Kāpēc mums ir izdevīgi, ka uzņēmumi savā starpā konkurē?
Patērētāju un ražotāju guvums
Mācību uzdevumi
- Saprast, kā veidojas patērētāju un ražotāju guvums.
- Izprast, kā dažādas konkurences tirgi ietekmē patērētāju un ražotāju guvumu un sabiedrības labklājību.
Šajā sadaļā skolēniem jāizprot
Kāpēc mums ir izdevīgi, ja uzņēmumi savstarpēji konkurē.
Nepieciešamie resursi
1. pielikums. Vizuālais materiāls "Pilnīga konkurence un monopols".2. pielikums. Darba lapa (uzdevums).
Metodiskie ieteikumi skolotājam
| Jēdzieni | Metodiskie ieteikumi | Atbalsta materiāli | |
| Skolotājam | Skolēnam | ||
| 4. Patērētāju un ražotāju guvums | |||
| Patērētāju ieguvums, ražotāju ieguvums. | 1. Svarīgi veidot izpratni par patērētāju guvumu, kā starpību starp cenu, par kādu patērētāji gribēja un spēja pirkt preci, un to cenu, par kādu to nopirka. Savukārt ražotāju guvums veidojas kā starpība starp cenu, par kādu ražotājs gribēja preci pārdot, un cenu, par kādu to pārdeva. 2. Grafiski patērētāju guvumu attēlo laukums starp pieprasījuma līkni un tirgus līdzsvara cenu, bet ražotāju guvumu – laukums starp piedāvājuma līkni un tirgus līdzsvara cenu. 3. Patērētājam šī ir svarīgākā prasme, jo tā ļauj prognozēt vai notikumi tirgū viņa maciņā atstās vairāk naudas vai to stipri paplicinās. | 1 VM (1.pielikums) | Uzdevums. (2. pielikums) |
Aktivitātes, uzdevumi, spēles
Aktualizācija
Saruna klasē
Konkurence ietekmē ne tikai cenas veidošanos tirgū, veicina jaunu produktu attīstību, bet arī ietekmē ieguvumu sadalījumu starp patērētājiem un ražotājiem un sabiedrības labklājību kopumā.
Skolotājs kopā ar skolēniem diskusijā cenšas rast atbildi uz šādu jautājumu.
- Kura tirgus struktūra nodrošina lielāko patērētāja guvumu?
Apjēgšana
Grafiskā attēla izpēte, uzdevums darba lapā
1. Skolotājs demonstrē vizuālo materiālu "Pilnīga konkurence un monopols" (1. pielikums) un pārrunā ar skolēniem attēlā redzamo informāciju.
1.1. Kuras līknes atspoguļo situāciju pilnīgas konkurences tirgū?
Atbilde
Pieprasījumu – līkne D, bet piedāvājumu – līkne MC = S
Atbilde 1.2. Kā pilnīgas konkurences tirgū nosaka optimālo ražošanas apjomu?Pieprasījumu – līkne D, bet piedāvājumu – līkne MC = S
Atbilde
Piedāvājuma līknes MC krustpunktā ar cenas, jeb MR līkni, tātad optimālais ražošanas apjoms Qp.k. tiek sasniegts, kad izpildās nosacījums MR = MC.)
Atbilde 1.3. Par kādu cenu pirks preces pilnīgas konkurences tirgū un kādu preces daudzumu nopirks?Piedāvājuma līknes MC krustpunktā ar cenas, jeb MR līkni, tātad optimālais ražošanas apjoms Qp.k. tiek sasniegts, kad izpildās nosacījums MR = MC.)
Atbilde
Par cenu — Pp.k. un nopirks Qp.k.
Atbilde 1.4. Kas notiks, ja pārdevējs paaugstinās cenu virs Pp.k.?Par cenu — Pp.k. un nopirks Qp.k.
Atbilde
Viņa preci nepirks.
