Kā atšķiras ieguldījumu veidi, un kas jāņem vērā, izvēloties piemērotāko?
Ieguldījumu veidi
AkcijasIeguldīšana konkrētos uzņēmumos
Akcija (-s) — vērtspapīrs, kas apliecina noteiktas naudas summas iemaksu uzņēmuma pamatkapitālā.
Dividendes — peļņa pēc nodokļu nomaksas, kas iegūta uzņēmuma darbības laikā.
Akcijas īpašnieks (akcionārs) ir uzņēmuma līdzīpašnieks un pretendē uz uzņēmuma peļņas daļu (dividendēm).
Ja ieguldījums veikts veiksmīga uzņēmuma pamatkapitālā, no akciju turēšanas akcionārs gūst lielāku peļņu – regulārus ienākumus no dividendēm un kapitāla pieauguma. Savukārt uzņēmumam nonākot finansiālās grūtībās, akcionāri cietīs visvairāk, jo var daļēji vai pilnībā zaudēt savas investīcijas akcijās.
Akcijas tiek iegādātas uz nenoteiktu termiņu.
Par ienākumu deklarēšanu un nodokļu samaksu ir atbildīgs ieguldītājs.
Akcijas pārdodot, ja pārdošanas vērtība ir lielāka kā iegādes vērtība, tad būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma.
Akciju pārdošanas darījumā, izmantojot ieguldījumu kontu, nodokļu samaksas nosacījumi tiks piemēroti atbilstoši ieguldījumu konta nosacījumiem.
Akcijas vai valsts obligācijas?
| Akcijas | Valsts obligācijas | |
| Iegādājoties tu iegūsti | Īpašumtiesību daļas uzņēmumā | Parāda vērtspapīrus |
| Ieguldījuma periods | Nav noteikts | Noteikts, bet ir iespēja pārdot obligācijas pirms to termiņa beigām, taču šajā gadījumā cena var būt atkarīga no pārdošanas brīdī esošās tirgus situācijas. |
| Peļņas iespējas | Dividendes, procentu ienākumi | Kuponi (procentu ienākumi) |
Garantija atmaksāt ieguldīto summu | Nav | Ir – perioda beigās |
| Paredzama peļņa | Nav | Ir |
| Risks | Augstāks | Zemāks |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma | Ir jāmaksā – atkarīgs no emitenta valsts normatīvajiem aktiem | Ja tiek iegādātas Latvijas vai citas ES dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, vai pašvaldību obligācijas, tad Latvijā no šiem ienākumiem (arī kuponiem jeb procentu ienākumiem) fiziskajām personām IIN nav jāmaksā |
Apkopota informācija par norisēm Baltijas akciju tirgū pieejamas biržas AS Nasdaq Baltic tīmekļvietnes sadaļā "Akciju saraksts".
Noskaties video!
Kā pelnīt, ieguldot akcijās?
Avots: nasdaqbaltic.comObligācijas
Valsts vai uzņēmumu emitēti vērtspapīri
Obligācija (bond) — parāda vērtspapīrs, ar kura palīdzību ieguldītājs aizdod naudu emitentam. Emitents uzņemas pienākumus atmaksāt obligācijas, tās pilno vērtību un kuponu (procentus) noteiktā datumā.
Nominālvērtība — iegādāto parādu vērtspapīru apjoms.
Kupons — (coupon rate) - procentu likme, kādu emitents maksā obligāciju turētājam.
Termiņš (maturity date) — termiņš, kad nomināla vērtība tiks atmaksāta obligāciju turētājam.
Dzēšanas datums (redemption date)— datums, kurā beidzas obligācijas termiņš un emitents atgriež obligāciju turētājam aizņemtos līdzekļus.
Emitents — uzņēmumi, pašvaldības, valstis, starptautiskas organizācijas.
Obligācijas ir zema riska ieguldījuma veids. Tas nozīmē arī vidēji zemākus ieguldītāja saņemtos peļņas procentus, salīdzinot ar riskantākiem ieguldījumu veidiem.
- Valsts obligācijas. Tās ir valsts vērtspapīri un ieguldījumu un uzkrājumu veidošanas alternatīva jau esošajiem finanšu iestāžu piedāvājumiem. Iegādājoties obligācijas, ieguldītājs aizdod naudu valstij, pretī saņemot iespēju uzkrāt un gūt procentu ienākumus.
