Kā cenu līmeņa celšanās ietekmē tautsaimniecību?

Inflācija un tās veidi

Materiāls tev palīdzēs izprast:
inflācijas un deflācijas ietekmi uz tautsaimniecības dalībniekiem (mājsaimniecībām, uzņēmumiem, valdību) un tautsaimniecību kopumā;
kāpēc mainās naudas vērtība;
kāda ir centrālās bankas loma.

Inflācija

Tirgus ekonomikā preču un pakalpojumu cenas nepārtraukti mainās – dažas aug, citas samazinās.
Par inflāciju runā tad, ja palielinās ne tikai atsevišķas cenas, bet vērojams vispārējs preču un pakalpojumu cenu kāpums. Citiem vārdiem sakot, cenas aug, un naudas pirktspēja samazinās. Tas nozīmē, ka par vienu eiro var nopirkt mazāk preču un pakalpojumu.

Inflācija samazina iedzīvotāju pirktspēju un palielina uzņēmumu izmaksas. Iedzīvotāji, kuru ienākumi (alga) inflācijas apstākļos nemainās, spiesti atlicināt lielāku savu ienākumu daļu nepieciešamākajām precēm (piemēram, pārtikai vai apkurei un īrei, kas ir pirmās nepieciešamības preces), tādējādi samazinās naudas līdzekļi citiem pirkumiem. Rezultātā sarūk kopējais patērēto preču apjoms mājsaimniecībā un visā tautsaimniecībā kopumā. Inflācijas dēļ samazinās arī naudas uzkrājumu (arī tavā krājkasītē iekrātās naudas) vērtība un mazinās iedzīvotāju un uzņēmēju centieni veidot uzkrājumus, jo par krājkasītē atliktajiem 100 eiro pēc gada varēs nopirkt mazāk preču nekā iepriekš. Tas samazina ilgtermiņa finansējuma pieejamību tautsaimniecībā, jo cilvēki un uzņēmumi izvēlas naudu nevis uzkrāt, bet tērēt šodien.

 Noskaties videofilmu par to, kas ir inflācija!

Kāpēc rodas inflācija?
Ir divu veidu inflācija.

Pieprasījuma inflācija rodas, kad tēriņam paredzētais naudas daudzums pieaug straujāk nekā preču un pakalpojumu piedāvājums. Tas var notikt, kad palielinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem:

1. pieaug mājsaimniecības personiskais patēriņš, jo tās dalībnieku rīcībā ir vairāk naudas (palielinājušās algas, pensijas un pabalsti, izdevīgāki kreditēšanas noteikumi);
2. aug valdības izdevumi, valdība palielina algas valsts sektorā strādājošajiem, centrālā banka emitē papildu naudu;
3. pieaug ārzemnieku tēriņi Latvijā.

Tātad, strauji palielinoties darba algām, pensijām un pabalstiem, bet tikpat strauji neaugot ražošanas apjomam, inflācija ir neizbēgama.



Piedāvājuma (izmaksu) inflācija rodas, kad pieaug ražošanas izmaksas un samazinās preču piedāvājums.

Ražošanas izmaksas var palielināties, ja:

1. aug darba algas, palielinās minimālā alga;
2. aug izejvielu un materiālu cenas, piemēram, naftas cenu kāpums pasaulē sadārdzina arī jebkuras preces transportēšanu;
3. tiek paaugstināti nodokļi;
4. notiek streiki, kuru rezultātā tiek apturēta ražošana un rodas preču trūkums.

Darbaspēka kā ražošanas faktora sadārdzināšanās (darba algas kā ražošanas izmaksu  pieaugums) izraisa gan pieprasījuma, gan piedāvājuma inflāciju.





Kurš cieš inflācijas dēļ?

Inflācijas dēļ vieni zaudē vairāk, citi – mazāk. Svarīgi atcerēties, ka inflācijas sekas jūt ne tikai atsevišķas iedzīvotāju grupas vai indivīdi, bet arī tautsaimniecība kopumā.



