Kāpēc mums ir vajadzīgas dažādas valsts iestādes (institūcijas)?

Valsts iestādes (institūcijas)

Tu sapratīsi:

ka valsts institūcijas veidojam mēs paši;
kā valsts institūcijas uzrauga noteikumu ievērošanu un koordinē jaunu noteikumu veidošanu.

Apskatīsim piemēru, kur Andris un Matīss bez atļaujas devās uz Jūrmalu peldēties.

Viņi nolemj izbraucienā uz jūru par līdzi paņemto naudu iegādāties dažādas maizītes. Veikalā ir liela maizīšu izvēle. Tās visas izskatās ļoti gardas, tomēr zēni nevar īsti saprast, kad tās ceptas. Andris un Matīss atceras, ka nesen sociālo zinību mācību stundā bija pārrunājuši jautājumus par pārtikas produktu derīguma termiņu. Skolotāja bija norādījusi, ka jāpievērš uzmanība šo produktu lietošanas termiņam jeb izlietošanas datumam. Kur šādu informāciju var redzēt maizītēm? Pārdevējs izrādās diezgan mazrunīgs. Andris un Matīss kārotās maizītes tā arī nenopērk. Pārdevējs kļūst bēdīgs, jo izrādās, ka līdzīgas situācijas viņam bijušas jau iepriekš. Kas var palīdzēt risināt šo problēmu?

Ja arī citi patērētāji, līdzīgi kā Andris un Matīss, nonāk problēmsituācijās, tās var un vajag risināt ar īpašu noteikumu vai likumu palīdzību. Tad visi – gan pārdevēji, gan pircēji, gan ražotāji un iesaistītās iestādes – zinās, kā noteiktās situācijās pareizi jārīkojas.

Pircēja un pārdevēja attiecības ir noteiktas īpašā likumā. Tajā noteiktas pārdevēja un pircēja tiesības un pienākumi. Piemēram, aprakstītajā situācijā pārdevējam ir skaidri jānorāda maizīšu cena un sastāvdaļas, jānorāda produktu izgatavošanas datums.

Vienlaikus arī tiek pieņemti noteikumi, kas jāievēro produktu ražošanas procesā un pakalpojumu sniegšanā, piemēram, bulciņu cepšanā izmantotās olas nedrīkst būt vecākas par noteiktu laiku. Citi produkti arī var tikt izmantoti tikai tad, ja tie joprojām ir svaigi.

Lai valstī nevaldītu jukas un visatļautība un lai valsts varētu garantēt iedzīvotājiem vajadzīgo drošību un veicināt labklājību, cilvēki no sava vidus izvēlas un demokrātiskās vēlēšanās ievēlē pārstāvjus. Viņiem jāvada valsts dzīve un jāizstrādā likumi.

Latvijā likumus izstrādā, piemēram, Ministru kabinets jeb valdība, tos pieņem Saeima jeb parlaments un izsludina Latvijas Valsts prezidents.

Vairāk informācijas par to, kas ir Saeima un kā tā strādā, vari atrast šeit. 

Lai sekotu tam, kā likumi un noteikumi tiek ievēroti, izveidotas speciālas iestādes – valsts institūcijas. Tās ikdienā seko visam un, ja noteikumi nav ievēroti, dara to zināmu pārējai sabiedrībai un veic atbilstošus pasākumus. Šīs institūcijas arī uzklausa sabiedrību, un tā var turpināt pilnveidot noteikumus un likumus.

Latvijā ir dažādas institūcijas, kas seko tiesību aizsardzībai, sniedz palīdzību, piemēram, institūcija, kas seko, lai tiktu ievērotas pārtikas uzglabāšanas, derīguma termiņu u.c. prasības, ir Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), institūcija, kas seko, lai tiktu aizsargātas patērētāju tiesības, ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Dažādām nozarēm tiek veidotas atsevišķas valsts institūcijas, kas seko, lai noteikumi tiktu ievēroti. Piemēram, finanšu nozarē tā ir Latvijas Banka, par noteikumu ievērošanu uz ceļiem atbild Ceļu policija.

Situācijās, kad kāds noteikums netiek ievērots, piemēram, pārdevējs pārdod vecu maizi vai pārtikas produktus ar pagājušu izlietošanas termiņu, ikvienam ir iespēja vērsties ar sūdzību atbilstošajā uzraudzības iestādē.