- Uzņēmumu obligācijas. Iegādājoties obligācijas, ieguldītājs aizdod naudu uzņēmumam, pretī saņemot iespēju uzkrāt un gūt procentu ienākumus.
Ieguldītāja (obligāciju turētāju) mērķis- nopelnīt aizdevuma procentus un nolīgtajā termiņā atgūt pamatsummas maksājumus saskaņā ar obligāciju emisijas nosacījumiem.
- Parasti procentu maksājumus par obligācijām veic periodiski, savukārt ieguldīto pamatsummu ieguldītājam atmaksā obligāciju dzēšanas datuma dienā.
- Obligāciju procentu likme var būt fiksēta vai mainīga.
- Parasti emisijas noteikumos ir paredzēts, ka ieguldītājs saņem periodiskus procentu maksājumus līdz obligāciju dzēšanai termiņa beigās.
Par ienākumu deklarēšanu un nodokļu samaksu ir atbildīgs ieguldītājs.
Ja tiek iegādātas Latvijas vai citas ES dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, vai pašvaldību obligācijas, tad Latvijā no šiem ienākumiem (arī kuponiem jeb procentu ienākumiem) fiziskajām personām iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) nav jāmaksā.
Pārdošanas darījumā izmantojot ieguldījumu kontu, nodokļu samaksas nosacījumi tiks piemēroti atbilstoši ieguldījumu konta nosacījumiem.
Akcijas vai valsts obligācijas?
| Akcijas | Valsts obligācijas | |
| Iegādājoties tu iegūsti | Īpašumtiesību daļas uzņēmumā | Parāda vērtspapīrus |
| Ieguldījuma periods | Nav noteikts | Noteikts, bet ir iespēja pārdot obligācijas pirms to termiņa beigām, taču šajā gadījumā cena var būt atkarīga no pārdošanas brīdī esošās tirgus situācijas. |
| Peļņas iespējas | Dividendes, procentu ienākumi | Kuponi (procentu ienākumi) |
Garantija atmaksāt ieguldīto summu | Nav | Ir – perioda beigās |
| Paredzama peļņa | Nav | Ir |
| Risks | Augstāks | Zemāks |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma | Ir jāmaksā – atkarīgs no emitenta valsts normatīvajiem aktiem | Ja tiek iegādātas Latvijas vai citas ES dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, vai pašvaldību obligācijas, tad Latvijā no šiem ienākumiem (arī kuponiem jeb procentu ienākumiem) fiziskajām personām IIN nav jāmaksā |
Apkopotā informācija par norisēm Baltijas regulētajā obligāciju tirgū pieejama biržas AS Nasdaq Baltic tīmekļvietnes sadaļā "Korporatīvie parāda vērtspapīri".
Noskaties video!
Kā pelnīt, ieguldot obligācijās?Avots: nasdaqbaltic.com
Ieguldījumu fondi
Ieguldījumu fonds (investmen fund) — vairāku ieguldītāju veikto ieguldījumu kopums, kas izveidots ar mērķi apvienot naudas līdzekļus un tos tālāk ieguldīt īpašnieku labā saskaņā ar ieguldījumu politiku.
- Fonda līdzekļi var tikt ieguldīti akcijās, parāda vērtspapīros, termiņnoguldījumos bankās, citos ieguldījumu fondos vai citos aktīvos.
- Saņemtie procenti un – ieguldījumu vērtības pieauguma gadījumā – gūtā peļņa paliek fondā, un to var attiecināt uz visiem ieguldītājiem proporcionāli to ieguldījumam, kā arī tā var tikt izmaksāta.
- Ieguldītājs iegūst tiesības uz fonda peļņas daļu atbilstoši iegādāto fonda apliecību daudzumam.
- Ieguldījumu fondi ir atvērti, tas nozīmē, ka šajos fondos ieguldījumu apliecību pirkšanu un pārdošanu var veikt katru darbdienu.
- Fonda līdzekļi tiek ieguldīti aktīvi tirgotos finanšu instrumentos – akcijās un parāda vērtspapīros, fonds jebkurā brīdī var pieņemt jaunas iemaksas vai pārdot daļu ieguldījumu un atmaksāt ieguldītājiem naudu.
Par ienākumu deklarēšanu un nodokļu samaksu ir atbildīgs ieguldītājs.
Ieguldījumu fondus pārdodot, ja pārdošanas vērtība ir lielāka kā iegādes vērtība, tad būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma.
