Kāpēc Padomju Savienībā bija tukši veikalu plaukti?

Ekonomiskās sistēmas

Mācību uzdevumiRaksturot atšķirības starp komandekonomiku, brīvā tirgus ekonomiku un jaukto ekonomiku.
Izprast atšķirības, kā notiek resursu sadale un tirgus mehānismu darbības dažādās tautsaimniecības sistēmās, izvērtēt to priekšrocības un trūkumus.

Nepieciešamie resursi

1. pielikums. Skolēna darba lapa.
2. pielikums. Izdales lapa grupu darbam.
3. pielikums. Izejas biļete.
Video par tradicionālo ekonomiku.
Kinožurnāls "Padomju Latvija".
Dziesma par ekonomiskajām sistēmām.
Interesanti materiāli par citām valstīm.

Aktivitātes, uzdevumi, spēles

Aktualizācija

Stundu skolotājs iesāk ar stāstu par vajampi cilti.

Vajampi (Wajãpi) cilts dzīvo tikai divu stundu brauciena attālumā no nelielā Pedrabrankas ciemata Brazīlijā. Nokļūšana līdz Riodežaneiro prasītu vēl trīs vai četras stundas. Taču vajampu dzīvesveids ievērojami atšķiras no tā, kādu dzīvo cilvēki vien dažu simtu kilometru attālumā.

Ierodoties vajampu apdzīvotajos džungļos, žurnālistu sagaidīja apmēram 20 cilts vīriešu – gandrīz pilnīgi kaili, ģērbušies tikai sarkanos gurnautos. Vajampi medī un zvejo ar paštaisītiem rīkiem, gatavo zivis un pat kūpina pērtiķus, brūvē alum līdzīgu dzērienu "kaksiri", nodarbojas ar lauksaimniecību. Vajampi tic dvēselēm, kas mīt kokos un dzīvniekos, tāpēc dabai viņu dzīvē ir ārkārtīgi liela nozīme.

Vajampi dažkārt dodas uz tuvējo Pedrabranku – vispirms ceļa malā novelkot sārto gurnautu un pārģērbjoties džinsos, T-kreklos un ādas apavos.

Šajā stundā uzzināsim par dažādām ekonomiskajām sistēmām. Vajampi cilts vēl tagad dzīvo tradicionālajā ekonomiskajā sistēmā.

Sākotnēji tautsaimniecība bija balstīta uz tradicionālo ekonomiku – cilvēki dzīvoja lauku sētās, kur paši saražoja gandrīz visu sev nepieciešamo. Sabiedrībai un ražošanai attīstoties, ražošanā notika lielāka specializācija, nozīmīgāku lomu ieguva tirdzniecība un mainījās arī ekonomiskās sistēmas.

Ja klasei ir labas angļu valodas zināšanas, noskatās video par tradicionālo ekonomiku.
Visas stundas laikā skolēni aizpilda tabulu.

Apjēgšana

Saruna klasē

Skolotājs stāsta, ka dažādās valstīs laika gaitā dominējušas atšķirīgas ekonomiskās sistēmas, un uzdod jautājumu: "Vai vecāki un vecvecāki ir stāstījuši, kā notika produktu ražošana un tirdzniecība Padomju Savienībā?"

Noklausoties atbildes, skolotājs paskaidro, ar ko atšķiras komandekonomika no brīvā tirgus ekonomikas.

Padomju Savienībā darbojās komandekonomika. Tika veidoti piecgades un katra gada plāni. Rūpnīcas zināja, cik tām gada laikā ir jāsaražo. Vai nebija ērti? Nevajadzēja uztraukties par plānošanu un pārdošanu, kāds cits aprēķinus veica uzņēmuma vietā. Diemžēl aprēķini ne vienmēr bija pareizi, zuda arī stimuli preces ražot kvalitatīvi. Tāpēc nereti veidojās preču deficīts. Šajā sistēmā arī nepastāvēja privātīpašums (viss piederēja valstij) un nebija konkurences, kas veicinātu vēlmi ražot labāk un efektīvāk.

