Kas sedz veselības aprūpes izdevumus, kas radušies pasīvās smēķēšanas rezultātā?

Pozitīvie un negatīvie ārējie blakusefekti

Mācību uzdevumi

  • Saprast, ka pastāv ārējie blakusefekti (gan pozitīvi, gan negatīvi), kas rodas preču un pakalpojumu ražošanas un patērēšanas procesā, no kuriem pozitīvos blakusefektus valsts cenšas veicināt, savukārt, negatīvos – mazināt.


Nepieciešamie resursi


1. pielikums. 3. vizuālais materiāls.
2. pielikums. Darba lapa (7. uzdevums).
3. pielikums. Darba lapa (8. uzdevums).
4. pielikums. Izejas biļete.


Aktivitātes, uzdevumi, spēles


Aktualizācija 
2020. gada sākumā pasaulē strauji izplatījās slimība Covid–19. Desmitiem miljonu cilvēku inficējās ar bīstamu vīrusu. Tas izraisīja pandēmiju un paniku. No veikalu plauktiem pazuda daži pārtikas produkti. Izplatoties infekcijai, samazinājās ražošana, nodarbinātība. Uzskatīja, ka vīrusu varēs apkarot tikai tad, kad izstrādās efektīvu vakcīnu. Daudzi būtu ar mieru par šādu vakcīnu maksāt “bargu naudu”, bet valdības sola tās nopirkt un iedzīvotāji varēs vakcīnas saņemt bez maksas.
Kāpēc daudzas valstis tā rīkojas?
Atbilde
Lai sabiedrībā ātrāk apkarotu vīrusu un panāktu lielāko ieguvumu visai sabiedrībai. Šādi iespējams nodrošināt vakcīnu tiem, kam tā ir visvairāk nepieciešama, arī tiem, kas paši nevarētu par to samaksāt. 

 Diskusija klasē


Skolotājs sāk diskusiju par ārējiem blakusefektiem, minot pozitīvo un negatīvo ārējo blakusefektu piemērus.

1) Smēķēšana rada ārējās izmaksas. Smēķētājs ir apmierināts, un tabakas uzņēmums gūst peļņu, bet trešām personām bieži nākas saskarties ar smaku un pelniem, kā arī ar sekundāro dūmu ieelpošanas (pasīvās smēķēšanas) bīstamību veselībai.

2) Cilvēki alkohola reibumā mēdz būt neadekvāti, apdraudot apkārtējos. Šādas situācijas rada trešām personām neērtas situācijas, ievainojumus un/vai īpašuma bojājumus.

3) Produktīvs mājas uzturēšanas darbs ir ārējā blakusefekta piemērs, ko sniedz patērētājs, kurš darbojas arī kā ražotājs. Ja cilvēki stāda puķes savos pagalmos, krāso un arī citādi uztur kārtībā savas mājas, visa apkārtne izskatās labāk. Šajos rajonos mājas parasti ir vairāk vērtas nekā mājas līdzīgos mikrorajonos, kur īpašnieki savas mājas neuztur kārtībā.

4) Izglītība nodrošina trešo personu guvumus. Kopumā cilvēku produktivitāte palielinās, augot viņu izglītības līmenim. Augstāku izglītības līmeni mēdz saistīt ar labāku veselību un zemāku noziedzības līmeni. Trešās puses gūst labumu no šīs lielākās produktivitātes, jo aug valsts labklājība un mazāks ir policijas un tiesu varas slogs.

5) Jautājiet skolēniem, kāpēc nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā par skolēnu izglītību. Viens no iemesliem ir trešo personu priekšrocības, ko rada izglītība.


  Darbs ar vizuālajiem materiāliem, uzdevums darba lāpā


Skolotājs demonstrē 3. vizuālo materiālu (1. pielikums) un izmanto grafisko analīzi, lai ilustrētu pozitīvus un negatīvus ārējos blakusefektus patēriņa un ražošanas procesā. Šeit iespējams arī pārrunāt, kā valsts var rīkoties, lai sasniegtu sociāli optimālo ražošanas līmeni ārējo blakusefektu gadījumā.

