Zināšanu centra ekspozīcija

Par ekspozīciju

Latvijas pievienošanās eiro zonai nozīmē citu monetāro politiku, starptautiskā aspekta pieaugumu ekonomikas politikas lēmumu pieņemšanā Latvijā, pārmaiņas maksājumos gan skaidrās naudas jomā, gan bezskaidrās naudas maksājumu infrastruktūrā. Tāpēc sabiedrībai, īpaši izglītības sistēmai, nepieciešama jauna un laikmetīga izpratne par globālās ekonomikas un finanšu norisēm un likumsakarībām. Zināšanu centra ekspozīcija rosina interesi par šiem jautājumiem un cenšas atgādināt, ka finanšu plūsmā sava loma ir katram cilvēkam.

Mērķi un uzdevumi

	Zināšanu centra mērķis ir rosināt cilvēkus saskatīt un apdomāt naudas ceļus un izprast naudas nozīmi tautsaimniecībā. Mēs gribam vairot katra apmeklētāja drosmi lietpratīgi saskatīt savu lomu nekad nerimstošajās naudas plūsmās, izmantot tās un saprātīgi pakļaut to spēku, liekot darboties savā labā.
	Ekspozīcija veidota cilvēkiem ar priekšzināšanām vismaz pamatskolas līmenī. Taču tās saturs izprotams un noderīgs ikviena vecuma cilvēkam, kurš lieto naudu un interesējas par tās ietekmi.
	Informācija sniegta latviešu un angļu valodā, tādējādi Zināšanu centru var pilnvērtīgi iepazīt gan Latvijas iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi.
	Latvijas Bankas ēka un izstādes telpas pieejamas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Vēsture

2017. gada 27. oktobrī pēc telpu un ekspozīcijas atjaunošanas "Naudas pasaule" atkal vēra savas durvis apmeklētājiem.

Galvenais pārmaiņu iemesls bija Latvijā pirms trim gadiem notikusī eiro ieviešana un Latvijas Bankas iekļaušanās Eirosistēmā. Ekspozīcijā akcentēta arī eiro zonas nozīmīgā loma globālajā finanšu vidē. Ekspozīcija būtiski mainīta, izmantojot modernākās komunikācijas un informācijas prezentēšanas tehnoloģijas.

Zināšanu centrs pirmo reizi atklāta 2005. gada 25. februārī, kad Kuldīgas Centra vidusskolas skolotāja Iveta Gaile, titula "JAL gada labākais skolotājs ekonomikā" ieguvēja, svinīgos apstākļos pārgrieza zelta lenti, verot Latvijas Bankas apmeklētāju centra durvis skolēniem, skolotājiem un citiem interesentiem. Taču šā centra izveides vēsture sākās krietni agrāk, turklāt ņemta vērā citu valstu centrālo banku pieredze

Ideja

2001. gada 16. novembrī tika atvērta skaidrās naudas glabāšanai uzbūvētā Latvijas Bankas Rīgas filiāle. Latvijas Bankas galvenajā ēkā K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā, atbrīvojās vairākas telpas, t.sk. divstāvu seifs ar trim priekštelpām.

Ieteikums izveidot laikmetīgu apmeklētāju centru, kas apvienotu moderna muzeja un izglītošanas funkciju, atbilda Latvijas Bankas iespējai un vēlmei kļūt pieejamākai plašai sabiedrībai, vienlaikus demonstrējot arī 100 gadu veco ēku – valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

asd

Projekta izveide

Vispirms tika nostiprinātas Latvijas Bankas ēkas konstrukcijas. Pēc tam tika veikti nepieciešamie darbi, lai ēkā varētu iekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

2002. gadā Latvijas Bankas speciālisti izveidoja Latvijas Bankas apmeklētāju centra koncepciju. Konsultācijas sniedza Vācijas centrālās bankas Deutsche Bundesbank Naudas muzeja ilggadējais vadītājs prof. Dīters Lindenlaubs (Dieter Lindenlaub) un Eiropas Centrālās bankas kolēģi, tika iepazīta arī citu centrālo banku analogu centru izveides pieredze.

Latvijas Bankas padome 2003. gada 16. oktobrī pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas apmeklētāju centra izveidi.

Latvijas Bankā tika izveidota projekta darba grupa Jāņa Motivāna vadībā. Grupā strādāja 14 cilvēku, bet reāli projektā iesaistījās vairāk nekā 100 Latvijas Bankas darbinieku. Projekta grupu konsultēja dizaina mākslinieks Holgers Elers.

Atsevišķas ekspozīcijas tēmas bija ārējo ekspertu pārziņā. Lielu ieguldījumu centra izveidē sniedza Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Kristīne Ducmane, SIA "Banku servisa centrs" speciālisti un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Upleja.

Ieceres īstenošana

Centra būvniecības darbi tika iekļauti ēkas renovācijas projektā (projektēja un uzraudzīja SIA "Būve un forma"; arhitekti Agris Padēlis-Līns un Edgars Kaufmanis), būvniecību 2004. gadā veica pilnsabiedrība "Restaurators-E".

Ekspozīciju projektēja un iekārtošanu uzraudzīja dizaina firma SIA "Mākslas fabrika Nr. 7" (dizaineri Āris Smildzers un Ģirts Boronovskis). Ekspozīciju iekārtoja arhitektūras birojs SIA "Sestais stils".

Multivides (aplikācijas, filmu iestrāde datorsistēmās, prezentācijas) izstrādi pēc Latvijas Bankas projekta skicēm veica SIA "Digitālā darbnīca" un SIA "R un I Demo", vienu datorspēli izgatavoja Everscreen Oy (Somija).
Latvijas Bankas Zināšanu centram nepieciešamos audiovizuālos ierakstus veidoja vai adaptēja SIA "HansaMedia" un SIA "PR Stils".

Centra tapšanas gaitā izveidotā ekspertu komisija, kurā darbojās pieredzējuši ekonomikas pedagogi un ieinteresēti skolēni, palīdzēja novērtēt sagatavotos materiālus, testējot tos gan kā profesionāļi, gan kā iespējamie lietotāji.

Atjaunošana

Latvijas Bankas Zināšanu centra ekspozīcijas pārveidi veica gan Latvijas Bankas speciālisti (īpaši tā satura izveidi), gan atklātā konkursā piesaistītā SIA "Mellis Grupa", kas specializējusies ekspozīciju un multimediju veidošanā.

Ekspozīcijas izveidē piesaistīti partneri no citām institūcijām – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, SIA "First Data Latvia", AS "Nasdaq Riga" un investīciju eksperti "TeleTrade".

Interesanti fakti

Zināšanu centrs iekārtots vēsturiskās Latvijas Bankas naudas glabātavas telpās.
Ekspozīcija izvietota divos stāvos 530 m² platībā.
Telpās saglabāti seifu skapji un divstāvu seifu telpas oriģinālās durvis, kuras sver 3.5 tonnas.
Pirmā interesentu grupa Zināšanu centru apmeklēja 2005. gada 1. martā.