Atbilde 1.5. Ko atspoguļo laukums 0FEQp.k.?Viņa preci nepirks.
Atbilde
Ražošanas izmaksas.
Atbilde 1.6. Ko atspoguļo laukums Pp.k.EC?Ražošanas izmaksas.
Atbilde
Patērētāju guvumu jeb naudas summu, kas palika pircēju rīcībā, jo pircēji preci nopirka lētāk par cenu, kuru gribēja un spēja izdot.
Atbilde 1.7. Ko atspoguļo trijstūris FPp.k.E?Patērētāju guvumu jeb naudas summu, kas palika pircēju rīcībā, jo pircēji preci nopirka lētāk par cenu, kuru gribēja un spēja izdot.
Atbilde
Ražotāju guvumu jeb peļņu.
Atbilde 1.8. Kā optimālo ražošanas apjomu nosaka monopolā?Ražotāju guvumu jeb peļņu.
Atbilde
Tāpat kā pilnīgas konkurences tirgū – kad izpildās nosacījums MR = MC.
Atbilde 1.9. Kurā tirgus struktūrā ražošanas apjoms ir lielāks?Tāpat kā pilnīgas konkurences tirgū – kad izpildās nosacījums MR = MC.
Atbilde
Pilnīgas konkurences tirgū.
Atbilde 1.10. Kā monopolā nosaka preces cenu?Pilnīgas konkurences tirgū.
Atbilde
Monopolists cenu no punkta A paceļ līdz punktam B – pircēju vēlmei un spējai par preces daudzumu Qm maksāt cenu Pm.
Atbilde 1.11. Kā izpaužas monopoluzņēmuma tirgus vara?Monopolists cenu no punkta A paceļ līdz punktam B – pircēju vēlmei un spējai par preces daudzumu Qm maksāt cenu Pm.
Atbilde
Ražojot mazāku preces daudzumu un nosakot augstāku cenu nekā pilnīgas konkurences tirgū.
Atbilde 1.12. Kas attēlā atspoguļo sabiedrības izmaksas, kuras rodas, pieļaujot monopolu?Ražojot mazāku preces daudzumu un nosakot augstāku cenu nekā pilnīgas konkurences tirgū.
Atbilde
Trijstūris ABE. Šīs izmaksas dēvē par "zaudēto guvumu", jo to neiegūst neviens.
Atbilde Trijstūris ABE. Šīs izmaksas dēvē par "zaudēto guvumu", jo to neiegūst neviens.
2. Skolotājs piedāvā iespēju ar ražošanas iespēju modeli attēlot resursu izmantošanu sabiedrībā situācijās, kad pastāv pilnīgas konkurences tirgus un nepilnīgas konkurences tirgus – monopols (pilnīgas konkurences tirgū situāciju raksturotu punkts uz ražošanas iespēju robežas, bet nepilnīgas konkurences tirgū – punkts pa kreisi no ražošanas iespēju robežas).
3. Skolotājs atgādina, ka tirgus pieprasījumu un piedāvājumu var dot aprakstoši, bet var arī izteikt tabulas veidā, attēlot grafiski un izteikt vienādojuma veidā.
Uzdevums darba lapā
Lai pārliecinātos par to, kā konkurence ietekmē patērētāju un ražotāju guvumu, skolēni kopīgi risina uzdevumu darba lapā (2. pielikums).
Uzdevums.
Aprēķini un salīdzini patērētāju un ražotāju ieguvumu!
Pieņemsim, ka preces pieprasījumu un piedāvājumu izsaka vienādojumi QD = 24 – 2P un QS = –6 +3P , kur QD – pieprasītais preces daudzums, QS – piedāvātais preces daudzums, P — cena un uzņēmums darbojas pilnīgas konkurences tirgū.