Zaudētāji inflācijas laikā 

• Cilvēki ar fiksētiem ienākumiem. Tie ir pensionāri, skolotāji, ārsti un citi cilvēki, kuri saņem fiksētu mēnešalgu. Kaut gan pensijas tiek indeksētas, tas tiek darīts ar novēlošanos. Algas šajās grupās ar laiku pieaug, tomēr tas notiek novēloti, un veidojas īpatnējs process – algas nemitīgi "dzenas pakaļ" cenām. Šīs skriešanas laikā alga gandrīz vienmēr paliek otrajā vietā.
• Naudas aizdevēji. Viņi saņems atpakaļ nevērtīgāku naudu, jo inflācija samazina iepriekš veikto naudas aizdevumu vērtību. Aizdevēji apzinās šo risku ilgākā laikposmā un par jaunu aizdevumu prasīs paaugstinātu procentu likmi, kas kompensēs ar inflāciju saistītos papildu riskus. Tāpēc ļoti augstas inflācijas apstākļos apsīkst naudas aizdošana, jo praktiski nav iespējams prognozēt, kādas cenas būs nākotnē. Tas negatīvi ietekmē naudas piedāvājumu tautsaimniecībā.
• Noguldītāji un krājēji. Tie ir naudas glabātāji termiņnoguldījumos, valsts vērtspapīros, uzņēmumu obligācijās un akcijās. Inflācija samazina naudas uzkrājumu vērtību un stimulu veidot uzkrājumus, tādējādi samazinot ilgtermiņa finansējuma pieejamību tautsaimniecībā. Termiņnoguldījumu un parāda vērtspapīru procentu likmes parasti ir fiksētas, un, ja procentu likme ir zemāka nekā inflācijas līmenis, ieguldītās naudas pirktspēja samazinās.

Naudas pamatā ir uzticēšanās tās pirktspējai nākotnē, un hiperinflācija, kas pilnībā likvidē veikto naudas uzkrājumu vērtību, var būt visas naudas sistēmas sabrukuma cēlonis.


Kurš inflācijas dēļ cieš mazāk?

• Naudas aizņēmēji. Aizņēmēji atdos naudu, kuras pirktspēja būs kļuvusi mazāka. Ja aizdevumu procentu likme ir mazāka nekā inflācijas līmenis, naudas aizņēmējiem ir izdevīga šī starpība. Iegūs arī tie, kuri naudu ieguldīs tādu vērtīgu mantu (piemēram, dzīvojamā māja) iegādē, kuru vērtība augs vienlaikus ar inflācijas līmeņa kāpumu vai to pat pārsniegs.
• Cilvēki, kuru ienākumi aug straujāk nekā inflācija. Iedzīvotāji, kuru ienākumi nav fiksēti, inflācijas gadījumā ir ieguvēji, ja ienākumi palielinās straujāk nekā inflācija.
• Valdība, ja tā aizņēmusies naudas līdzekļus iekšējā tirgū uz ilgāku laiku, turklāt ar fiksētu procentu likmi. Aizņēmumu dzēšanas brīdī atmaksājamā summa un procentu maksājumi būs ar mazāku pirktspēju, samazinoties atbilstoši inflācijas pieaugumam. Līdzīga situācija var būt ar valsts ārējo parādu tajā valūtā, kuras pirktspēja inflācijas dēļ samazinās.
• Uzņēmumiem, kuru produkcijas vērtība kāpj straujāk nekā izmaksas, inflācijas apstākļos palielinās peļņa, bet tā ir īslaicīga un ātri pārejoša veiksme.
  Augsta inflācija nozīmē, ka palielinās te vienu, te citu preču cenas, un peļņu, kuru rada pieaugusī produkta cenas un ražošanas izmaksu starpība, var nomainīt zaudējumi. Uzņēmēji inflācijas izraisītā cenu kāpuma rezultātā gūto peļņu var kļūdaini uzskatīt par pozitīvu signālu un paplašināt ražošanu, bet nākotnē šī kļūda radīs zaudējumus.
   Atceries! Vispārējs cenu kāpums nozīmē nenoteiktību, jo nav zināms, kuru preču un pakalpojumu cenas nākotnē palielināsies un par cik!
  Tas nozīmē, ka pārējiem uzņēmējdarbības riskiem pievienojas jauns risks – pārrēķināties ar ražojamā produkta cenu nākotnē un ražošanas izmaksām, tātad ieguldījumi ražošanas paplašināšanā kļūst riskantāki un uzņēmēji atturīgāk raudzīsies uz tēriņiem ražošanas attīstīšanai un investīcijām.

Inflācijas dēļ vienmēr vairāk cietīs cilvēki ar zemiem ienākumiem, jo lielākā daļa viņu ienākumu tiek tērēti ikdienas vajadzībām, kuras nav iespējams pārskatīt un kuru iegādi nevar atlikt. Cilvēkiem ar zemiem ienākumiem bieži nav arī nekādu iekrājumu.




Deflācija
Inflāciju var salīdzināt ar dažkārt smagu, tomēr ārstējamu tautsaimniecības slimību. Daudz bīstamāks par inflāciju ir pretējais process – deflācija, kas grūti pakļaujas ārstēšanai. Deflācijas posmi var būt ilgi, no tiem tautsaimniecībai ir grūti izkļūt.