Skolēni saņem 7. uzdevumu (2. pielikums) un  atbild uz jautājumiem. Pēc tam kopīgi pārrunā un salīdzina atbildes uz jautājumiem.

7. uzdevums.  Tirgus nepilnības: pozitīvie un negatīvie ārējie blakusefekti.

1. attēls (3. vizuālais materiāls). Pozitīvs ārējais blakusefekts, kas rodas patēriņa procesā
Kur, Q1=3
        Q2=4
        Q – stundas mūzikas atskaņošanai

1. Mārtiņš ir Valda istabas biedrs. Valdis ir nopircis dārgu stereo sistēmu, lai klausītos mūziku. 1. attēlā redzamas Valda mūzikas, kas tiek atskaņota stereo sistēmā, MPB un MPC līknes. Balstoties uz attēlu, atbildi uz jautājumiem!

a) Izmanto 1. attēlu un nosaki, cik stundu tiks atskaņota mūzika, ja ņem vērā tikai Valda privāto ieguvumu un privātās izmaksas?
b) Pieņemsim, ka Valdis atskaņo mūziku tikai tādos brīžos, kad tas netraucē Mārtiņam, un tikai tādu mūziku, kas Mārtiņam arī patīk. Cik stundas šajā situācija tiks atskaņota mūzika?
c) Ko parāda vertikālā plaisa starp MSB un MPB līknēm 1. attēlā?
d) Apvelc atbilstošo! Ja Valdis neuzskata, ka pastāv ārējais blakusefekts no mūzikas atskaņošanas, mūzikas atskaņošanas stundu skaits ir (lielāks par/vienāds ar/mazāks par) sociāli optimālo stundu skaitu.
Atbildes
a) Trīs stundas, kur MPB = MPC.
b) Valda mūzika rada pozitīvu ārējo blakusefektu. Tagad sabiedrības ieguvumu veido Valda privātais ieguvums plus ārējais pozitīvais ieguvums Mārtiņam un optimālais mūzikas atskaņošanas ilgums palielinās līdz 4 stundām, kur MSB = MSC.
c) Vertikālā plaisa atspoguļo ārējo ieguvumu no mūzikas klausīšanās. Sabiedrības ieguvums šajā gadījumā ir Mārtiņa ieguvums no patīkamas mūzikas klausīšanās viņam izdevīgajā laikā.
d) Mazāks par.

2. attēls (3. vizuālais materiāls). Negatīvs ārējais blakusefekts, kas rodas patēriņa procesā 

Kur, Q1=4
        Q2=3
        Q – stundas mūzikas atskaņošanai

2. Valdim ir stereo sistēma un Mārtiņš ir viņa istabas biedrs. 2. attēlā pieņemsim, ka Valdis ņem vērā tikai savu personīgo ieguvumu MPB un personīgās izmaksas MPC no mūzikas klausīšanās.

a) Cik stundu mūzika tiks atskaņota?
b) Tagad pieņemsim, ka Valdis atskaņo mūziku tikai tādos brīžos, kad Mārtiņš studē, un tikai tādu mūziku, ko Mārtiņš necieš.
2. attēlā līkne  MSB = MPB + MEB parāda MSB mūzikas atskaņošanai, ieskaitot negatīvo guvumu Mārtiņam. Kas notiks ar atskaņotās mūzikas daudzumu, ja Valdis atskaņo mūziku, ņemot vērā arī Mārtiņa vēlmes nevis tikai savas?
c) Ko atspoguļo  vertikālā plaisa starp MSB un MPB līknēm 2. attēlā?
d) Apvelc atbilstošo! Ja Valdis neuzskata, ka, atskaņojot mūziku, rodas ārējais blakusefekts, tad mūzikas atskaņošanas stundu skaits ir (lielāks par/ vienāds ar/ mazāks par) sociāli optimālo stundu skaitu.
Atbildes
a) Četras stundas, kur MPB = MPC.
b) Tas samazinās līdz 3 stundām, kur MSB = MSC. Šis ir sociāli optimāls mūzikas klausīšanās ilgums.
c) Vertikālā plaisa atspoguļo mūzikas ārējās galējās izmaksas jeb negatīvo guvumu. Šīs ir mūzikas sociālās izmaksas Mārtiņam.
d) Lielāks par.