1.1. Aprēķini tirgus līdzsvara cenu un līdzsvara daudzumu!Atbilde
Tirgus līdzsvara cena veidojas, kad pieprasītais preces daudzums ir vienāds ar piedāvāto preces daudzumu, t.i., QD = QS, tātad 24 – 2P = –6 +3P;
5P = 30; PE= 6 eiro, bet QE = 12 000 vien.
Atbilde 1.2. Skolotājs jautā: "Kā veidojas patērētāju guvums un kā – ražotāju guvums?"Tirgus līdzsvara cena veidojas, kad pieprasītais preces daudzums ir vienāds ar piedāvāto preces daudzumu, t.i., QD = QS, tātad 24 – 2P = –6 +3P;
5P = 30; PE= 6 eiro, bet QE = 12 000 vien.
Atbilde
Patērētāju guvums ir starpība starp cenu, kādu grib un spēj samaksāt pircējs un cenu par kādu to nopirka (pieņemsim, ka nopirka par tirgus līdzsvara cenu). Ražotāju guvums ir starpība starp cenu par kādu pārdevēji gribēja un spēja pārdot preci un cenu par kādu to pārdeva, piemēram, tirgus līdzsvara cenu.
Atbilde 1.3. Aprēķini patērētāju guvumu, ja pircēji nopērk 3000 preču!Patērētāju guvums ir starpība starp cenu, kādu grib un spēj samaksāt pircējs un cenu par kādu to nopirka (pieņemsim, ka nopirka par tirgus līdzsvara cenu). Ražotāju guvums ir starpība starp cenu par kādu pārdevēji gribēja un spēja pārdot preci un cenu par kādu to pārdeva, piemēram, tirgus līdzsvara cenu.
Atbilde
3000 preces vienību pircēji grib un spēj nopirkt par 10 eiro/vien., bet nopērk par 6 eiro/vien., tātad patērētāju guvums būs (10 – 6) × 3000 = 12 000 eiro.
Atbilde 1.4. Kur palika šī nauda?3000 preces vienību pircēji grib un spēj nopirkt par 10 eiro/vien., bet nopērk par 6 eiro/vien., tātad patērētāju guvums būs (10 – 6) × 3000 = 12 000 eiro.
Atbilde
Patērētāju makos vai kontos.
Atbilde 1.5. Aprēķini ražotāju guvumu, ja viņi pārdod 3000 preces!Patērētāju makos vai kontos.
Atbilde
Šo preces daudzumu ražotāji gribēja un spēja pārdot par 3 eiro/vien., bet pārdeva par 6 eiro/vien., tātad ražotāju guvums bija(6 – 3) × 3000 = 9000 eiro.
Atbilde 1.6.Kur palika šī nauda? Šo preces daudzumu ražotāji gribēja un spēja pārdot par 3 eiro/vien., bet pārdeva par 6 eiro/vien., tātad ražotāju guvums bija(6 – 3) × 3000 = 9000 eiro.
Atbilde
Ražotāju (pārdevēju) makos vai kontos.
Atbilde 1.7. Konstruējiet pieprasījuma un piedāvājuma grafiskos attēlus!Ražotāju (pārdevēju) makos vai kontos.
Atbilde
Lai to veiktu, skolēni veido pieprasījuma un piedāvājuma tabulu. Zīmē grafiskos attēlus.
Atbilde 1.8. Kā grafiskajā attēlā atspoguļojas patērētāju guvums?Lai to veiktu, skolēni veido pieprasījuma un piedāvājuma tabulu. Zīmē grafiskos attēlus.
Atbilde
Kā taisnleņķa trijstūris (PEAE) starp pieprasījuma līkni un tirgus līdzsvara cenu.
Atbilde 1.9. Kā grafiskajā attēlā atspoguļojas ražotāju guvums?Kā taisnleņķa trijstūris (PEAE) starp pieprasījuma līkni un tirgus līdzsvara cenu.
Atbilde
Kā taisnleņķa trijstūris (PEEB) starp piedāvājuma līkni un tirgus līdzsvara cenu.