Lai gan deflācija pircējiem sākotnēji šķiet patīkama (par vienu un to pašu naudas daudzumu iespējams nopirkt vairāk), tā izraisa ekonomiskās izaugsmes sarukumu un dzīves līmeņa kritumu. Tas saistīts ar t.s. taupības paradoksu. Ja pircēji, gaidot cenu kritumu, atliek tēriņus, samazinās pieprasījums, savukārt ražotāji cieš zaudējumus un spiesti samazināt izmaksas, visbiežāk atlaižot darbiniekus. Tāpēc samazinās iedzīvotāju ienākumi un turpina kristies saražoto preču un pakalpojumu pieprasījums. Veidojas grūti pārraujams burvju loks.

 Noskaties videofilmu par to, kas ir deflācija!

Deflācija palielina aizņēmēju reālo parāda nastu un neveicina aizņemšanos jaunu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Deflācijas apstākļos straujāk sarūk uzņēmuma fiziskā kapitāla vērtība un saražoto produktu cena. Tas rada zaudējumus. Lai samazinātu zaudējumus, uzņēmēji sašaurina ražošanu un atlaiž darbiniekus.
Tautsaimniecības sarukums un bezdarbs var novest pie iedzīvotāju un uzņēmumu maksātnespējas, kredītiestādes nesaņem atpakaļ visus izsniegtos kredītus un procentu maksājumu summas, un samazinās to spēja izsniegt jaunus kredītus. Tas nozīmē, ka tiek vājināts mehānisms, kā valstu centrālās bankas ar monetārās politikas palīdzību pastarpināti caur kredītiestādēm ietekmē naudas piedāvājumu un veicina tautsaimniecības aktivitāti. Šādos gadījumos valdībai jānāk palīgā tautsaimniecībai arī ar stimulējošu fiskālo politiku, t.i., valdībai jāpalielina valsts izdevumi, piemēram, uzsākot jaunus investīcijas projektus, sniedzot finansiālu atbalstu un garantijas uzņēmējiem jaunu projektu īstenošanai u.tml. Valdības izdevumi veicinās pieprasījuma pieaugumu, tāpēc palielināsies arī preču un pakalpojumu cenas, kas palīdzēs stabilizēt tautsaimniecību.


Kas labāka – inflācija vai deflācija?

Kāpēc valsts centrālās bankas un valdības interesēs ir neliela inflācija, un kāds cenu līmenis nozīmē stabilu ekonomisko izaugsmi?
Neliela inflācija ir vēlama, lai tautsaimniecība atrastos mazliet atstatus no riskantās deflācijas robežas.
Neliela inflācija (2% apmērā) palīdz atjaunot uzņēmumu konkurētspēju, jo, nemainoties algām, uzņēmējiem ar laiku samazinās reālās darbaspēka izmaksas.
Neliela inflācija ilgā laikposmā tomēr samazina naudas vērtību, kas stimulē naudas krājējus daļu tās ieguldīt tautsaimniecībā (aizdevumos, parāda vērtspapīros, ieguldījumu fondos, uzņēmumu kapitālā utt.), kas veicina līdzekļu apriti tautsaimniecībā pašlaik un palielina tautsaimniecības attīstībai pieejamo finansējumu.

 Noskaties animācijas videofilmu par cenu stabilitāti!

Varbūt tavi vecvecāki vai vecāki ir stāstījuši, ka pirms daudziem gadiem saldējums maksāja tikai 20 centu vai pat mazāk. Tagad saldējumu var nopirkt vidēji par 70 centiem. Cenas pieaugums viens pats vēl neliecina, ka cilvēki šo gadu laikā pirkuši saldējumu arvien mazāk. Piemēram, 2001. gadā vidējā alga bija aptuveni 170 eiro, savukārt 2019. gadā tā bija aptuveni 800 eiro. A 
Attiecinot saldējuma izmaksas pret algu līmeni pagātnē un pašlaik,  var saprast, ka  pirktspēja nav samazinājusies.
Zinot inflācijas prognozi nākamajam gadam (vienkāršojot piemēru, ka saldējuma inflācija būs tuvu vidējam inflācijas līmenim), var aprēķināt saldējuma prognozēto cenu nākotnē. Piemēram, ja tiktu gaidīts, ka inflācija 2022. gadā būs 2,0%, var aprēķināt, ka saldējums, kura cena 2022. gada janvārī ir 70 centu, 2024. gada janvārī maksās 71 centu.

1. Vispirms aprēķini, cik liela būs saldējuma cenas inflācija! 2,0% × 70 centu = 1,4 centi
2. Pieskaiti aprēķināto inflāciju saldējuma sākotnējai cenai! 70 centu + 1,4 centi = 71,4 centi