Pārdošanas darījumā izmantojot ieguldījumu kontu, nodokļu samaksas nosacījumi tiks piemēroti atbilstoši ieguldījumu konta nosacījumiem.
Latvijā licencēto ieguldījumu pārvaldības sabiedrību saraksts, kurām ir tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondus Latvijā vai citā ES dalībvalstī, ir publicēts Latvijas Bankas tīmekļvietnes sadaļā "Tirgus dalībnieki".
Biržā tirgotie fondi
Seko līdzi noteiktam indeksam, sektoram, precei vai citām aktīvu klasēm.
Biržā tirgotie fondi (ETF jeb Exchange-traded funds) — ieguldījumu grozi, kuru daļas tiek tirgotas biržā. Tie seko līdzi noteiktam indeksam, sektoram, precei vai citām aktīvu klasēm.
- Tie var sastāvēt no dažādiem finanšu instrumentiem (akcijām, obligācijām, valūtas instrumentiem), valstīm, reģioniem (ASV, Japāna, Eiropa u. c.) un dažādām nozarēm (informācijas tehnoloģijas, farmācijas, rūpniecības u. c.).
- Biržā tirgotie fondi dod iespēju investoriem ieguldīt – dažos gadījumos pat simtos dažādu finanšu instrumentu – vienā pirkumā.
- Šā finanšu instrumenta mērķis ir dažādot risku, ko investors uzņemas ieguldot.
- Biržā tirgotie fondi samazina ieguldījumu portfeļa vērtības svārstības, jo tie satur vairākus finanšu instrumentus.
- Zaudējumi no viena ieguldījuma tiek atsvērti ar peļņu no cita ieguldījuma, kurus satur attiecīgais biržā tirgotais fonds. Par biržā tirgotiem fondiem bieži vien var tikt piedāvāta zemāka procentu peļņa nekā tā, ko teorētiski būtu iespējams iegūt, indivīdam pašam pērkot un pārdodot akcijas, obligācijas u. c., jo nav iespējas kontrolēt katru no akcijām individuāli. Tāpēc ir svarīgi, lai katrs izvērtētu savas prioritātes un riska apetīti, lai izvēlētos sev piemērotāko ieguldīšanas stratēģiju.
Par ienākumu deklarēšanu un nodokļu samaksu ir atbildīgs ieguldītājs.
Biržā tirgotos fondus pārdodot, ja pārdošanas vērtība ir lielāka kā iegādes vērtība, tad būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma.
Pārdošanas darījumā izmantojot ieguldījumu kontu, nodokļu samaksas nosacījumi tiks piemēroti atbilstoši ieguldījumu konta nosacījumiem.
Latvijā licencēto ieguldījumu pārvaldības sabiedrību saraksts, kurām ir tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondus Latvijā vai citā ES dalībvalstī, ir publicēts Latvijas Bankas tīmekļvietnes sadaļā "Tirgus dalībnieki".
Nekustamais īpašums
- iespējams, ka iegādātā nekustamā īpašuma vērtība ilgtermiņā pieaug;
- nekustamo īpašumu var izīrēt un gūt regulārus papildu ienākumus.
- nepieciešams lielāks sākotnējais kapitāls;
- ja nekustamais īpašums tiek iegādātas ar kredītiestādes palīdzību, nepieciešama pirmās iemaksas summa;
- uzturēšanas un amortizācijas izmaksas;
- likviditāte ir atkarīga no pārdošanas brīža ekonomiskās situācijas.
Piemēram, jānovērtē, kāda ir nekustamā īpašuma atrašanās vieta, vai nepastāv kādi riski, kuru dēļ īpašuma vērtība var mainīties (plūdu risks, atrašanās vieta, īpašums var kļūt ekspluatācijai nederīgs utt.). Ja īpašumu plānots izīrēt, tad jārēķinās ar papildu ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai to uzturētu.
Nekustamā īpašumu izīrēšana vai iznomāšana ir saimnieciska darbība. No gūtajiem ienākumiem nekustamā īpašuma īpašniekam ir jāmaksā nodokļi.
Vairāk ieskaties Valsts ieņēmuma dienesta vietnē.
Metodisks materiāls - Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem
Kriptoaktīvi
Kriptoaktīvs (crypto-asset) — digitāls vērtības vai tiesību atspoguļojums, ko var digitāli nosūtīt, glabāt vai tirgot un kas var funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis norēķiniem par preci vai pakalpojumiem ar personām, kuras uz savstarpējas vienošanās pamata pieņem virtuālo valūtu.
