Par tēmu

Nauda

KĀPĒC TĒMA IR NOZĪMĪGA?


Ikviens no mums ikdienā saskaras ar terminu "nauda". Šī tēma, sevišķi pirmajās klasēs, galvenokārt ir saistīta ar finanšu pratības jautājumiem, kas palīdz skolēnam izprast naudas nozīmi viņa dzīvē. Daudz vajadzību un vēlmju nevar apmierināt bez naudas līdzekļiem. Skolēnam nepieciešams atpazīt ikdienā izmantojamās naudas zīmes, lai nenonāktu grūtās, emocionāli nepatīkamās situācijās. Kā ikvienam patērētājam, arī skolēnam jāmācās atpazīt eiro banknošu un monētu pretviltošanas elementus (pazīmes), jāzina, kā rīkoties situācijās, ja naudu vairs nevar izmantot kādai tai paredzētai funkcijai, piemēram, tā ir saplēsta un veikalā to kā maksāšanas līdzekli nepieņem. Skolēnam šajā vecumā jāsāk racionāli novērtēt aizņemšanās un uzkrāšanas nepieciešamību gan no sava, gan ģimenes skatpunkta. Skolēni šajā vecumā viens no otra mēdz aizņemties dažādas lietas. Aizņemšanās nepieciešamības izvērtēšanas pamatprincipi ir līdzīgi kā naudas aizņemšanās situācijās.


Nākotnē šīs zināšanas un prasmes veicinās arī izpratni par minēto jautājumu risināšanu valstī kopumā. Tikpat svarīga ir izpratne par naudas funkcijām un vērtību, no kā loģiskā veidā izriet izpratne par to, kā inflācija ietekmē personisko vajadzību apmierināšanu. Inflācijas būtības un naudas vērtības izpratne palīdz katram pieņemt lēmumus par efektīvu savu naudas līdzekļu pārvaldīšanu, saprast, kas ir cenu stabilitāte, kas to ietekmē un kā tā veicina ikviena iedzīvotāja labklājību. Lai skolēni turpmāk varētu pilnveidot savu izpratni par šiem jautājumiem, svarīgi jau 1.–3. klasē apgūt pirmās iemaņas par naudas lietošanu dažādās situācijās, naudas lomu un budžetu. Iegūtās prasmes vēlams izmantot ikdienā un turpināt tās pilnveidot 4.–6. klasē, iepazīstoties ar naudas funkcijām, tās pazīmēm un vērtību.


Šī tēma nedalāmi saistīta ar tēmu "Tirgus un cena", "Personīgais budžets" un "Skolas un pašvaldības budžets", kā arī ar tēmu "Valsts nepieciešamība".






TEMATU PĀRSKATS UN SADALĪJUMS PA KLASĒM


Skolotājs izvērtē tēmas piemērotību konkrētajam vecumposmam, kā arī to, kuras no ieteiktajām mācību metodēm izmantot mācību procesā. Ja, piemēram, 4. klases skolēni vēl nav gatavi runāt par šo tēmu, skolotājs var izvērtēt piemērotāko tēmas apguves laiku.


 
1.–3. klase4. klase5. klase6. klase
Ko tev izsaka vārds "nauda"?
Nauda kā maksāšanas līdzeklis

Kāda būtu dzīve un iepirkumi bez naudas?
Preču nauda

Kāpēc nauda Latvijā bijusi tik dažāda?
Nauda Latvijas teritorijā

Kā naudu "ražo" bankomāts?
Skaidrā nauda
1. apakštēma
Kāpēc nevar sadalīt eiro banknoti, to sagriežot gabalos?
Naudas pazīmes
2. apakštēma
Kā nauda mums ikdienā palīdz?
Naudas funkcijas
 3. apakštēma 
Ko nozīmē "nevar norēķināties ar maksājumu karti?"
Norēķini bezskaidrā naudā
 
4. apakštēma
Banknote, kuras nominālvērtība ir 175 kvadriljoni Zimbabves dolāru, – cik tas ir?
Hiperinflācija
 Sasaiste ar citām digitālā mācību līdzekļa "Mana ekonomika" tēmām
 Resursu ierobežotība
Tirgus un cena
Skolas un pašvaldības budžets
Bankas 
 Resursu ierobežotība
Tirgus un cenas
Skolas un pašvaldības budžets 
Uzņēmējs
Bankas
Valsts nepieciešamība 

Lasītprasme, rakstītprasme, klausīšanās prasme, vizuālā valoda, uzstāšanās prasmes, prasme ieinteresēt klausītāju, skaitļu atpazīšana.
Finanšu aprēķini 100 apjomā: saskaitīšana, atņemšana, reizināšana, dalīšana.
Secīgi apgūts temats "Nauda" 1.–3. klasei.