Pretstats komandekonomikai ir brīvā tirgus ekonomika, kas balstās uz pārliecību, ka vislabāk ir, ja tirgu neviens nekontrolē; pieprasījums un piedāvājums pats atradīs vislabāko līdzsvaru. Šīs sistēmas piekritēji aizstāvēja viedokli, ka jāļauj tirgum pašam darboties. Arī šī sistēma teorētiski izklausās ļoti laba, jo tiešām, kas gan vēl labāk zina, ko vajag, ja ne patērētājs (pieprasījums) vai pārdevējs (piedāvājums)? Tomēr šajā sistēmā pietrūkst instrumentu, ar ko novērst kādas tirgus nepilnības. Piemēram, dažas sabiedriski svarīgas preces un pakalpojumus, piemēram, izglītību, veselības aprūpi, uzņēmēji nespēj vai nevēlas nodrošināt sabiedrībai optimālā līmenī, tāpēc ir jāiejaucas valstij, kas regulē tirgu (par to vairāk tēmā "Valsts nepieciešamība").

Teorija skolotājam

Darbs grupās

Skolotājs sadala klasi 4–6 skolēnu grupās. Katra grupa izlozē ekonomisko sistēmu, par kuru jāizveido mazs sižets un jāaizpilda tabula (1. pielikums, 1. uzdevums). Skolotājs var dot tikai sistēmas nosaukumu, un skolēni paši izdomā sižetu, bet var dot arī "špikeri", par ko jāveido sižets.

Katra grupa saņem darba lapu (2. pielikums).

1. grupa	Tradicionālā ekonomika	Cilts mednieki atgriezušies no medībām un pie ugunskura stāsta, kā notikušas medības. Notiek medījuma sadale. Kam tiek kādi gabali?
2. grupa	Komandekonomika	Jelgavas mikroautobusu uzņēmumā (RAF) direktors sapulcinājis strādājošos uz svētku uzrunu, kurā stāsta par saražoto un citiem uzņēmuma panākumiem. Strādnieki uzdod jautājumus.
3. grupa	Brīvā tirgus ekonomika	Pēteris devās uz tirgu pārdot ābolus. Viņš grib pārdot visu preci un reizē gūt vislielāko peļņu.
4. grupa	Tradicionālā ekonomika	Cilts galvenā nodarbošanās ir zveja un augu vākšana. Cilts vecākais ir sapulcinājis visus pie ugunskura, lai sadalītu darbus.
5. grupa	Komandekonomika	Laukos darbi notika kolektīvajās saimniecībās (kolhozos). Kolhoza priekšsēdētājs ir atgriezies no rajona centra, kur saņēmis norādījumus par kolhoza darbu. Viņš sapulcinājis speciālistus un stāsta par galvenajiem uzdevumiem. Speciālisti uzdod jautājumus.
6. grupa	Brīvā tirgus ekonomika	Kafejnīcas īpašniece nav apmierināta ar sava uzņēmuma darbu. Viņai jāpieņem lēmumi, lai rezultāti būtu labāki. Viņa savus plānus apspriež ar ...

Katra grupa pēc kārtas parāda savu sižetu un prezentē savu tabulas variantu. Ja divas grupas veidojušas sižetus par vienu sistēmu, klase noskatās abus sižetus un pēc tam abas grupas reizē stāsta par tabulu.

Uzdevumi darba lapā

1. Skolēni izpilda 1. uzdevumu (1. pielikums).

Uzdevums ar atbildēm

	Tradicionālā ekonomika	Komandekonomika	Brīvā tirgus ekonomika
Kas nosaka, ko un cik daudz ražot?	Tradīcijas, t.i., vajadzības, lai varētu izdzīvot.	Valdība pieņem lēmumu. Ražotājs strādā pēc gatava plāna	Pircējs nosaka, ko viņam vajag.
Kas nosaka, kā ražot?	Tradīcijas (medības, zvejošana, augu vākšana).	Valdība. Bieži tiek noteiktas preču cenas, darba algas, cik un kāda produkcija uzņēmuma ir jāražo, no kā jāiegādājas resursi un kam jāpiegādā produkcija.	Ražotājs izvēlas veidu, kā gūt vislielāko peļņu, ražot visefektīvāk, ar vismazākajām izmaksām. Brīvs savā rīcība ir arī produktu, pakalpojumu ražotājs, viņš pieņem lēmumu ražot vai neražot preci un par kādu cenu to pārdot.
Kas nosaka, kā sadalīt saražoto? Kas to patērēs?	Tradīcijas: ražo paši sev. Zems patēriņa līmenis, un produkcija galvenokārt tiek ražota savam patēriņam.	Valdība kontrolē sadali, maksājot algas.	Patērētāju ienākumi. Preces patērēs tas, kurš spēs par tām samaksāt. Raksturīga brīvība, t.i., katrs patērētājs izlemj, ko pirkt un kur izlietot savus ienākumus.
Īpašuma forma	Kopīgs vai privāts.	Sabiedriskais jeb valsts īpašums.	Privātīpašums.
Priekšrocības	Stabila sabiedrība.	Spēj koncentrēt resursu, lai sasniegtu mērķi.	Elastība, spēja piemēroties. Ir stimuls resursu efektīvai izmantošanai un tehnikas progresam, ekonomiskie stimuli – lielāka alga, par zemāku cenu nopirkta prece, gūta peļņa. Ražošanas resursu īpašnieki cenšas gūt iespējami lielāku labumu sev, tā dodot vislielāko labumu sabiedrībai kopumā.
Trūkumi	Nav tehnikas progresa, tāpēc nespēj attīstīties. Ietekmē dažādi ārējie apstākļi, nespēj tiem piemēroties, ierobežots saražoto labumu skaits.	Nespēj precīzi plānot visas vajadzības un labumu sadali (veidojas vienu labumu pārpalikums un citu labumu trūkums). Cilvēkam nav būtisku stimulu strādāt labāk, efektīvāk, uzlabot kvalitāti un izrādīt iniciatīvu, jo visu diktē valsts un nav konkurences.	Ienākumu nevienlīdzība. Tautsaimniecības cikliska attīstība – krīzes mijas ar kāpumiem. Trūkst drošības nākotnē.