3. Kā valsts likumi (šajā gadījumā noteikumi par mūzikas atskaņošanu kopdzīves vietās) var nodrošināt optimālu atskaņotās mūzikas daudzumu? Apsveriet apstākļus, kādos mūzikas atskaņošanas aizliegšana vai ikdienas "kluso stundu" noteikšana ir efektīvi veidi, kā regulēt mūzikas atskaņošanu telpās!
Atbilde
Mūzikas atskaņošanas aizliegšana koplietošanas telpās vai kluso stundu noteikšana nenodrošinās efektīvu līmeni, jo netiek ņemti vērā nelieli ārējie ieguvumi un ārējās galējās izmaksas. Efektīvāka pieeja būtu izsniegt “tiesības” atskaņot mūziku. Šādā situācijā varētu izsniegt īpašuma tiesības un vienoties par to, cik stundas varētu atskaņot mūziku. Piemēram, Valdis varētu samaksāt Mārtiņam, ja mūzikas atskaņošana rada negatīvus ārējos blakusefektus, un Valdis varētu iekasēt naudu no Mārtiņa, ja rodas pozitīvi ārējie blakusefekti.


Citi ārējo blakusefektu piemēri

4. Nosakiet katram piemēram vai tas ir pozitīvais vai negatīvais ārējais blakusefekts.

a) Privātā vidusskolas izglītība.
b) Nepatīkamas un veselībai kaitīgas smakas kas nāk no ostas termināla.
c) Tava kaimiņa suns.
d) Pirmsskolas vecuma bērnu masalu vakcinācija.
Atbildes
a) Pozitīvs. Skolēni iegūst, jo ir iespēja saņemt savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu vidējo izglītību, kā rezultātā augstāka varbūtība sasniegt nospraustos karjeras mērķus un paaugstināt labklājību.
b) Negatīvs. Piesārņojums rada veselības problēmas cilvēkiem, kas dzīvo netālu no ostas.
c) Negatīvs, ja suņa riešana neļauj kaimiņiem  naktī gulēt, bet pozitīvs, jo rada prieku mazajiem brāļiem un māsām, kas ar suni spēlējas pagalmā.
d) Pozitīvs. Slimību izplatība ir samazinājusies un mazinās arī citu cilvēku saslimšanas iespējas. 
Atbildes  

 Uzdevums darba lapā


7. Skolēni saņem 8. uzdevumu (3. pielikums) un grupās apspriež atbildes uz jautājumiem. Tad diskusijā noskaidro atšķirību atbildēs.

8. uzdevums.  Ārējo blakusefekti ietekmes noteikšana  preču un pakalpojumu tirgos

Starptautiskā ledus hokeja federācija apsver iespēju piešķirt tiesības rīkot pasaules čempionāta spēles Rīgā, taču tikai tad, ja pilsētai būs jauna ledus arēna. Čempionāta atbalstītāji apgalvo, ka jaunās ledus arēnas būvniecība uzlabos infrastruktūru, padarīs mikrorajonu, kurā tā atrodas pievilcīgāku. Viņi apgalvo, ka ledus arēnas būvniecība  nesīs arī citus ieguvumus, piemēram, to pēc čempionāta būs iespējams izmantot jauniešu treniņiem.
Šā viedokļa pretinieki apgalvo, ka  jaunā ledus arēna izraisīs īpašumu vērtību kritumu mikrorajonā, kurā paredzēts to būvēt, kā arī tas radīs satiksmes sastrēgumus un trokšņa piesārņojumu.

Apspriešanai tiek piedāvāti šādi trīs priekšlikumi:
1. priekšlikums. Arēnas celtniecībai nevajadzētu izmantot pilsētas naudu. Čempionāta īpašniekiem (organizatoriem)  būtu jāsedz visas objekta celtniecības izmaksas un šīs izmaksas jāiekļauj biļešu cenās.
2. priekšlikums. Pilsētai būtu jāmaksā nodoklis par katru pārdoto biļeti, lai samaksātu visas arēnas izmaksas.
3. priekšlikums. Pilsētai vajadzētu uzbūvēt arēnu un iznomāt to basketbola federācijai, lai tā subsidētu hokeja čempionātu.
Sekojošajai analīzei pieņemsim, ka produkcija ir pārdoto biļešu skaits.