  • Avotu analīze – skolēns iepazīstas, pēta informācijas avotus, analizē, atbild uz jautājumiem.
  • Domu karte (grafiskais organizators) palīdz apkopot informāciju un uzskatāmi izvietot idejas un domas uz izvēlētā materiāla (papīrs, tāfele).
  • Jautājumi un atbildes – skolotājs vai skolēni mutvārdos vai rakstiski uzdod jautājumus par noteiktu tēmu un atbild uz tiem. Skolotājs māca uzdot daudzveidīgus jautājumus.
  • Mācību ekskursija – vizīte uz reālu notikuma vai darbības vietu, lai tās laikā iegūtu informāciju un padziļinātu mācību satura izpratni.
  • Prāta vētra – skolotājs vai skolēni izvirza jautājumu vai problēmu vai iepazīstina ar tēmu. Skolēni izsaka iespējamās atbildes, idejas, būtiskus vārdus u.tml., uzmanīgi klausoties, papildinot, bet nekomentējot un nevērtējot citu dejas.
  • Projektu metode – skolotājs palīdz skolēniem formulēt projekta mērķi, izveidot darba grupas, sniedz atbalstu projektu izveidē. Skolēni grupā formulē idejas un jautājumus, iegūst informāciju, pēta un risina problēmas, apkopo darba rezultātus un iepazīstina ar tiem pārējos skolēnus.
  • Radošā vizualizācija – lieto uzdevumu veikšanai ievaddaļā.
  • Radošā rakstīšana – veicina skolēnu radošuma izpausmes par konkrētu tēmu.
  • Saruna – skolotājs vai skolēns formulē uzdevumu, nosaka, cik ilgi runā viens runātājs, paziņo runātāju un klausītāju maiņu, uzdod jautājumus un virza sarunu, pamatojoties uz saņemtajām atbildēm. Pārējie skolēni iesaistās sarunā, ievērojot noteikumus. Dialoga nobeigumā analizē sarunas rezultātu (piemēram, organizē sarunu par tēmu "Kāpēc naudas zīmes ir tik dažādas?")
  • Video vai komikss (vizualizācija) – lieto uzdevumu veikšanai.
  • 3P metode – paslavē, pajautā, piedāvā. Skolēns veic trīs komentārus: pirmajā komentārā uzraksta vienu lietu, kas ir izdevusies ( paslavē), otrajā komentārā uzdod vienu jautājumu par to, kas nav skaidrs (pajautā), trešajā komentārā piedāvā vienu ideju, ko varētu uzlabot (piedāvā).

6. klasi beidzot

  • Vērtē savu patēriņu, pieņem lēmumu un rīkojas kā atbildīgs patērētājs. Izmantojot dažādus avotus, novērtē, kādas funkcijas veic nauda. Salīdzina dažādus norēķinu veidus dažādos laikos, secina, kādas ir katra norēķinu veida priekšrocības un trūkumi pagātnē un mūsdienās. (SR = S 6.5.2.)
  • Izprot un salīdzina dažādu norēķinu veidus dažādos laikos. (Avots: Sociālās zinības 1.–9. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs, 60. lpp.)
  • Izdara secinājumus par dažādu norēķinu veidu priekšrocībām un trūkumiem pagātnē un mūsdienās. (Avots: Sociālās zinības 1.–9. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs, 60. lpp.).


