Kā pasargāt savu naudu no krāpniekiem?

Par krāpšanas veidiem (vieglajā valodā)

Krāpnieki darbojas aktīvi un turpina izkrāpt naudu no iedzīvotājiem.
Uzzini,
kā pasargāt savus bankas datus un savu naudu.
Kā atpazīt krāpnieku?

---

Krāpniecība ir cilvēku mānīšana.
Krāpnieki ar viltību un meliem mēģina dabūt tavu naudu vai īpašumu.
Krāpniecība ir noziegums.


Banka, policija, tiesas, prokuratūra, pasts
nekad tev nezvanīs un nejautās īsziņā vai e-pastā:

bankas karšu datus:

• kartes paroli;
•  kartes drošības kodu. Piemēram, CVC/CVV;
•  kartes numuru.

internetbankas un bankas pieejas datus:

• internetbankas lietotāja numuru;
• Smart-ID PIN 1, vai PIN 2 kodu;
• konta numuru;
• kodu no īsziņas.

tavus personas datus:

• personas kodu;
• pases vai eID kartes numuru.

---

Investīciju krāpšana

Tev piedāvā izdevīgi ieguldīt naudu un saņemt lielu peļņu.
Parasti krāpnieki piedāvā nopirkt labi zināmu uzņēmumu akcijas, obligācijas vai zeltu.
Krāpnieki var aicināt ieguldīt naudu fondos.
Investīciju krāpšana notiek viltus platformās un sociālajos tīklos,
kurus izveido paši krāpnieki.

• Krāpnieks piezvana bankas vai citas finanšu iestādes vārdā.
  Viņš piedāvā ieguldīt naudu un saņemt neticami lielu peļņu. 
• Krāpnieks bieži runā svešvalodā vai sliktā latviešu valodā.
• Krāpnieks izmanto tavu pieredzes trūkumu.
  Viņš kārdina ar iespēju ātri nopelnīt.
• Krāpnieks stāsta,
  ka darījums ir pilnīgi drošs un izdosies.  
• Krāpnieks stāsta,
  ka pats labākais laiks ieguldīt naudu ir tieši tagad un steidzina tevi.
  Neļauj sevi steidzināt! 
• Krāpnieki var tev rādīt viltus mājaslapu.
  Tajā var redzēt viltotu informāciju par ieguldījumiem ar labu peļņu. 
• Krāpnieks var aicināt tevi uzlikt savā datorā viltus programmu savu investīciju pārvaldīšanai.
• Krāpnieks var tev rādīt sabiedrībā pazīstamu cilvēku fotogrāfijas
  un melot par viņu iegūto peļņu.
• Taču beigās tu nevari saņemt nopelnīto naudu. 
  Tu zaudē arī visu savu ieguldīto naudu.

Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavus bankas kartes datus.
• Tavu piekļuvi bankas kontam.
  Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru, Smart-ID kodus.
  Krāpnieks var izmantot šo informāciju sev par labu.
  Piemēram, paņemt uz tava vārda lielu kredītu.
• Tavu naudu.

Kā sevi pasargāt?

• Netici uzstājīgiem zvanītājiem pa telefonu!
• Nerunā pa telefonu ar svešiniekiem.
• Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
• Nenosauc šādu informāciju svešiniekiem pa telefonu!
• Neļauj svešiniekiem lejuplādēt savā datorā svešas programmas vai citu
• informāciju.
• Krāpnieki viltus mājaslapās tev var nozagt bankas datus un naudu!
• Pirms jebkura ieguldījuma pajautā savai bankai,
  vai tas ir droši. 
• Pārbaudi Latvijas Bankas mājaslapā,
  vai krāpnieka nosauktajam uzņēmuma ir licence.
• Jebkurā ieguldījuma var naudu nopelnīt vai arī zaudēt.
  Netici ieguldījumiem bez riska un ar lielu peļņu.
• Neaizņemies naudu,
  lai to ieguldītu nezināmā darījumā.
• Ziņo savai bankai un policijai:
   - par aizdomīgiem svešiniekiem un darījumiem;
   - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa. 

Noklausies investīciju krāpšanas audio stāstu!

---

Romantiskā krāpšana

Svešinieks cenšas tev iepatikties.
Pēc tam viņš cenšas izmānīt no tevis naudu.
Šis svešinieks ir krāpnieks.
Iepazīšanās ar šādu krāpnieku parasti notiek sociālajos tīklos.
Piemēram, Facebook, Instagram, Tinder.