1. Uzrakstiet aptuveni piecus teikumus garu atbildi uz jautājumu!
Kāds ir galvenais pieņēmums par ārējiem blakusefektiem, kas tiek izmantots 1. priekšlikuma gadījumā? pamato savu viedokli! 
Atbilde
Šajā  priekšlikumā tiek pieņemts, ka nav ne pozitīvu, ne negatīvu ārējo blakusefektu. Čempionāta priekšrocības ir cilvēkiem, kuri pērk biļetes, un citiem nav nekādu papildu ieguvumu. Tiek pieņemts, ka čempionāta organizatoriem rodas arēnas izmaksas, un citiem nav nekādu papildu izmaksu.
Saskaņā ar šiem pieņēmumiem MPB = MSB un MPC = MSC. Kad tirgus ražos produkciju, kur MPB = MPC, tas arī ražos sociāli optimālo produkciju, kur MSB = MSC.

2. Dots 3. attēls, kuru var izmantot, lai ilustrētu ledus arēnas būvniecības pretinieku viedokli. Pamatojoties uz to, atbildi uz jautājumiem!

3. attēls (3. vizuālais materiāls). Negatīvs ārējais blakusefekts, kas rodas ražošanas procesā 

kur, Q – biļešu daudzums (tūkstošos)
        Q2 = 3.0             P2 = 20 eiro
        Q1 = 3.7             P1= 17 eiro

a) Kāds ir pieņēmums par ledus arēnas būvniecības sociālajiem ieguvumiem?
b) Kāds ir pieņēmums par sociālajām izmaksām?
c) Cik biļešu tiks pārdotas, pamatojoties uz MPB un MPC?
d) Kāds ir sociāli optimālais biļešu skaits?
e) Ko atspoguļo vertikālā plaisa starp MPC un MSC?
f) Ko Rīgas pilsētas pašvaldība var darīt, lai pārdoto biļešu daudzums būtu vienāds ar sociāli optimālo daudzumu? Paskaidrojiet, izmantojot grafiku!
Atbildes
a) Tiek pieņemts, ka nepastāv ārējo blakus efektu izraisīti sociālie  ieguvumi, jo MSB = MPB.
b) Tiek pieņemts, ka pastāv papildu izmaksas (piemēram, trokšņu līmeņa radīts piesārņojums, īpašuma vērtības kritums). MSC līkne ir virs MPC līknes, atšķirība starp tām ir ārējās galējās izmaksas (MEC).
c) Tirgū tiks pārdotas 3700 biļetes uz spēlēm,  jo tieši tur MPB = MPC.
Biļešu cena būs 17 eiro.
d) Sociāli optimālais biļešu skaits ir 3000, jo tieši tur MSB = MSC. Cena būtu 20 eiro.
e) Tā atspoguļo ledus arēnas būvniecības ārējās galējās izmaksas (negatīvo ārējo blakusefektu).
f) Pašvaldība par katru biļeti var uzlikt nodevu, kas vienāda ar MEC (parādīts kā “attālums starp līknēm”).  Tas radīs čempionāta īpašniekiem ārējās izmaksas, tādējādi liekot MPC novirzīt uz augšu, kur atrodas MSC līkne. Organizatori pārdos 3000 biļetes par cenu 20 eiro.

3. Dots 4. attēls, kuru var izmantot, lai ilustrētu ledus arēnas būvniecības atbalstītāju viedokli. Pamatojoties uz šo attēlu, atbildiet uz jautājumiem!

