Kas maksā par ielas apgaismojumu?

Sabiedriskais labums

Tu uzzināsi:

kā valsts iedzīvotāji iesaistās visas sabiedrības vajadzību apmierināšanā.

"Māra, vai atceries pēdējo reizi, kad bijām bērnu spēļu laukumā? Bija ļoti interesanti! Dažādas atrakcijas un kāpšļu trases. Vai tavā pagalmā arī ir rotaļu laukums? Vai tev labāk patika tas lielais pilsētas centrā?" – jautāja Ansis māsai.
Mārai labāk patīk spēļu laukums pilsētas centrā. Taču viņa vēlētos vēl lielāku rotaļu parku.
Māra arī gribēja uzzināt Anša viedokli: "Ansi, kā tev šķiet, vai visās Latvijas pilsētās ir bērnu rotaļu laukumi?"
 

Bērnu rotaļu laukums, satiksmes drošība (tāpat kā luksofori, ceļu apgaismojums dienas tumšajā laikā un drošība, par ko gādā policija, notverot likumpārkāpējus un uzlabojot satiksmes drošību) ir sabiedriskās preces, kuru ieguvējs ir ikviens.

 
Daudzus pakalpojumus savā teritorijā nodrošina pašvaldība, piemēram, ierīko parkus, bērnu rotaļu laukumus. Taču tie ir pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Lai mēs brīvi varētu pārvietoties, vajadzīgi labi ceļi, kas savieno pilsētas un pagastus visā Latvijā. 18. novembra un 4. maija parādēs visi iedzīvotāji kopā lepojas ar Latvijas armiju.

Tātad sabiedrībai ir kopīgas vajadzības. Līdzīgi kā personisko vajadzību, arī sabiedrības kopīgo vajadzību apmierināšanai ir nepieciešami noteikti līdzekļi – budžets. Kā tas veidojas?
Visai sabiedrībai svarīgus jautājumus risina valdība un dažādas valsts iestādes, gluži kā futbola komanda ieceļ kapteini, lai tas izlozētu laukuma pusi. Varbūt esat dzirdējuši par ministrijām, pašvaldībām un citām valsts iestādēm? Šīs iestādes darbojas valsts iedzīvotāju uzdevumā, būvējot rotaļu laukumus, apgaismojot ceļus un nodrošinot citas sabiedriskās preces. Tās var izmantot ikviens iedzīvotājs neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā dzīvo. Tāpēc arī pašvaldību budžeti ir saistīti ar valsts kopējo budžetu, lai sabiedriskās preces varētu nodrošināt vienlīdz labi visā valsts teritorijā.

Lai valdība veiktu sev uzticētos uzdevumus, tai ir nepieciešams ļoti daudz naudas.




Naudu valdība pārsvarā iegūst no nodokļiem.
To, kam un kādi nodokļi ir jāmaksā, nosaka ar likumiem. Ja kāds izvairās maksāt nodokļus, tas ir likumpārkāpējs, ko var sodīt.
Maksājot nodokļus, iedzīvotāji nodrošina līdzekļus, lai valsts iestādes var nodrošināt daudzas sabiedriskās preces un pakalpojumus. Nodokļi ir lielākais ieņēmumu avots "valsts maciņā" jeb valsts budžetā.

Konkrētas valsts un pašvaldības iestādes atbild par valsts vai pašvaldības īpašuma saglabāšanu, piemēram:

• pašvaldība un skola – par skolas īpašumu;
• valsts uzņēmums (akciju sabiedrība)" Latvijas valsts meži" – par valstij piederošo mežu izmantošanu un saglabāšanu;
• Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas gaisma" – par apgaismojuma esamību un tā darbību galvaspilsētas ielās u.tml.

 

Jāapzinās, ka nodokļi tiek maksāti no uzņēmumu un privātpersonu līdzekļiem.




 
Valsts makā savukārt iekrīt nauda no uzņēmumu maciņiem – uzņēmumi maksā nodokļus, un blakus fiziskās personas maksā nodokļus, kas citkārt varētu tikt novirzīti sev tīkamo labumu iegādei. Vajadzības un vēlmes katram ir neierobežotas un var atšķirties. A
 
Nodokļi, līdzīgi kā noteikumi un likumi, ir nepieciešami, lai līdzsvarotu izvēli starp individuālo un sabiedrisko labumu.




 
Ja valdībai savu uzdevumu īstenošanai nepietiek naudas no nodokļiem, tā var aizņemties.
Valdība var aizņemties no savas valsts iedzīvotājiem, uzņēmumiem, no citām valstīm un starptautiskajām organizācijām, piemēram, no Starptautiskā Valūtas fonda. Par aizņēmumu jāmaksā aizdošanas cena – procenti, kas tāpat kā pats aizņēmums jāsamaksā no nodokļos iemaksātajām summām.
 

 Noskaties Fiskālās padomes veidotu videomateriālu "Īsi un skaidri par fiskālo politiku"!