 Pēc iepazīšanās krāpnieks sarakstās ar tevi internetā.

• Krāpnieks mēģina iegūt tavu uzticību.
  Viņš sūta tev fotogrāfijas un stāsta izdomātus stāstus par savu dzīvi.  
  Piemēram, ka viņš ir grūtībās, nonācis uzņēmējs vai slepenā dienesta karavīrs.
• Krāpnieks tev melo par savām naudas grūtībām.
  Tu notici un pats pārskaiti krāpniekam naudu. 
• Krāpnieks parasti stāsta,
  ka viņam pašam ir nauda.
  Tikai šobrīd viņš nevar to dabūt. 
• Ne vienmēr krāpnieks ir vīrietis.
  Arī sieviete var būt krāpniece. 
• Krāpnieks var lūgt tevi sūtīt viņam ļoti personīgu informāciju.
  Piemēram, tavas fotogrāfijas vai video.
  Vēlāk šīs fotogrāfijas vai video var izmantot naudas izspiešanai no tevis.

Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavus bankas kartes datus.
• Tavu piekļuvi bankas kontam.
  Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru, Smart-ID kodus.
  Krāpnieks var izmantot šo informāciju sev par labu.
  Piemēram, paņemt uz tava vārda lielu kredītu.
• Tavu naudu.

Kā sevi pasargāt?

• Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
  Nenosauc šādu informāciju svešiniekiem pa telefonu!
  Neraksti šādu informāciju svešās mājaslapās,
  ko tev atsūta kā interneta saiti. 
• Nesūti svešiniekiem ļoti personīgas fotogrāfijas vai video.
  Tās var izmantot naudas izspiešanai no tevis.
• Neatver nezināmas mājaslapas,
  kuras tev atsūta uz telefonu.
• Nepārskaiti naudu svešinieku ārkārtas situāciju risināšanai!
• Neaizņemies naudu svešinieka vajadzībām!
• Ziņo savai bankai un policijai:
   - par aizdomīgiem svešiniekiem un aicinājumiem;
   - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa. 

Noklausies romantiskās krāpšanas audio stāstu!

---

Viltus rēķinu krāpšana

 Krāpnieks tev uz e-pastu atsūta viltus rēķinu par preci vai pakalpojumu.
 Taču tu šādu preci vai pakalpojumu nemaz nepasūtīji. 

• Krāpnieks tev atsūta vairākas e-pasta vēstules ar rēķiniem.
  Viņš cer,
  ka tu šos rēķinus samaksāsi.
• Tu nepārbaudi naudas saņēmēju un viņa konta numuru.
  Tā tu pārskaiti naudu uz krāpnieka kontu,
  kas ir tev atsūtītajā rēķinā.
  Piemēram, tu saņem rēķinu par dzīvokļa īri.
  Tev jāpārbauda konta numurs.
  Tam jāsakrīt ar iepriekšējā dzīvokļa īres rēķinā norādīto konta numuru.  

Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavu naudu. 

Kā sevi pasargāt?

• Pārliecinies,
  ka tiešām gaidi rēķinu par preci vai pakalpojumu.
• Tev jāpārbauda konta numurs atsūtītajā rēķinā.
  Tam jāsakrīt ar iepriekšējā līdzīgā rēķinā norādīto konta numuru.  
• Sazvanies ar pakalpojuma sniedzēju,
  ja tev rodas šaubas par rēķinu.
  Telefona numuru sameklē pakalpojuma sniedzēja mājaslapā! 
• Neatbildi uz viltus rēķinu sūtītājiem e-pastiem.
• Ziņo savai bankai un policijai:
   - par aizdomīgiem svešiniekiem un darījumiem,
   - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.

---

Krāpnieciski telefona zvani

 Svešinieki pa telefonu mēģina uzzināt tavus personas datus un dabūt tavu naudu.  

• Tev piezvana svešinieks un izliekas par bankas, policijas vai pakalpojumu sniedzēja pārstāvi.
  Piemēram, par mobilo sakaru operatora pārstāvi.
• Svešinieks melo par aizdomīgu darījumu tavā bankas kontā.
  Krāpnieki melo,
  ka tev ir nopietna problēma un piedāvā uzreiz palīdzēt.
  Parasti viņi aicina tevi ieiet internetbankā ar taviem pieejas datiem.  
• Krāpnieki uzstājīgi piedāvā palīdzēt un mēģina dabūt no tevis pēc iespējas vairāk informācijas.
• Krāpnieks bieži runā svešvalodā vai sliktā latviešu valodā. 

Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavus bankas kartes datus.
• Tavu piekļuvi bankas kontam.
  Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru. 
• Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
  Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē. 

Kā sevi pasargāt?

• Pārtrauc sarunu ar svešinieku!
• Sazvanies ar banku, policiju vai iestādi,
  no kuras tev it kā zvanīja.
  Telefona numuru sameklē iestādes mājaslapā!
  Informē viņus par saņemto zvanu!
• Neatzvani uz numuru,
  no kura tev zvanīja.
• Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
  Nenosauc šādu informāciju svešiniekiem pa telefonu!
  Banka nekad tev:
   - nezvanīs un nelūgs ieiet tavā internetbankā;
   - neprasīs pieejas kodus internetbankai;
   - neprasīs bankas kartes numuru vai kartes kodu.

Ziņo savai bankai un policijai:
 - par aizdomīgiem svešiniekiem  un darījumiem;
 - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.

Iekalusies, cik viegli krāpnieks iegūst krāpnieka datus.
 

---

Krāpnieciskas īsziņas

Krāpnieki tev sūta īsziņas uz mobilo telefonu.
Īsziņās viņi mēģina dabūt no tevis personas un bankas datus. 

• Krāpnieki īsziņās var aicināt tevi:
   - pieslēgties viltus mājaslapām;
   - ierakstīt savu personisko informāciju;
   - apstiprināt darījumu ar internetbankas pieeju;
   - apstiprināt darījumu ar bankas kartes datiem.
• Šādas īsziņas parasti saņem uzreiz ļoti daudz cilvēku.
  Tu neatbildi uz īsziņu un nedari neko no īsziņā prasītā.
  Tad tev zvana cilvēks klientu apkalpošanas centra vārdā.
  Viņš pierunā tevi atvērt īsziņu un izdarīt īsziņā prasīto. 
• Saite no īsziņas parasti ved uz viltus internetbanku.
  Tā izskatās ļoti līdzīga īstajai internetbankai.
  Šādā viltus internetbankā ievadīti dati uzreiz nokļūst pie krāpniekiem. 

 

Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavus bankas kartes datus.
• Tavu piekļuvi bankas kontam.
  Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru, Smart-ID kodus. 
• Tavu naudu.
• Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
  Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē.

 

Kā sevi pasargāt?

• Neatver aizdomīgas īsziņas!
• Izdzēs šādas īsziņas un neatbildi uz tām!
• Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
  Nenosauc šādu informāciju svešiniekiem un neievadi aizdomīgās mājaslapās!
• Neļauj svešiniekiem lejuplādēt savā datorā svešas programmas vai citu informāciju.
  Krāpnieku veidotās mājaslapās tev var nozagt bankas datus un arī visu naudu! 
• Sazvanies ar pakalpojuma sniedzēju,
  ja šaubies par saņemtās īsziņas patiesumu.
  Telefona numuru sameklē iestādes mājaslapā! 

Ziņo savai bankai un policijai:
 - par aizdomīgiem svešiniekiem un darījumiem;
 - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.  

Krāpniecisku īsziņu piemēri!

---

Pikšķerēšana

Krāpnieks sūta ziņas uz tavu e-pastu.
Viņš mēģina dabūt tavus bankas kartes datus. 

• Krāpnieks sūta e-pastu labi zināma uzņēmuma vārdā.
  E-pastā krāpnieks aicina steidzami atjaunot un apstiprināt tavus personas datus vai samaksāt rēķinu. 
• Krāpnieka e-pasts izskatās ļoti līdzīgs īstajam.
  Krāpnieks tajā iekopē īstos uzņēmuma logo. 
• E-pastā ir saite uz viltus mājaslapu.
  Mājas lapā krāpnieks tevi aicina apstiprināt maksājumu viltus internetbankā.
  Arī viltus internetbanka izskatās ļoti līdzīga īstajai internetbankai.
  Taču viltus internetbankā tavi dati nonāk pie krāpniekiem.  

Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavus bankas kartes datus.
• Tavu piekļuvi bankas kontam.
  Piemēram, internetbankas lietotāja numuru, kartes PIN kodus, konta numuru, Smart-ID kodus.
• Tavu naudu.
• Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
  Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē.

Kā sevi pasargāt?

