Uz skolēniem Iziet no sistēmas
Saturs
Uz skolēniem Iziet no sistēmas
tēmas

  1. Par Mana ekonomika

  2. 1.Ekonomikas pamatproblēma

  3. 2.Tirgus un cena

  4. 3.Darba tirgus

  5. 4.Uzņēmējs

  6. 5.Valsts nepieciešamība

  7. 6.Fiskālā politika

  8. 7.Nauda un monetārā politika

  9. 8.Banku loma

  10. 9.Labklājība

  11. 10.Tautsaimniecības cikli

  12. 11.Starptautiskā tirdzniecība

  13. 12.Cilvēkkapitāls un ilgtspēja (padziļinātajam kursam)

  14. 13.Inovatīva pārvaldība un globālā konkurētspēja (padziļinātajam kursam)

Par tēmu

Valsts nepieciešamība

KĀPĒC TĒMA IR NOZĪMĪGA?

1.    Jauktā ekonomika balstās tirgus mehānisma darbībā, bet būtiska ir valsts loma ekonomikā. Tēma ļaus izprast tirgus mehānisma un valsts attiecības.
2.    Tirgus mehānisms nav ideāls, tam ir arī nepilnības un ir svarīgi izprast, ko un kāpēc nespēj atrisināt tirgus mehānisms jeb kā izpaužas tirgus nepilnības.
3.    Skolēni izpratīs kāda valsts politika un kādi valdības pasākumi ļauj novērst tirgus nepilnības.
4.    Tēmas materiāls sniedz izpratni par monopola darbības radītajiem zaudējumiem sabiedrībai.
5.    Tēma palīdz izprast, kas ir ieguvēji un zaudētāji ārējo blakusefektu gadījumos.



TĒMAS APGUVES SECĪBA UN METODISKIE IETEIKUMI 

JēdzieniMetodiskie ieteikumiAtbalsta materiāli


SkolotājamSkolēnam
1. Valsts loma tautsaimniecībā
Likums, regula, intelektuālais īpašums, privātīpašums, patents, investīcijas, nodokļi.
  • Svarīgi, lai skolēni saprot, ka valsts iejaucas ekonomikā, lai novērstu vai mazinātu tirgus nepilnības. No tām izrietošās valsts funkcijas: uzturēt tiesisko un sociālo regulējumu.
  • Veicināt konkurenci.
  • Nodrošināt sabiedrisko preču un pakalpojumu ražošanu.
  • Mazināt negatīvos un veicināt pozitīvos blakusefektus.
  • Stabilizēt ekonomiku.
  • Veikt ienākumu pārdali (skaitīt sadaļā pie fiskālās politika).
1. Saprot, ka valstiskā regulēšana ir nepieciešama, ja tirgus mehānisms nespēj nodrošināt efektīvu ražošanu un sabiedrības vajadzību apmierināšanu. Valsts regulēšana notiek ar likumiem un regulām, nodokļiem, sodiem, fiskālo un monetāro politiku u.c.

2. Izmantojot iepriekš apgūtās zināšanas par tirgus nepilnībām un ārējiem blakus efektiem (externalities), spēj pamatot valsts nepieciešamību.

3. Izprot galveno valsts institūciju (Saeima, Ministru kabinets, nozaru ministrijas, Latvijas banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Konkurences padome, Patērētāju tiesību aizsardzības birojs u.c.) lomu sabiedrībā.
1.a. uzdevums
1.b. uzdevums
2. uzdevums
2. Nepilnīga konkurence un monopols
Pilnīgas konkurences tirgus, monopols, patērētāju ieguvums, ražotāju ieguvums.Prot noteikt pilnīgas konkurences tirgus un monopola atšķirības.
Prot pierādīt, ka monopols samazina patērētāju un ražotāju ieguvumu un tā samazina sabiedrības labklājību. Izprot, kāpēc valstij jāreglamentē monopolu darbība, jāveicina konkurenci.		1.VM3. uzdevums
4.uzdevums
3. Privātās preces un sabiedriskās preces (sabiedriskā labuma preces)
Bezbiļetnieka problēma, tirgus nepilnības, privātas preces, sabiedriskās preces.Visas preces un pakalpojumi tiek iedalīti privātās un sabiedriskā labuma  precēs.
Svarīgi, lai skolēni:
spēj atšķirt sabiedriskā labuma preces un pakalpojumus no privātām precēm un pakalpojumiem.
Saprot, ka ir divas īpašības, kas atšķir sabiedriskās preces un pakalpojumus no privātām precēm un pakalpojumiem:
  • par to iegūšanu nav jāsacenšas (non-rivalry) un
  • tās atbilst neizslēdzamības principam (non-excludability).
Prot noteikt  kritērijus, kas nosaka sabiedriskās preces statusu – kopīgu patērēšanu un patēriņa neizslēdzamību.
Apzinās, ka valdība var iesaistīties šīs tirgus nepilnības novēršanā dažādos veidos: pati nodrošināt iedzīvotājus ar sabiedriskām precēm,  subsidēt privātus uzņēmumus, nosedzot ražošanas  izmaksas		2.VM5. uzdevums
6. uzdevums
4. Pozitīvie un negatīvie ārējie blakus efekti
Negatīvie blakusefekti, pozitīvie blakusefekti, subsīdijas.Ekonomisti netīšus patēriņa vai ražošanas blakusefektus sauc par „ārējām ietekmēm” (externalities).
Svarīgi, lai skolēni:
  • Spēj atšķirt pozitīvos un negatīvos ārējās blakus efektus, kas sniedz labumus vai izmaksas citiem sabiedrības locekļiem.
  • Saprot, ka ārējās ietekmes var rasties gan patēriņā, gan ražošanas procesos.
  • Apzinās, ka ir dažādas metodes ko valdība izmanto, lai novērstu tirgus nepilnības un visefektīvāk iedalītu ierobežotos resursus – izmantojot fiskālās politikas instrumentus (nodokļus, subsīdijas un sociālās programmas).

