Tirgus un konkurence

Ikdienā katram no mums ir dažādas vajadzības – gribam nopirkt saldējumu vai nogriezt matus, tēvs vēlas atrast labāk atalgotu darbu, kaimiņš nevar izlemt, kādas akcijas pirkt, māsai nepieciešami ASV dolāri, jo viņa grib doties ceļojumā, bet brālis grib iegādāties jaunu dzīvokli. Visi šie darījumi notiek dažādos tirgos.

Tirgus (market) ir mehānisms, kas saved kopā kādas preces pircēju un pārdevēju un ļauj vienoties par cenu.

Arī uzņēmēji var būt ne tikai pārdevēji, bet arī pircēji. Lai saražotu produktus, viņiem ir nepieciešams iepirkt resursus, un to viņi izdara kapitālpreču tirgū. Šajā tirgū vieni uzņēmēji iegādājas resursus (darbgaldus, iekārtas, mašīnas, traktorus u.c.) un veido pieprasījumu, bet citi pārdod šos resursus un veido piedāvājumu.

Darba tirgū darbu piedāvā darba meklētāji, bet to pērk uzņēmumi, par šo pakalpojumu maksājot nodarbinātajiem algu. Šajā tirgū uzņēmumi un iestādes veido pieprasījumu.

Finanšu (naudas) tirgū pārdevēja lomā ir banka vai cita finanšu institūcija, piemēram, aizdodot naudu, bet šā pakalpojuma pircējs ir tas, kurš šo naudu aizņemas. Šajā tirgū piedāvājumu veido kredītiestādes (bankas), bet pieprasījumu – cilvēki vai uzņēmumi, kuriem šī nauda nepieciešama.

Nekustamā īpašuma tirgū iespējams iegādāties dzīvokli vai māju. Esošie īpašnieki veido piedāvājumu, bet visi, kas vēlas iegādāties šos īpašumus, veido pieprasījumu.

Visos šajos tirgos sastopas konkrētās preces vai pakalpojuma pārdevēji un pircēji. Darījums notiek tikai tad, ja cena apmierina abas puses.
Darījumi var notikt, sastopoties pārdevējam un pircējam, kā tas notiek veikalā, frizētavā, galdnieka darbnīcā un citur, taču arvien biežāk darījumi notiek internetā.

Parasti tirgū nav vērojama perfekta konkurence (pilnīga konkurence), kurā ļoti liels skaits pārdevēju piedāvā viendabīgu preci.

Daudz saimniecību audzē graudus. Graudu audzētāji uzmanīgi seko biržas ziņām par cenām, lai izdevīgāk pārdotu graudus. Viņiem nav nepieciešama reklāma. Lielāku peļņu var gūt, samazinot pašizmaksu. Atsevišķs uzņēmums nevar ietekmēt tirgus cenu, bet pieņem tirgus noteikto cenu.

Ikdienā pērkot veikalā saldējumu, pienu vai burtnīcas, pircējam ir plaša izvēle, kuru nosaka gan produkcijas kvalitāte, gan marka, gan dizains, gan iesaiņojums, gan citas īpašības, kuras pircējs novērtē, pieņemot lēmumu. Pircējs lemj, kādu cenu ir vērts maksāt par preces individuālajām īpašībām. Pircēja izvēli var noteikt arī pārdevēja atrašanās vieta, pakalpojumi, kas saistīti ar pirkumu gan pirkšanas brīdī, gan nopirktās preces lietošanas procesā, kā arī tirdzniecības uzņēmuma reputācija un prestižs. Šo konkurences veidu sauc par monopolistisko konkurenci. Monopolistiska konkurence ir tirgus modelis, kurā darbojas daudz uzņēmumu, kas ražo diferencētu preci.

Grieķu valodā "oligos" nozīmē "neliels skaits, daži", tātad tā ir tirgus situācija, kad dominē tikai daži uzņēmumi, kas apzinās savu tirgus spēku. Oligopols ir tirgus forma ar tikai dažiem uzņēmējiem, kas ražo līdzīgu vai diferencētu preci. Droši vien, ja esi domājis, kādu mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju izvēlēties, zini, ka iespējas izvēlēties ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas.

Tirgū iespējama arī situācija, kad ir tikai viens pārdevējs. Šajā gadījumā veidojas monopols. No Rīgas uz Siguldu var aizbraukt ar vilcienu, tikai izmantojot AS "Pasažieru vilciens" pakalpojumus. Šajā gadījuma AS "Pasažieru vilciens" šā pakalpojuma sniegšanā ieņem monopola pozīcijas, jo otras sliedes blakus būvēt vai investēt jaunos vilcienu sastāvos, kas konkurētu ar esošajiem, nevienam īsti nav izdevīgi. Šajā situācijā veidojas dabiskais monopols, kad uzņēmumam konkrētajā tirgū ir ekonomisks izņēmuma stāvoklis, jo konkurences iespējas ir izslēgtas vai ierobežotas objektīvu iemeslu dēļ. Dabiskie monopoli parasti ir sastopami komunālajā saimniecībā, sakaru sistēmās, dažās transporta nozarēs, elektroenerģijas pārvadē. Šajās nozarēs nav racionāli veidot paralēlus konkurējošus uzņēmumus.

Dabiskie monopoli parasti atrodas valsts vai pašvaldību ziņā, un to produkcijas cenu un pakalpojumu tarifus nosaka valsts vai pašvaldību institūcijas.