• Never vaļā neparastus e-pastus!
• Neatver neparastiem e-pastiem pievienotos dokumentus un saites! 
• Sazvanies ar uzņēmēju un noskaidro,
  vai tas tiešām sūta tev šādu e-pastu.
  Telefona numuru sameklē uzņēmēja mājaslapā! 
• Izdzēs neparastus e-pastus un neatbildi uz tiem!
• Ziņo savai bankai un policijai:
   - par aizdomīgiem svešiniekiem un darījumiem;
   - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.

 

Pikšķerēšanas piemēri!

---

Kredītu krāpšana

 Krāpnieki piedāvā tev paņemt izdevīgu viltus kredītu.  

• Krāpnieki sociālajos tīklos piedāvā neticami izdevīgu kredītu.
• Krāpnieki parasti uzrunā tevi svešvalodā vai latviešu valodā.
• Pirms kredīta saņemšanas krāpnieki aicina tevi samaksāt dažādus
  maksājumus.
  Piemēram, komisijas naudu, maksu notāram, kredīta apdrošināšanas maksu.
• Bieži krāpniekiem nav nepieciešami tavi bankas dati.
  Tu pats pārskaiti naudu uz krāpnieku kontu. 

Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavu piekļuvi bankas kontam.
• Tavu naudu.
• Tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē.
• Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
  Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē. 

Kā sevi pasargāt?

• Aicinājums pārskaitīt komisijas naudu uz ārvalstu kontu uzņēmumam, vai
  privāti var būt krāpšanas pazīme!
• Par jebkuru kredītu abas puses paraksta kredīta līgumu.
  Rūpīgi izlasi līgumu!  
• Pirms kredīta saņemšanas neveic nekādus maksājumus!
  Īsta banka visus maksājumus par kredītu pati paņem no tava konta.  
• Atceries!
  Banka nekad tev nezvanīs un nelūgs ieiet internetbankā, neprasīs pieejas
  kodus internetbankai un kartes numuru vai kartes drošības kodu.
• Ziņo savai bankai un policijai:
   - par aizdomīgiem svešiniekiem un aicinājumiem;
   - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.

Brīdinājumi par nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem 
atrodami Latvijas Bankas tīmekļvietnes brīdinājumu sadaļā.

---

Loteriju krāpšana 

Krāpnieki tevi iesaista viltus loterijā un aicina saņemt laimestu.

• Krāpnieki sociālajos tīklos izvieto informāciju par loteriju labi zināma
  uzņēmuma vārdā. 
• Loterijas rīkotājs sola paziņot par laimestu privāti pa telefonu,
  e-pastā vai īsziņā.
• E-pastam vai īsziņai par laimestu loterijā  krāpnieki pievieno saiti un lūdz
  laimesta saņēmēju ieiet tajā un ierakstīt savus datus.
• Parasti tu nemaz nepiedalījies loterijā. 
• Ziņa par laimestu parasti pienāk no adreses,
  kas nav uzņēmuma oficiālā e-pasta adrese. 
• E-pasts vai īsziņa var būt ar rakstības kļūdām. 
• Krāpnieki aicina pirms laimesta saņemšanas samaksāt dažādus maksājumus.
  Piemēram, nodokļus par laimestu, maksu par pārskaitījumu u. c.

Kāds ir krāpnieka mērķis? 
Ko krāpnieks grib dabūt?

• Tavu piekļuvi bankas kontam.
• Tavu naudu.
• Izmantot iegūto informāciju sev par labu.
  Piemēram, tavā vārdā aizņemties naudu bankā vai līdzīgā iestādē.

Kā sevi pasargāt?

• Netici laimestam loterijā,
  kurā neesi piedalījies.
• Jautājumus par loterijām tu vari uzdot Izložu un azartspēļu
  uzraudzības inspekcijai!
• Pārbaudi,
  vai norādītais loterijas atļaujas numurs ir reģistrēts,  
  sazvanies ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju.
• Neatver un nelejuplādē e-pastā vai īsziņā saņemtos pielikumus
  vai reklāmas. 
• Pirms īsta laimesta saņemšanas nekas nav jāmaksā! 
• Pirms īsta laimesta nav jāpārbauda bankas dati.
  Piemēram, bankas konta numurs, kartes numurs. 

Neviens tev nevar prasīt par šādu pakalpojumu samaksu.

• Ziņo savai bankai un policijai:
   - par aizdomīgiem svešiniekiem un aicinājumiem;
   - ja kāds svešinieks tevi jau piekrāpa.

Loteriju krāpšanas piemēri!