Valodu mācību joma
VL.6.1.1.2. Klausoties ar mācībām vai interesēm saistītu tekstu un skatoties videosižetus vai filmas, saprot informāciju, nosaka teksta galveno informāciju un domu. Iesaistās saziņā par dzirdēto un redzēto, izmanto konkrētus faktus, piemērus, saturiski nozīmīgas detaļas (video skatīšanās un sarunas vai uzdevumu veikšana pēc tā).
VL.6.1.1.5. Ierosina un uztur dialogu, paužot savu viedokli un uzklausot citus. Piedaloties diskusijā, pamana viedokļu atšķirības, ir tolerants pret citu viedokli (diskusijas, sarunas).
VL.6.1.19. Apkopo informāciju no tematiski saistītiem avotiem atbilstoši mērķim. Nošķir nepieciešamo no liekā, svarīgo no mazsvarīgā, vērtē informācijas ticamību. Sakārto to noteiktā secībā vai veidā (informācijas atlasīšanas projekta darbam).
VL.6.2.1.4. Nosaka teksta uzbūvi, pamana tās atšķirības dažādos tekstos, arī e - vidē. Raksta pēc parauga un patstāvīgi ar personisko pieredzi un fantāciju saistītu tekstu, ievērojot to uzbūvi, atbilsmi saziņas adresātam, nolūkam un teksta žram (stāsta turpinājums).

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 
K.6.4.2. Individuāli novērtē mākslas darba iedarbību uz dažādiem uztveres veidiem (piemēram, valodiskais, vizuālais, audiālais, kinestētiskais). Interpretē mākslas darbā (vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, literatūra, teātris, arhitektūra un dizains).

Tirgus, pirktspēja, inflācija, naudas emisija.

Beidzot 6. klasi
 
Caurviju prasmesSasniedzamie rezultāti (SR) caurviju prasmēs/Piemērs(-i)
Kritiskā domāšana [1.2.] Veido dotajā kontekstā faktos balstītu argumentāciju. Formulē tiešus, vienkāršus secinājumus./Projektu darba izstrāde.
Jaunrade un uzņēmējspēja[2.1.] Ir atvērts jaunai pieredze. Ar prieku fantazē par iespējamiem neierastiem risinājumiem./Gleznas veidošana. 
Pašvadīta mācīšanās [3.2.] Prot pastāstīt par padarītā progresu, izmantojot vienotu kritēriju sistēmu./Projektu prezentāciju darbi.
[3.5.] Patstāvīgi seko iepriekš izvirzītu snieguma kritēriju izpildei un mācību procesā nosaka, vai un kā sniegumu uzlabot.
Sadarbība[4.3] Strādā komandā, orientējas uz līdzvērtīgu ieguldījumu, pieņem un sadarbojas ar dažādiem cilvēkiem, lai sasniegto konkrētu mērķi./Grupu darbi, kuros katram ir jādarbojas līdzvērtīgi.
Pilsoniskā līdzdalība [5.1.] Saskata kopsakarības sabiedrībā. Skaidro vienas rīcības dažādās sekas (to ietekmi uz citiem cilvēkiem, attiecībām, vidi)./Pētījums par valūtām un hiperinflāciju.
Digitālā pratība[6.1.] Izmanto digitālās tehnoloģijas zināšanu ieguvei, apstrādei, prezentēšanai./Informācijas meklēšana grupu darbos un pētījumā, prezentāciju veidošana.
[6.3.] Novērtē dažādu informācijas avotu, t.sk. digitālā formā pieejamo avotu, ticamību./Informācijas meklēšana grupu un projektu darbos gan grāmatās, gan digitāli.
 

 

KOPSAVILKUMS

  • Nauda palīdz ātrāk un ērtāk pirkt un pārdot, noteikt preču un pakalpojumu vērtību.
  • Naudai ir noteiktas funkcijas.
  • Ikdienā varam izmantot dažādus norēķinu veidus.
  • Katrai naudas zīmei – banknotei un monētai – ir noteikta vērtība un pretviltošanas elementi.
  • Katrs norēķinu veids prasa zināt un ievērot arī noteiktus drošības aspektus.
  • Vienas valsts naudas (valūtas) vērtību pret citas valsts naudas (valūtas) vērtību atspoguļo valūtas kurss.

Tēmas "Nauda" pārbaudes darbs (.PDF)
Tēmas "Nauda" pārbaudes darbs (Word.DOC)
Tēmas "Nauda" pārbaudes darba vērtēšanas kritēriji (.PDF)

Tēmas "Nauda" teorijas izklāsts skolotājam (.PDF)
Bankas

Nākamā tēma