3. VM


7. uzdevums
8. uzdevums
5. Valsts sektora loma tautsaimniecībā
Valsts sektora nepilnības
  • Izprot, ka valsts rīcībā ir virkne instrumentu (nodokļi, subsīdijas, iespējas regulēt cenas), lai ietekmētu tirgu un ekonomiku kopumā. Valsts politika var palīdzēt novērst tirgus nepilnības, bet pārmērīga iejaukšanās var samazināt sabiedrības ieguvumu.
  • Spēj veikt konkrētu vai aktuālu politikas lēmumu ieguvumu un zaudējumu analīzi par valsts iespējām ietekmēt ierobežoto resursu sadali, konkurenci, situāciju tirgos.
  • Apzinās, ka valsts sektora nepilnības rodas, ja valdības  īstenotie pasākumi izraisa resursu neefektīvu izmantošanu.

9. uzdevums
10. uzdevums


TĒMAS APGUVEI NEPIECIEŠAMĀS PRIEKŠZINĀŠANAS 
Skolēni jau apguvuši

  • Skolēniem ir izpratne par privātām un sabiedriskām precēm.
  • Skolēni zina kā izpaužas tirgus nepilnības.
  • Skolēniem ir priekšstats par pozitīviem un negatīviem blakus efektiem un prasmes novērtēt negatīvo blakus efektu ietekmi.
  • Skolēni izprot pilnīgas un nepilnīgas konkurences, ienākumu nevienlīdzīga sadalījuma un informācijas asimetrijas nozīmi tirgus sistēmā.
  • Skolēniem ir priekšstats par to, kādas sabiedriskās preces nodrošina pašvaldība un ka pārmērīga valsts iejaukšanās tirgus sistēmā var radīt negatīvas sekas.

PLĀNOTIE SKOLĒNAM SASNIEDZAMIE REZULTĀTI 
Skolēni būs sasnieguši šādus Valsts vispārējās vidējās izglītības standarta plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā:

2.3 (augstākais līmenis) Salīdzina "ideālas valsts" un anarhistiskas (bezvalsts) idejas ar citiem sabiedrības pārvaldīšanas modeļiem/idejām dažādos vēstures periodos un laikmetos. Izmantojot teorijas, pamato valdības nepilnību gadījumus, piedāvā iespējamos sabiedrības pārvaldīšanas uzlabojumus.
2.5 (optimālais līmenis) Analizē ekonomikas izaugsmes rādītājus un dažādus labklājības mērus, tiesisko regulējumu un ekonomikas virzītājspēkus, lai izskaidrotu valsts attīstības līmeni Latvijā un veiktu starpvalstu salīdzinājumus konkrētā laikposmā. 
2.5 (augstākais līmenis) Diskutē par valsts un pašvaldību politiku un iespējām veicināt Latvijas un pašvaldību ilgtermiņa attīstību, skaidro valstu un pašvaldību konkurētspēju ietekmējošos faktorus un analizē Latvijas un atsevišķu pašvaldību konkurētspējas priekšrocības (t. sk. cilvēkresursu nozīmi). 
2.10 (optimālais līmenis) Vērtē dažāda veida avotus par cilvēktiesībām un vietējās kopienas tiesībām, cilvēkdrošību un to sargājošajām institūcijām, lai diskutētu par tiesiskā regulējuma atbilstību vai neatbilstību sabiedrības interesēm.
2.10 (augstākais līmenis) Analizē konkrētus lobēšanas, korupcijas, valsts "sagrābšanas/nozagšanas" un tiesiskuma ievērošanas jēdziena lietojumu piemērus dažādās politiskajās vidēs. Argumentē lobēšanas ietekmi uz sabiedrības, pašvaldības un valsts attīstību. 
3.1 (vispārējais līmenis) Analizē radošu izpausmju tiesiskā regulējuma pamatprincipus un to nozīmīgumu, lai ievērotu un aizsargātu intelektuālo īpašumu. 
3.1 (optimālais līmenis) Vērtē radošu izpausmju tiesisko regulējumu, lai ievērotu, aizsargātu un pamatotu intelektuālā īpašuma nozīmīgumu. 
3.1 (augstākais līmenis) Aizsargā paša un citu radītus produktus. Izmantojot piemērus, nosaka intelektuālā īpašuma un autorības daudzveidīgo aspektu lietojuma iespējas.