- radīt pamatotas gaidas par finanšu labumu saņemšanu;
- piešķirt tiesības uz kriptoaktīva emitenta projekta peļņas (ienākumu) sadalījumu;
- piešķirt pārvaldes tiesības (balsstiesības) kriptoaktīva emitenta uzņēmumā vai balsstiesības ar kriptoaktīvu saistīta projekta attīstības noteikšanā.
Par ienākumu deklarēšanu un nodokļu samaksu ir atbildīgs ieguldītājs.
Būtiska informācija par kriptoaktīviem pieejama Valsts ieņēmumu dienesta vietnē.
Vadlīnijas - Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu
Kolektīvās finansēšanas ieguldījumi
- Papildus citiem jau pastāvošiem finansējuma piesaistes veidiem arvien lielāku popularitāti iegūst alternatīvs finansējuma veids – kolektīvā finansēšana (crowdfunding).
- Pretstatā tradicionālajiem banku aizdevumiem viena aizdevēja (bankas) vietā finansējumu parasti veido liels skaits ieguldītāju, kuri katrs atsevišķi var ieguldīt arī pavisam nelielas summas, taču kopā ir iespējams nodrošināt arī ļoti ievērojama apjoma finansējuma piesaisti.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā ir iesaistīti trīs dalībnieku veidi:
- projekta īpašnieks, kas ierosina finansējamo projektu,
- ieguldītāji, kas finansē ierosināto projektu,
- kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas tiešsaistes platformā saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus.
Atvasinātie finanšu instrumenti
Atvasinātie finanšu instrumenti — viens no sarežģītākajiem ieguldījumu veidiem. To vērtība ir atkarīga no citu aktīvu vērtības, piemēram, no izejvielu, valūtu vai akciju cenām, vai pat no procentu likmēm.
- iespēju līgumi (options),
- nākotnes līgumi (forwards),
- mijmaiņas darījumi (swaps),
- valūtu mijmaiņas darījumi (currency/FX swaps)
- un citi.
Tos lielākoties izmanto riska ierobežošanai, nākotnes naudas plūsmas pārvaldīšanai, aktīvu sadalījumu pārdalei un bezriska peļņas iegūšanai.
Noguldījumi
Noguldījums — naudas līdzekļi, kas tiek glabāti bankas (vai krājaizdevu sabiedrības) kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem.
Ikvienam Latvijas komercbanku vai krājaizdevu sabiedrību klientam tiek nodrošināta atlīdzība par visu veidu noguldījumiem līdz 100 000 eiro katrā komercbankā vai krājaizdevu sabiedrībā (visos kontos kopā, ja vienā bankā ir vairāki konti). Plašāku informāciju vari uzzināt Latvijas Bankas vietnē.
Termiņnoguldījumi
Termiņnoguldījumi — uz noteiktu laika periodu noguldīti naudas līdzekļi, par kuriem banka maksā nolīgtos procentus.
Tu vari sekot līdz aktuālajām kredītiestāžu piedāvātajām procentu likmēm Latvijas Bankas vietnē.
Plašāka informācija par termiņnoguldījumiem pieejama sadaļā "Uzkrājumu veidi".
Krājobligācijas
Krājobligācijas — Latvijas valsts vērtspapīra veids, kas ir drošs ieguldījums, kura likmes nosaka Valsts kase. Iegādājoties krājobligācijas tu investē savā valstī.
- Minimālais krājobligāciju ieguldījuma apjoms 50 eiro, maksimālais 100 000 eiro vienā iegādes pieteikumā.
- Fiksēta procentu likme izvēlētajam termiņam.
- Krājobligāciju dzēšanas termiņi - 12 mēneši, 3, 5, 7 un 10 gadi.
- Iespējams iegādāties tikai privātpersonām no 18 gadu vecuma.
- Nepieciešamības gadījumā, iespējams atgūt ieguldījuma pamatsummu pilnā apmērā.
Krājobligācijas var iegādāties tiešsaistē vietnē www.krajobligacijas.lv.
Atrodi atbildes uz neskaidriem jautājumiem par krājobligācijām.
Atceries!
Par krājobligācijām no kapitāla pieauguma (uzkrātiem procentiem) gūtais ienākums netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Nodoklis nav jāmaksā.
Vairāk informācijas atrodamas likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 6. punktā.