Par tēmu

Naudas plānošanas pamati

Nauda jāplāno jau no bērnības
Naudas plānošana ir svarīga jebkurā vecumā.

Taču katrā vecumā cilvēkiem ir citas vajadzības.  
Bērnībā un skolas vecumā nauda vajadzīga ikdienas tēriņiem.
Jauniešiem nauda vajadzīga mācībām.
Tā nepieciešama arī dzīvošanai.
Piemēram, maksāt par kopmītnēm un pirkt produktus.

Vēlāk naudu vajag patstāvīgas dzīves uzsākšanai.
Piemēram, kāzām, dzīves vietai, bērnu audzināšanai.
Ģimenes izdevumi ir lielāki nekā vienam cilvēkam.

Taču ienākumi var mainīties.
To ietekmē pārmaiņas darbā un karjerā.

Sava nauda ir rūpīgi jāplāno. 
Tad tev pietiks naudas dzīvošanai un citām vajadzībām.
Piemēram, palīdzībai bērniem vai vecākiem.
 

Mērķi palīdz plānot naudu labāk

Ir svarīgi saprast savus mērķus.
Vai tev vajag jaunu datoru mācībām?
Varbūt tu plāno nopirkt dzīvokli ģimenei?
Tad tev jāplāno sava nauda tā,
lai sasniegtu savu mērķi.

Mērķi var būt dažādi.

• Mērķi 1 līdz 1.5 gadam ir īstermiņa mērķi.
• Mērķi 2 un vairāk gadiem ir vidēja termiņa mērķi.
• Mērķi 10 un vairāk gadiem ir ilgtermiņa mērķi.

Piemēram, ilgtermiņa mērķis var būt naudas uzkrājums nākamajiem 20 gadiem.
Cilvēki krāj arī pensijas vecumam.

Pārāk lielu mērķu sasniegšana prasa ilgus gadus.
Labs mērķis ir:

• konkrēts;
• piemērots tavai situācijai;
• sasniedzams noteiktā laikā;
• tāds, ko tev tiešām gribas sasniegt. 

Kā sasniegt savus mērķus?

• Plāno savus ienākumus un izdevumus.
  Cik daudz naudas mēnesī tu vari veltīt savam mērķim?
• Vari bankā atvērt atsevišķu kontu.
• Šajā kontā tu varēsi regulāri ieskaitīt naudu savam mērķim.
  Tā tu labi redzēsi,
  kā tuvojies mērķa sasniegšanai.  

Kāpēc nauda jāplāno?

Plānošana ļauj rīkoties ar naudu gudrāk.
Tā pasargā no nejaušiem pirkumiem.
Plānošana palīdz ietaupīt un mazināt satraukumu,
vai naudas pietiks visam.
Tu labāk saproti, kur paliek tava nauda.
Ja tu plāno naudu ilgākam laikam uz priekšu,
tu vari vieglāk sasniegt savus mērķus.
 

Plānoti un neplānoti izdevumi

Tavi izdevumi var būt dažādi.
Parasti tu plāno savus izdevumus.
Piemēram, tu plāno kāzas, izlaidumu, ceļojumu vai remontu.
Lai tiem sagatavotos, var veidot uzkrājumus.
Var atvērt atsevišķu krājkontu katram mērķim.

Reizēm dzīvē gadās neplānoti izdevumi.
Piemēram, slimība, auto remonts vai darba zaudēšana.
Lai sagatavotos šādiem neplānotiem gadījumiem,
svarīgi neiztērēt visus ienākumus.
Drošāk ir daļu naudas atlikt uzkrājumā.
To sauc arī par "drošības spilvenu".
Atceries to ielikt arī savā naudas plānā!
Ļoti labi,
ja tev sanāk izveidot uzkrājumu 3–6 mēnešu izdevumu apmērā.
 
Vairāk par savas naudas plāna izveidošanu lasi sadaļā "Naudas plānošanas pamati".