Spēles “Kas bankā iekšā” izmantošanas iespējas mācību procesā

1. sociālo zinību, informātikas, datorikas mācību stundas, klases stundas vai integrēto mācību kursu ietvaros un arī individuālu nodarbību veidā radīt jaunākā skolas vecuma skolēniem iespēju gūt ieskatu banku darbībā, šim nolūkam izmantojot informāciju par Latvija Bankas uzdevumiem un naudas apriti valstī;

2. radīt izpratni par Ekonomikas un monetārās savienības valūtu, paplašināt zināšanas par šīs valūtas lietošanas noteikumiem norēķinos Latvijā;

3. radīt izpratni par naudas aprites likumsakarībām un to lomu preču un pakalpojumu patērētāja ikdienā;

4. veicināt gudra patērētāja paradumu veidošanos, lietojot mūsdienīgu banku tehnisko aprīkojumu;

5. veicināt personiskās atbildības veidošanos, rīkojoties ar naudu;

6. radīt iespēju skolotājam vai vecākiem aizraujošā veidā iepazīstināt skolēnus ar finanšu pasaules pamatjēdzieniem un darbības pamatlikumībām, mudināt uzsākt sarunas ar bērniem par dažādiem ar naudu saistītiem jautājumiem.

Spēli iespējams izmantot gan kā mācību līdzekli skolā, gan kā vecāku vadītu izziņas procesa motivatoru mājās.

• Pirmajā stundā skolēni aktīvi spēlē saskaņā ar noteikumiem, bet otrajā stundā nepieciešams jēgpilni apkopot viņu iegūto informāciju.
• Spēli iespējams izmantot tādas terminētas skolēnu patstāvīgas aktivitātes organizēšanai mājās, kuras rezultātā tiek apkopoti vairāku spēlētāju sasniegumi. Iespējamas arī sacensības klasē, uzskaitot skolēna iegūtos punktus vai spēlē pavadīto laiku.
• Kā vienu no mācību metodēm spēli iespējams izmantot Projektu nedēļas vai Finanšu pratības nedēļas ietvaros. Skolotājs jaunāko klašu skolēniem sniedz praktisku palīdzību un tehnisku risinājumu spēles un kopsavilkuma nodarbības organizēšanā. 

Skolēnu ieinteresēšanai vai arī vielas apguves ietvaros var izmantot arī īsus video par spēli: 

A.

Pirms spēles uzsākšanas skolēni tiek sadalīti mazās grupās (2–4 dalībnieki), izmantojot atšķirīgu krāsu kartītes (sk. 1. pielikumu). Katra no krāsām norāda, kuru bankas zāli (telpu) konkrētās grupas skolēni izpētīs īpaši uzmanīgi un pēc tam, sagatavojot grupas prezentāciju, nākamajā nodarbības posmā ar to iepazīstinās pārējos skolēnus. Grupu sadalīšanā iespējams izmantot arī piedāvātos spēles tēlus (sk. 2. pielikumu). Spēles analīzes daļā iespējams integrēt arī drāmas metodes.

Atkarībā no tehniskā nodrošinājuma skolotājs nosaka grupas darbības ietvaru (tēlu izvēli, lomu sadalījumu, laika izlietojumu u.tml.). Skolotājs precizē informāciju par prezentējamiem jautājumiem (sk. 3. pielikumu). Pierakstiem var izmantot arī darba lapu (3. pielikums).

Skolotājs izskaidro noteikumus un darbību secību un norāda, kam īpaši jāpievērš uzmanība ceļojuma gaitā. Jānorāda, kā komandas piedalīsies sacensībā un kā tiks fiksēti katras komandas sasniegumi. Īpaši jāparāda labas, atbildīgas, cieņpilnas savstarpējās komunikācijas priekšrocības, kas ļauj uzvarēt.

Nākamajā stundā pēc aktīvās spēlēšanas katrai grupai noteiktā laikposmā jāsagatavo priekšnesums – prezentācija par konkrētas bankas telpas funkcijām un īpatnībām. Skolēni, izejot caur kādu no bankas telpām, ievērojuši tās iekārtojumu un aprīkojumu, tāpēc, iespējams, labāk par citām klasesbiedru grupām spēj noteikt attiecīgās funkcijas nozīmīgumu kopējā bankas darbībā. Vērtēšanai var izmantot vairākas savstarpējā novērtējuma formas. Piemēram, klasesbiedri klausoties veic pierakstus prezentācijas vērtēšanas lapā (sk. 4. pielikumu) saskaņā ar izvirzītajiem kritērijiem. Tos nosakot, skolotājs izvēlas skolēnu izpratnei piemērotus jēdzienus (piemēram, "prasme ieinteresēt klausītāju" (interesantums), "zinātnisku jēdzienu lietojums" (zinātniskums), "secinājumi" (piemēram, vērtējums, kāpēc šī zāle tik svarīga bankā)). Vērtējums 10 punktu sistēmā tiek atzīmēts katras uzstāšanās beigās. Cits variants – skolēni klausītāji izsakās par dzirdēto, pieminot gan pozitīvo , gan nepilnības priekšnesumā un izklāstā (vērtējuma noteikšanai kā paraugu var izmantot 5. pielikuma tabulu).

B.

Skolēnu darbības un sasniegtā vērtējumu skolotājs var izdarīt, pamatojoties uz mazās grupas prezentāciju vai spēles gaitā iegūtajiem skolēnu individuālajiem kvantitatīvajiem rādītājiem (piemēram, iegūtais eiro daudzums, īsākais spēlē pavadītais laiks).

Rēķinoties ar iespējām, skolotājs izvēlas rezultātu kopsavilkuma vizualizācijas veidu. Piemēram, lai apkopotu spēles rezultātus, iespējams izveidot sasniegumu tabulu, kurā katra skolēna iegūto punktu skaitu ieraksta izvēlētā spēles tēla ailītē. Augstāko punktu skaitu ieguvušie skolēni var pastāstīt par spēles laikā gūtajām atziņām. Skolotājs, tās apkopojot, atbilstoši saviem mācību stundu plāniem, var turpināt diskusiju par naudas tēmām.

C.

Ja spēles gaitā rodas nepieciešamība lielāku uzmanību pievērst kādai noteiktai bankas funkcijai, var izmantot tikai viena spēles fragmenta padziļinātu izpēti:

• frontāli kopējā klases darbībā,
• izmantojot informācijas avotus,
• skolēna individuālajā pētnieciskajā darbā,
• projektā,
• improvizācijā par tēmu u.c.

Kopā ar skolēniem padziļināti izpētot kādu noteiktu bankas funkciju, kā arī vecākiem kopā ar bērniem veicot izziņas procesu un mājmācības organizēšanā noderīgi varētu būt interneta resursi un uzziņas materiāli (sk. pielikumu "Tematiskais ceļvedis spēlē iekļauto finanšu jautājumu padziļinātai apguvei")

Spēles un tās analīzes rezultātā skolēns spēj:

• ar vienkāršiem argumentiem pamatot naudas nepieciešamību savā un sabiedrības dzīvē;
• īsi pastāstīt par naudas funkcijām un tās lietošanas noteikumiem;
• pārbaudīt eiro naudas zīmju īstumu pēc to būtiskākajiem pretviltošanas elementiem;
• nosaukt svarīgākās banku funkcijas un to lomu valsts dzīvē;
• atšķirt komercbanku no Latvijas Bankas pēc to galvenajiem uzdevumiem.

Darba lapas pieejamas gan pdf, gan word formātos, lai skolotājs var ērti pielāgot tās stundas plānam.