Vai tu gribētu iztērēt visu savu kabatas naudu vienam saldējumam uzreiz?
Cenas, pieprasījums un piedāvājums
Tu sapratīsi:
ka cenu ietekmē pieprasījums un piedāvājums;cenas pārmaiņas var mainīt pieprasījumu un piedāvājumu, un otrādi.
Matīsam ļoti garšo zemenes. Viņš ar vecākiem regulāri pērk zemenes.
Padomā!
Kad, tavuprāt, pircēji gribēs nopirkt visvairāk zemeņu (kad būs vislielākais pieprasījums)?
Pārbaudi sevi!
2.1. uzdevumsPārbaudi sevi!
2.2. uzdevumsPārbaudi sevi!
2.3. uzdevumsJūnijā zemeņu cenas ir zemākas, jo tad tirgū ir daudz zemeņu pārdevēju, jo ir lielāks zemeņu piedāvājums. Pircēji vēlas un arī var atļauties tās vairāk iegādāties.
Savukārt, ja cenas precēm un pakalpojumiem būs augstākas, pircēji vairs nevarēs atļauties nopirkt tik daudz un gribēs iegādāties mazāk.
Padomā!
Iedomājies, ka esi zemeņu pārdevējs! Kad tu gribētu pārdot vairāk zemeņu?
Un kā, tavuprāt, mainīsies zemeņu cena, ja zemeņu raža būs neparedzēti liela?- Ja viens kino apmeklējums maksā 7 eiro, varbūt tu uz kino iesi reizi mēnesī. Ja cena būtu 15 eiro, droši vien kino apmeklētu retāk, bet, ja cena būtu tikai 1 eiro, iespējams, uz kino ietu pat katru nedēļu.
- Vasarā tu droši vien labprāt ēd saldējumu. Ja saldējuma cena ir 1 eiro, iespējams, pirksi trīs saldējumus nedēļā. Ja saldējuma cena būtu 5 eiro, varbūt saldējumu pirksi tikai reizi nedēļā, iztērējot tam visu savu kabatas naudu. Savukārt tavs sapnis ir, lai saldējuma cena varētu būt tikai 20 centu – droši vien tad tu ar to mielotos gandrīz katru dienu. Savukārt ražotāji, iespējams, vēlētos saldējumu pārdot ne lētāk kā par 1 eiro, jo tad tiktu nosegtas saldējuma ražošanas izmaksas un gūta peļņa. Ja saldējumu varētu pārdot par 5 eiro, tad ražotāju interese pieaugtu — palielinātos saldējuma piedāvājums.
Izlasi stāstu par to, kā radās saldējums!
Saldējumu izdomāja Austrumos vēl ilgi pirms tam, kad bērni bija to pirmo reizi nogaršojuši vafeļu turziņās.
Pirms 50 gadiem cilvēki saldējumu ēda tikai vasarā.
Ceļotājs Marko Polo, būdams Austrumos, ieraudzīja, kā cilvēki ēd saldējumu. Šī ideja viņam tik ļoti iepatikās, ka viņš to atveda uz Itāliju. No turienes saldējums nokļuva Francijā un kļuva populārs augstmaņu vidū. Viņi centās saldējuma recepti slēpt no vienkāršās tautas, taču tas neizdevās. Pēc neilga laika tas izplatījās visā pasaulē un sasniedza pat Amerikas Savienotās Valstis.
Pirmā fabrika, kurā izgatavoja saldējumu, darbu uzsāka Baltimorā, Mērilendas štatā, ASV 1851. gadā. Tomēr plašu izplatību saldējuma ražošana ieguva tikai 20. gadsimta sākumā, kad radās saldēšanas iekārtas.
Saldējums sastāv no krējuma, piena vai piena produktiem, cukura, bet dažreiz tam pievieno arī olas, augļus, garšvielas, šokolādi vai riekstus. Nelielu daudzumu stabilizatora pievieno, lai saldējumu padarītu viendabīgāku un novērstu rupju ledus kristāliņu veidošanos.
Apēdot vienu trešdaļu vaniļas saldējuma glāzītes, var iegūt tikpat daudz kalcija, olbaltumvielu un B vitamīna, cik izdzerot puskrūzīti piena, un tikpat daudz A vitamīna, cik izdzerot veselu krūzi piena.
(Pēc enciklopēdijas "Kas, kur, kad".)
Cenu ietekmē pieprasījums — pircēju vēlme un spēja iegādāties preci.
Ja preces cena ir augstāka, pircējs gribēs un varēs iegādāties mazāk preču, savukārt pārdevējs vēlēsies piedāvāt vairāk.
Ja preces cena ir zemāka, pircējs vēlēsies iegādāties vairāk preču un pārdevējs būs apmierināts, jo tas nozīmē, ka viņa plāns tiks izpildīts — tiks pārdots viss.
Preces cenu ietekmē arī pircēju un pārdevēju skaits.
Ja skolas tirdziņā tu atnes pašceptus kēksiņus, bet līdzīgus ir atnesusi gandrīz puse klases biedru, visticamāk, to pārdošanas cenu ietekmēs "tirgus" un cenas būs līdzīgas. Tu nevarēsi pārdot savus kēksiņus par pārāk augstu cenu.