4. attēls (3. vizuālais materiāls). Pozitīvs ārējais blakusefekts, kas rodas ražošanas procesā 
kur,  Q – biļešu daudzums (tūkstošos)
        Q1 = 2.5              P1 = 20 eiro                
        Q2 = 3.0              P2 = 16 eiro                
                                                   
3.1. Kāds ir pieņēmums par ledus arēnas būvniecības sociālajiem ieguvumiem?
3.2. Kāds ir pieņēmums par ledus arēnas būvniecības sociālajām izmaksām?
3.3. Cik biļešu tiks pārdotas, pamatojoties uz MPB un MPC?
3.4. Kāds ir sociāli optimālais biļešu skaits?
3.5. Ko apzīmē vertikālā plaisa starp MSC un MPC?
3.6. Ko Rīgas pilsētas pašvaldība var darīt, lai tirgus līdzsvara daudzums būtu vienāds ar sociāli optimālu daudzumu? Paskaidro, izmantojot grafiku!
3.1. Tiek pieņemts, ka pastāv papildu ieguvumi (piemēram, jauna atpūtas vieta vietējiem jauniešiem, lielāki nodokļu ieņēmumi pilsētai, pilsētas tēla reklāma u.c.). MPC līkne ir virs MSC līknes, atšķirība starp tām ir ārējie galējie ieguvumi, kas rodas no ledus arēnas būvniecības.
3.2. Tiek pieņemts, ka MPB = MSB.
3.3. Tirgus rezultāts būs 2500 biļešu uz spēli, jo tieši tur MPB = MPC. Biļešu cena būs 20 eiro.
3.4. Sociāli optimālais biļešu skaits ir 3000, jo tieši tur MSB = MSC. Cena būtu 16 eiro.
3.5. Šī plaisa atspoguļo ledus arēnas būvniecības ārējo ieguvumu.
3.6. Valsts var čempionāta organizatoriem – īpašniekiem piešķirt subsīdiju, kas vienāda ar ārējā blakusefekta radītajiem ieguvumiem. Šā stimula mērķis ir mudināt īpašniekus piedāvāt vairāk produkta.
Subsīdiju var uzskatīt par čempionāta organizatoru – īpašnieku MPC samazinājumu, tādējādi liekot MPC samazināties līdz MSC – subsīdijas līknei, kas šķērso MPB līkni pie 3000 biļetēm. Organizatori pārdos vairāk biļešu par zemāku cenu.

Refleksija 

  Izejas biļete vai jautājumi un atbildes klasē


Mācību stundas beigās skolēni var aizpildīt izejas biļeti (4. pielikums) vai atbildēt klasē uz sekojošiem jautājumiem.

Apvelc pareizo atbildi un uzraksti atbildes uz jautājumiem!

  • Pozitīvu ārējo blakusefektu gadījumā tiek saražots
    (vairāk nekā / tikpat / mazāk nekā) produkta par sociāli optimālo daudzumu.
  • Negatīvu ārējo blakusefektu gadījumā tiek saražots
    (vairāk nekā / tikpat / mazāk nekā) produkta par sociāli optimālo daudzumu.
  • Kāpēc ekonomisti saka, ka ārējo blakusefektu klātbūtne izraisa tirgus nepilnības?
    Atbilde: Ārējo blakusefektu dēļ MPB atšķiras no MSB vai MPC atšķiras no MSC. Tā kā tirgus izlaide būs tur, kur MPB = MPC, ārējo blakusefektu rezultāts ir tirgus saražotais daudzums, kas nav sociāli efektīvais līmenis, kurā MSB = MSC.
    Rezultātā tirgus ir atvēlējis pārāk daudz vai pārāk maz sabiedrības ierobežoto resursu šai aktivitātei.
  • Kā nodoklis var samazināt negatīvu ārējo blakusefektu?
    Atbilde: Nodoklis paaugstina MPC (galējās privātās izmaksas) produkcijai un tādējādi samazina saražoto daudzumu.
  • Kā subsīdija var mazināt neefektīvu ražošanas apjomu pozitīvas ārējo blakusefektu gadījumā?
    Atbilde: Subsīdija stimulē ražotājus palielināt piedāvājumu, jo samazina izmaksas. Subsīdija samazina ražotāju MPC (galējās privātās izmaksas). Tādejādi patērētājam pieejams lielāks produkcijas daudzums par zemākām cenām.