgo inflāciju" samazināt – palielinot pirkumu struktūrā preces, pakalpojumus, kam cenas samazinās un samazinot to preču, pakalpojumu pirkumus, kas inflāciju palielina.
Statistisko datu analīze, uzdevumi, saruna klasē
Skolēni veic 1. uzdevumu (1. pielikums) un pārrunā šādas situācijas.
1.1. Iepazīsties ar informāciju un atbildi uz jautājumiem!
Patēriņa cenu indekss PCI (1990. gads = 100)
01.2018. – 19718
01.2019. – 20319
01.2020. – 20761
04.2020. – 20744
05.2020. – 20661
a) Ko var secināt par cenu līmeņa pārmaiņām no 1990. gada līdz 2020. gadam?2020. gada sākumā cenu līmenis ir gandrīz 21 reizi augstāks nekā 1990. gadā.
Tas liecina, ka cenu līmenis ir par 0.4% samazinājies, tātad ir deflācija.
1.2. Iepazīsties ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem par dažu preču un pakalpojumu grupu ietekmi uz inflāciju 2020. gada 1. ceturksnī (% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi).
| Grupa | Janvāris | Februāris | Marts |
|---|---|---|---|
| Kopā | 2,2 | 2,3 | 1,4 |
| Pārtika | 3,4 | 4,4 | 3,5 |
| Apģērbi, apavi | –0,3 | 0,9 | 2,0 |
| Mājoklis | –0,3 | 0,1 | –0,1 |
| Veselība | 3,0 | 3,4 | 3,5 |
| Transports | 4,6 | 2,7 | –1,1 |
| Izglītība | –0,5 | –0,5 | –0,5 |
1.2.1. Kuru divu grupu cenu pārmaiņas visvairāk veicināja inflāciju?
Pārtikas un veselības pakalpojumu.
Izglītības un mājokļa.
Tāpēc, ka inflācija bija tuvu 2%.
Dažu preču un pakalpojumu cenas ir paaugstinājušās, citu – samazinājušās, bet kopumā cenu līmenis paaugstinājies par aptuveni par 2%.
1.3. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, pārejot uz tirgus ekonomiku, 1991. gadā inflācija sasniedza 951%. Šajā laikā jau bija atļauts veidot privātas zemnieku saimniecības, tāpēc jauno saimniecību īpašnieki ņēma kredītus lauksaimniecības tehnikas iegādei. Kredītus varēja iegūt par ļoti augstiem procentiem – 120% gadā. Kāds zemnieks paņēma kredītu Ls 100 000 (aptuveni 142 000 eiro) uz diviem gadiem un iegādājās 10 traktoru.
1.3.1. Kāpēc 1991. gadā bija tik augsti kredītprocenti?
Augsts risks dot kredītus, jo vēl praktiski nevienam jaunajam (t.s. Breša) zemniekam nebija kredītvēstures, tautsaimniecībā sākās pāreja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku un bija liela nenoteiktība. Bija samērā augsta, neprognozējama inflācija.
Attiecībā uz traktoru iegādi – sabiedrotā, jo bija jāatdod gandrīz 10 reižu mazāk vērtīga nauda. Attiecībā uz citiem pirkumiem – ienaidnieks, jo cenas bija pieaugušas gandrīz 10 reižu.
Pārdodot vienu vai divus traktorus.
Refleksija
Statistikas analīze, diskusija
Tēmas noslēgumā skolotājs pārliecinās, vai skolēni izpratuši, ko atspoguļo inflācijas rādītājs un kā tas ietekmē tautsaimniecību. Diskusijai var izmantot Eiropas Centrālās bankas veidotu eirozonas nozīmīgāko statistikas rādītāju tīmekļa vietni, kur inflācijas rādītāji pieejami gan eiro zonas valstu salīdzinājumā, gan pa dažādu pakalpojumu un preču grupu dalījumā.
Jautājumi diskusijai
- Kāpēc tiek uzskatīts, ka ir nepieciešama cenu stabilitāte? Kā tā tiek definēta? Kā Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir veicies ar cenu stabilitātes nodrošināšanu?
Augsta inflācija nav vēlama, jo tās ietekmē strauji samazinās naudas vērtība un zūd uzkrātā bagātība, uzņēmumiem ir grūti pieņemt lēmumus par attīstību nākotnē. Cenu stabilitāti ECB definē, kā inflāciju tuvu, bet mazāku par 2%. Eiro zonas inflācija līdz finanšu krīzei 2009. gadā svārstījās ap 2%, pēc finanšu krīzes inflācija stabili atradās zem 2%. Pēdējos gados jau tuvāk 1%, kas licis ECB stimulēt tautsaimniecību, lai tuvotos definētajai cenu stabilitātei.
Latvijā inflācija ir svārstīgāka nekā vidēji eiro zonā. Galvenie faktori: maza tautsaimniecība, būtiska ietekme svārstīgām pārtikas un enerģijas cenām, kopš pievienošanās Eiropas Savienībai Latvijā strauji audzis ienākumu līmenis, notikušas strukturālas pārmaiņas, nevienmērīgas attīstības ietekmē Latvija smagi cieta finanšu krīzē.
Pielikumi