Atbilde 1.10. Kā aprēķināt patērētāju guvumu – naudas summu, kuru patērētāji gribēja iztērēt, bet neiztērēja, un tā palika patērētāju rīcībā?Kā taisnleņķa trijstūris (PEEB) starp piedāvājuma līkni un tirgus līdzsvara cenu.
Atbilde
Šī summa ir vienāda ar trijstūra PEAE laukumu.
Atbilde 1.11. Aprēķini patērētāju, ražotāju un sabiedrības guvumu!Šī summa ir vienāda ar trijstūra PEAE laukumu.
Atbilde
Patērētāju guvums = ((12 – 6) × 12 000) : 2 = 36 000 eiro
Ražotāju guvums = ((6 – 2) × 12 000) : 2 = 24 000 eiro
Sabiedrības kopējais guvums = 36 000 + 24 000 = 60 000 eiro
Atbilde 1.12. Pieņemsim, ka šajā pilnīgas konkurences tirgū izveidojas monopols un tirgus cena paaugstinās līdz 8 eiro. Aprēķini patērētāju, ražotāju un sabiedrības guvumu pēc monopola izveidošanās!Patērētāju guvums = ((12 – 6) × 12 000) : 2 = 36 000 eiro
Ražotāju guvums = ((6 – 2) × 12 000) : 2 = 24 000 eiro
Sabiedrības kopējais guvums = 36 000 + 24 000 = 60 000 eiro
Atbilde
Patērētāju guvums = ((12 – 8) × 8000) : 2 = 16 000 eiro
Ražotāju guvums = (6 + 3) : 2 × 8000 = 36 000 eiro
Sabiedrības guvums = 16 000 + 36 000 = 52 000 eiro
Atbilde 1.13. Secini, kā nepilnīga konkurence ietekmē tirgus cenu, patērētāju, ražotāju un sabiedrības guvumu!Patērētāju guvums = ((12 – 8) × 8000) : 2 = 16 000 eiro
Ražotāju guvums = (6 + 3) : 2 × 8000 = 36 000 eiro
Sabiedrības guvums = 16 000 + 36 000 = 52 000 eiro
Atbilde:
Tirgus cenu paaugstina.
Patērētāju guvumu samazina (no 36 000 eiro līdz 16 000 eiro).
Ražotāju guvumu palielina (no 24 000 eiro līdz 36 000 eiro).
Sabiedrības guvumu samazina (no 60 000 eiro līdz 52 000 eiro).
Atbilde Tirgus cenu paaugstina.
Patērētāju guvumu samazina (no 36 000 eiro līdz 16 000 eiro).
Ražotāju guvumu palielina (no 24 000 eiro līdz 36 000 eiro).
Sabiedrības guvumu samazina (no 60 000 eiro līdz 52 000 eiro).
Refleksija
Diskusija
1) Kas pilnīgas konkurences tirgū nodrošināja zemākas cenas, lielāku patērēto preces daudzumu, lielāku patērētāju guvumu, lielāku guvumu sabiedrībai kopumā?
Atbilde
Ražotāju un pircēju savstarpējā konkurence, augstāks konkurences līmenis.
Atbilde Ražotāju un pircēju savstarpējā konkurence, augstāks konkurences līmenis.
2) Kāpēc tiek pieļauta monopolu darbība, pat tad, ja tas samazina sabiedrības guvumu?
Atbilde
Monopolu nav daudz. Dabiskā monopola situācijā otra uzņēmuma darbība sabiedrībai radītu vēl lielākus zaudējumus. Tāpēc, ka monopoli sniedz ieguldījumu tehnoloģiju attīstībā.
Atbilde Monopolu nav daudz. Dabiskā monopola situācijā otra uzņēmuma darbība sabiedrībai radītu vēl lielākus zaudējumus. Tāpēc, ka monopoli sniedz ieguldījumu tehnoloģiju attīstībā.
Pielikumi