Kā iedala resursus? Vai tie visi ir ierobežoti?

Resursu veidi

Tu sapratīsi:

kādi ir resursu veidi;

ka visi  resursi ir ierobežoti.

Ierobežotība liedz apmierināt visas cilvēku vajadzības.

Kāpēc uzņēmumi neražo tik daudz pārtikas preču, rotaļlietu, automobiļu un citu preču, lai apmierinātu visas cilvēku vajadzības?

Iemesls tam ir fakts, ka resursi, kas tiek izmantoti preču ražošanā, arī ir ierobežotā daudzumā.

Metālu un citu dabas resursu daudzums nav bezgalīgs, tāpēc arī izejmateriāli un ražošanas iekārtas ir ierobežotā daudzumā.

Cilvēku skaits, viņu zināšanas un prasmes (cilvēkkapitāls) ir ierobežotas, arī zemes nav bezgalīgi daudz, tāpēc, palielinot resursu izmantošanu, mums jābūt saprātīgiem. Katru dienu uzņēmumi izdara izvēli, kādas preces un kādā daudzumā ražot, izmantojot pieejamos resursus.

Jo vairāk ražošanas resursu ir pieejams, jo vairāk preču iespējams saražot un apmierināt vairāk vajadzību.

Cilvēki vēsturiski dzīvojuši vietās, kur viegli pieejami resursi pamatvajadzību apmierināšanai, – ūdenstilpju tuvumā, dzīvošanai labvēlīgā klimatā, vietās, kur ir pietiekami daudz izejmateriālu mājokļa būvniecībai. 

Ne velti cilvēki nedzīvo Antarktīdā – aukstais klimats un nepietiekamais augu daudzums liedz apmierināt dzīvošanai nepieciešamās pamatvajadzības. 

Dabas resursi bieži tiek izmantoti ražošanā. Koku var izmantot būvniecībā, mēbeļu un papīra ražošanā, no naftas ražo degvielu, no ūdens, vēja un saules ražo elektroenerģiju.

Lielāko daļu no dabā atrodamajiem resursiem uzreiz nevar izmantot vajadzību apmierināšanai, tie ir jāapstrādā (izņēmumi ir, piemēram, ogas, avota ūdens) .

Vajadzību apmierināšanai nepieciešams vēl viens resurss – cilvēki, kas apstrādā dabas resursus, piemēram, kokapstrādes speciālisti, lauksaimnieki. 

Dabas resursu apstrādei nepieciešami darbarīki jeb ražošanas iekārtas – no vienkāršiem darbarīkiem līdz sarežģītām iekārtām.

Pārbaudi sevi!

2.2. uzdevums

Daba apmierina mūsu dzīves pamatprasības, dod nepieciešamās izejvielas, nodrošina dzīvības norises. Tas padara Zemi cilvēkiem apdzīvojamu.

Cilvēku darbības rezultātā vidē izdalās atkritumi. Daļu atkritumu daba spēj pārstrādāt, daļu – ne. Šie atkritumi un cilvēku neapdomīgā rīcība negatīvi ietekmē dabu.

Mēs jau pašlaik mēdzam patērēt vairāk, nekā varam atļauties. 

 

Izgāztuvju problēma

Cilvēku saimnieciskā darbība rada milzīgu daudzumu atkritumu. Ērtāk taču ir nopirkt sulu tetrapakā un pēc tam to izmest, nekā nopirkt sulu stikla pudelē un pēc tam to nodot stikla taras pieņemšanas punktā!

Cik liels tavs ekoloģiskās pēdas nospiedums?

Padomā!

Kas veido tavu ekoloģiskās pēdas nospiedumu?

Apskati tabulu, kurā parādīts, cik daudz tādu planētu kā Zeme vajadzētu, ja 7 miljardi Zemes iedzīvotāju dzīvotu un patērētu tā, kā dzīvo un patērē minēto valstu iedzīvotāji! (2015. gada dati; pašlaik Zemi apdzīvo 7,8 miljardi cilvēku.)A

Valsts	Nepieciešamais planētu skaits
Apvienotie Arābu Emirāti (AAE)	5,4
Amerikas Savienotās Valstis	4,1
Francija	2,5
Nepāla	1,9
Kostarika	1,4
Ķīna	1,1

Gāzu savienojumu koncentrācija atmosfērā izraisa siltumnīcas efektu un šie gāzu savienojumi, reaģējot ar atmosfērā esošo ūdeni, veido skābes, kas izraisa skābos lietus.

Mēs ar savu izvēli, kādas preces lietot ikdienā, ietekmējam arī klimata pārmaiņas Latvijā un pasaulē.

Zinātnieki brīdina — ja pieaugs ogļskābās gāzes koncentrācija atmosfērā, tuvāko 20–60 gadu laikā globālās sasilšanas dēļ Ziemeļu puslodē un tropu valstīs gaisa temperatūra vasaras periodā palielināsies.

• ātrāk kūst ledāji, paaugstinās ūdens līmenis okeānos;
• temperatūras palielināšanās ietekmē lauksaimniecību – trūkst ūdens;
• karstums ietekmē cilvēku veselību (piemēram, 2003. gada karstumā Eiropā gāja bojā 40 tūkst. cilvēku);
• izjaucot dabisko līdzsvaru, rodas arī vairāk postošu vētru, orkānu.