Uzdevums ar atbildēm

Kad visas grupas ir prezentējušas savus uzdevumus, skolotājs apkopo atbildes un rāda tabulu ar pareizām atbildēm, izdarot secinājumus, ka mūsdienās attīstītajās valstīs parasti pastāv jauktā ekonomika – brīvā tirgus principi tajā darbojas līdzās valsts regulējošajai lomai, kura palīdz novērst dažādas tirgus nepilnības un uzlabot kopējo sabiedrības labklājību.

Skolēni ar skolotāja palīdzību izveido shēmu "Jauktā ekonomika", uzrakstot, kādas iezīmes tā aizguvusi no komandekonomikas un kādas – no brīvās tirgus ekonomikas.

2. Skolēni izpilda 2. uzdevumu.

Shēmas piemērs

Muzikāls uzdevums

Stundas beigās skolēni var noklausīties dziesmiņu par ekonomiskajām sistēmām.

Refleksija

Mācību stundas nobeigumā skolotājs aicina skolēniem novērtēt, ko stundā apguvuši. Skolēni drīkst apspriesties ar grupas biedriem.

3. uzdevums (1. pielikums)

Vajadzēja apgūt	Zinu, protu un varu paskaidrot citiem	Zinu, protu, vēl nedaudz atkārtošu	Nezinu, neprotu, bet pats tikšu galā	Neko nesaprotu, nepieciešama skolotāja palīdzība
Pēc piemēriem varu noteikt ekonomiskās sistēmas veidu.
Zinu ekonomisko sistēmu raksturīgās iezīmes.
Pēc raksturīgajām iezīmēm varu raksturo jaukto ekonomiku.
Varu raksturot katras ekonomiskās sistēmas priekšrocības.

Tiem skolēniem, kuri nav apguvuši stundas materiālu pilnībā, viela jāatkārto mājās vai jāpiesakās konsultācijai.

Skolotājs aicina skolēnus aizpildīt izejas biļeti.

Izejas biļete

(3. pielikums)
Uzraksti katras ekonomiskās sistēmas trīs raksturīgas pazīmes!

Iespējamās atbildes:

Tradicionālā ekonomika	Tradīcijas nosaka vajadzības, ko ražot, lai varētu izdzīvot.
	Tradīcijas nosaka, kā ražot (medības, zvejošana, augu vākšana).
	Tradīcijas nosaka, kas patērēs; ražo paši sev.
Komandekonomika	Valdība pieņem lēmumu, ko ražot.
	Valdība plāno, kā ražot.
	Valdība kontrolē sadali, maksājot algas.
Brīvā tirgus ekonomika	Tirgus nosaka, ko tam ražot.
	Ražotājs izvēlas veidu, kā gūt vislielāko peļņu, ražot visefektīvāk, ar vismazākajām izmaksām.
	Patērētāju ienākumi. Preces patērēs tas, kurš spēs par tām samaksāt.
Jauktā tirgus ekonomika	Privāto preču ražošanu nosaka tirgus.
	Sabiedrisko preču ražošanu un sadali nosaka valsts.
	Pamats ir ražošanas līdzekļu privātīpašums.