Pāru darbs, grupu darbs, diskusija, vizuāla materiāla izmantošana, situāciju attēlošana ar ekonomikas modeļiem, situācijas analīze, teksta analīze, statistikas datu ieguve un analīze, interpretācija.
Plānotais skolēnam sasniedzamais rezultāts.

Tēmas saturs ļauj integrēti apgūt daudzus vēstures, politikas, tiesību aspektus.

Likums, regula, intelektuālais īpašums, patents, investīcijas, pilnīgas konkurences tirgus,  monopols, patērētāju ieguvums, ražotāju ieguvums, bezbiļetnieka problēma, tirgus nepilnības, privātas preces, sabiedriskās preces, negatīvie blakus efekti, pozitīvie blakus efekti, subsīdijas, valsts sektora neveiksme, cenas grīda, cenas griesti.

Tēmas noslēgumā ieteicams pārbaudīt, vai skolēni
  • zina būtiskos valsts ekonomiskos mērķus un prot tos ranžēt;
  • saprot, ka ekonomisko mērķu relatīvās nozīmes novērtējums ir subjektīvs un priekšstati par ekonomisko mērķu relatīvo nozīmi mainās laika gaitā un apstākļos,
  • izmantojot ekonomiskos modeļus, prot izskaidrot, kā uzņēmumi pilnīgas konkurences tirgū un monopolā nosaka optimālo ražošanas apjomu un cenu, lai gūtu maksimālo pelņu;
  • izprot pilnīgas konkurences tirgus priekšrocības;
  • spēj izvērtēt  valsts darbību monopolvaras ierobežošanā;
  • prot izvērtēt, vai konkrētu preci vai pakalpojumu būtu jāsniedz privātajam sektoram vai valstij, un pamatot, kāpēc valsts, nevis privātais sektors, piedalās vairāku kopēju sabiedrības vajadzību apmierināšanā;
  • izprot, ka pārmērīga valsts iejaukšanās tirgus mehānismā var izraisīt neefektīvu resursu sadali un samazināt sabiedrības ieguvumus.


Kopsavilkums

  • Brīvā tirgus mehānisms nereti nespēj nodrošināt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, tāpēc mūsdienās tirgus mehānismā iesaistās valsts. Valstij jānodrošina tiesiskais regulējums, lai tirgus ekonomiskais modelis varētu darboties. Jāatceras, ka valsts ekonomisko darbību nevar skatīt atrauti no politiskās darbības.
  • Tirgū pastāv tirgus nepilnības – monopolvara, nepietiekams sabiedrisko preču un pakalpojumu piedāvājums, kā arī ārējie blakusefekti. Tāpēc valstij jārūpējas par konkurenci tirgū (lai neveidotos monopoli), jānodrošina iedzīvotājus ar pietiekamu sabiedrisko preču un pakalpojumu daudzumu, kā arī jāiesaistās ārējo blakusefektu novēršanā, lai nesamazinātos sabiedrības labklājība.
  • Valsts var mazināt ārējos negatīvos blakusefektus, piemēram, ieviešot likumus un normatīvos aktus, paaugstinot nodokļus vai izsniedzot tirdzniecības atļaujas. Pozitīvu ārējo blakusefektu gadījumā valsts var subsidēt, reklamēt un citādi veicināt šo preču vai pakalpojumu ražošanu un patēriņu. 
  • Pārmērīga valsts iesaiste ekonomikā var izraisīt valsts sektora neveiksmi. Liela birokrātija un ilgs likumu izstrādes process var nozīmēt, ka lēmumi nav atbilstoši situācijai, kura strauji attīstās. Tāpat valsts sektora nepilnības rodas arī gadījumos, kad interešu grupas ietekmē politiskos procesus un nodrošina sev lielākas priekšrocības.
  • Tā kā tautsaimniecības attīstība ir cikliska un lejupslīdei ir augstas sociālās izmaksas, valstij nepieciešams iejaukties tautsaimniecības izaugsmes vadīšanā, lai nodrošinātu stabilitāti un tautsaimniecība attīstītos vienmērīgāk.


Tēmas "Valsts nepieciešamība" pārbaudes darbs (.PDF)


Tēmas "Valsts nepieciešamība" pārbaudes darbs (Word.DOC)


Tēmas "Valsts nepieciešamība" pārbaudes darba atbildes (.PDF)


Tēmas "Valsts nepieciešamība" pārbaudes darba atbildes (Word.DOC)

Fiskālā politika

Nākamā tēma