Kā man saglabāt ienākumus, kad nav iespējas strādāt?
Valsts sociālās aizsardzības principi
Materiāls tev palīdzēs:
izprast sociālās aizsardzības principus un to, kā rodas pensija.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) (sociālais nodoklis)
Valsts vecuma pensija nav dāvana no valsts – tā tiek izmaksāta atbilstoši darba dzīves laikā samaksātajiem sociālajiem nodokļiem. Arī slimošana dažreiz var ilgt vairākas nedēļas un pat mēnešus. Vai, saslimstot uz mēnesi, pieaugušais paliek bez algas? Jā, alga netiek maksāta. Bet persona, kas maksājusi sociālo nodokli, saņem slimības pabalstu no valsts. Ja pieaugušais paliek bez darba, sociālā nodokļa maksāšana nodrošina iespēju saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme ir 35,09% no bruto algas. Maksājot VSAOI, persona nodrošina, ka tā saņems materiālu atbalstu tad, kad nav iespējams strādāt (piemēram, bezdarba, invaliditātes vai slimības gadījumā), kā arī saņems pensiju.
Pensiju sistēma ir viens no svarīgākajiem sociālās aizsardzības sistēmas elementiem. Pašreizējā pensiju sistēma Latvijā ir veidota ilgtspējīgi – strādājošie, maksājot sociālo nodokli, uztur pašreizējos pensionārus, kā arī krāj savu pensijas kapitālu. Nākotnes pensijas apjomu atkarībā no algas lieluma iespējams aprēķināt, izmantojot kalkulatoru "Mana pensija".
Tādējādi ar nodokļu starpniecību daļa no katra mēneša ienākumiem tiek novirzīta pensijai vecumdienām. Lai gan pensija ir mazāka nekā alga, tas ir būtisks iztikas avots vecumdienās. Jo vairāk tiek samaksāts nodokļos, jo lielāka būs pensija vecumdienās.
Iztēlosimies brāļus Tomu un Jāni. Abi katru mēnesi saņem algu 2000 eiro apjomā. Toms algu saņem oficiāli, un viņa darba devējs maksā nodokļus, bet Jānis oficiāli saņem tikai 500 eiro un pārējo "aploksnē", nemaksājot nodokļus. Katru mēnesi 20% no algas tiek novirzīti pensiju uzkrājumam. Abi brāļi darba gaitas uzsāk 25 gadu vecumā un pensijā dodas 65 gadu vecumā.
40 darba gadu laikā Toms pensijai uzkrājis 192 000 eiro, bet Jānis – tikai 48 000 eiro, kas turpmākos 20 gadus brāļiem katru mēnesi nodrošinās pensiju attiecīgi 800 eiro un 200 eiro apjomā. Tā kā Toma oficiālā alga un tādējādi arī nodokļi pensiju uzkrājumam ir ievērojami augstāki, viņa pensija būs krietni lielāka nekā Jānim. Tāpēc katra paša interesēs ir maksāt nodokļus.
Tātad, veicot VSAOI, tu nodrošini sev iespēju vecumdienās saņemt pensiju. Kopš 2001. gada jūlija Latvijā darbojas triju līmeņu pensiju sistēma.
Pensiju 1. līmenis – neuzkrājošā pensiju shēma. Tai tiek novirzīti 14% no algas (daļa no VSAOI), ko izlieto, lai samaksātu pensijas pašreizējiem pensionāriem. Kad būsi pensionārs, šo naudu nodrošinās tie, kas strādās un maksās VSAOI. Šis līmenis paredz, ka, jo ilgāk strādāsi un maksāsi lielākas sociālās iemaksas, jo lielāku pensiju saņemsi vecumdienās.
Pensiju 2. līmenis – uzkrājošā pensiju shēma. 6% no algas (daļu no VSAOI) ieskaita tavā pensiju 2. līmeņa kapitālā. Tās mērķis ir palielināt pensijas kapitālu un arī pašu pensijas lielumu, daļu no sociālajām iemaksām uzkrājot un ieguldot finanšu un kapitāla tirgū – vērtspapīros un banku noguldījumos, kur uzkrātā summa var gan pieaugt, gan samazināties, sekojot līdzi finanšu un kapitāla tirgus svārstībām.
Pensiju 3. līmenis – privāta, brīvprātīga pensiju shēma. Tā ir iespēja brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, veicot individuālas iemaksas no saņemtās algas vai ar sava darba devēja starpniecību daļu savu ienākumu novirzīt kādā no pensiju 3. līmeņa pensiju fondiem.
Tātad nauda, kas tiek iemaksāta pensiju 1. līmenī, tiek izmantota pensiju izmaksām pašreizējiem pensionāriem un uzskaitīta nodokļa maksātāja pensiju kontā. Savukārt nauda, kas tiek iemaksāta pensiju 2. un 3. līmenī, tiks izmantota tikai nodokļa maksātāja pensijas kapitāla uzkrāšanai, palielināšanai un izmaksai.
Pārbaudi sevi
3.1. uzdevumsPapildu materiāls
Apskatot 7. attēlu, var secināt, ka valsts budžets ir līdzsvarā, ja nodokļu ieņēmumi ir vienādi ar izdevumiem, jo abi šie rādītāji ir valsts budžeta rādītāji. Mācoties par ražošanas resursu, preču, pakalpojumu un naudas plūsmas modeli, jau uzzināji, ka valdības izdevumiem sabiedrisko preču un pakalpojumu nodrošināšanai G teorētiski ir jābūt vienādiem ar nodokļu ieņēmumiem Tax. Taču nodokļu ieņēmumi tiek izmantoti arī transferta maksājumiem TR (pabalstiem, pensijām). Ja valdības izdevumi sabiedrisko preču ražošanai tieši atgriežas apritē un tiek radītas preces un pakalpojumi, tās ir jaunradītās preces. Savukārt transferti tieši nerada jaunradītās vērtības un atgriežas apritē netiešā veidā, jo pensijas vai pabalsti tikai daļēji atgriežas tautsaimniecībā. To iespējams izteikt ar formulu:
Tax = G + TR
Jo lielāka summa valstī tiek samaksāta pabalstos, jo mazāk līdzekļu atliek sabiedriskā labuma preču un pakalpojumu ražošanai (samazinās izdevumi izglītībai, veselības aprūpei, ceļiem un tiltiem). Tas samazina valsts pieprasījumu G un tādējādi arī iekšzemes kopproduktu, jo, kā jau iepriekš noskaidrojām:
IKP = C + I + G + X – M
Ekonomiskajai izaugsmei un labklājības paaugstināšanai vairāk līdzekļu jāizmanto sabiedrisko preču ražošanai, nodarbinātības palielināšanai un nodokļu iekasēšanai.
Tax = G + TR
Jo lielāka summa valstī tiek samaksāta pabalstos, jo mazāk līdzekļu atliek sabiedriskā labuma preču un pakalpojumu ražošanai (samazinās izdevumi izglītībai, veselības aprūpei, ceļiem un tiltiem). Tas samazina valsts pieprasījumu G un tādējādi arī iekšzemes kopproduktu, jo, kā jau iepriekš noskaidrojām:
IKP = C + I + G + X – M
Ekonomiskajai izaugsmei un labklājības paaugstināšanai vairāk līdzekļu jāizmanto sabiedrisko preču ražošanai, nodarbinātības palielināšanai un nodokļu iekasēšanai.
Svarīgs princips ir, ka nodokļus maksā visi, jo no nodokļu maksājumiem tiek finansēta izglītība, aizsardzība, drošība, pabalsti un pensijas.