Vai, iekšzemes kopproduktam augot par 5%, viss ir kārtībā?
Dažādi labklājības rādītāji
Materiāls tev palīdzēs:Atsevišķi rādītāji, kas palīdz aptverošāk izvērtēt labklājības pārmaiņas
analizēt valsts attīstības līmeni un tā pārmaiņas, izmantojot dažādus rādītājus (ne tikai IKP, bet arī citus) vienā valstī noteiktā laika periodā, kā arī starpvalstu salīdzinājumos.
Tautsaimniecības izaugsme (IKP pieaugums) nav tas pats, kas labklājības jeb dzīves kvalitātes uzlabošanās. IKP pieaugums parasti tiek uztverts pozitīvi, tomēr skaitlis, kas raksturo šo pieauguma tempu, viens pats nesniedz pilnīgu informāciju. Piemēram, tas, ka IKP palielinājies par 5%, norāda, ka ienākumi tautsaimniecībā kopumā ir auguši, bet nesniedz priekšstatu par to:
- Vai auguši arī vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju. Ja IKP palielinājies, bet atbilstoši palielinājies arī iedzīvotāju skaits, materiālā labklājība jeb IKP uz vienu iedzīvotāju nebūs mainījusies. Bet, ja tāds pats IKP palielinājums būs radīts, nemainoties iedzīvotāju skaitam, materiālā labklājība uz vienu iedzīvotāju būs palielinājusies. Tātad, lai spriestu par iedzīvotāju materiālās labklājības pārmaiņām, IKP pieaugums, piemēram, 5%, jāvērtē kopā ar iedzīvotāju skaita pārmaiņām.
Īss ieskats, kā var analizēt iedzīvotāju skaitu
Iedzīvotāju skaits un tā pārmaiņas raksturo valstī potenciāli pieejamo darbaspēka daudzumu. Piemēram, 2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1934,4 tūkst. iedzīvotāju (par 14,4 tūkst. mazāk nekā pirms gada). Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Lai novērtētu iespējamos iedzīvotāju skaita pārmaiņu iemeslus, ir vērts tos aplūkot šādā dalījumā: starptautiskās ilgtermiņa migrācijas (iebraucēju (imigrantu) skaits mīnus izbraucēju (emigrantu) skaits) un dabiskā pieauguma (dzimušo skaits mīnus mirušo skaits) pārmaiņas. Par šo tēmu vairāk skatīt Centrālās statistikas pārvaldes materiālā "Iedzīvotāju skaita dinamika".
Piemēram, 2018. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā starptautiskās migrācijas rezultātā samazinājās par 4,9 tūkst. (zemākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā), bet negatīva dabiskā pieauguma (piedzimušo skaits mīnus nomirušo skaits) rezultātā – divas reizes vairāk (par 9,5 tūkst.).
Starptautiskās migrācijas saldo A
Lai izprastu cilvēkresursu kvalitāti veselības aspektā, jāaplūko ne tikai paredzamais dzīves ilgumus, bet arī veselīgas dzīves ilgums jeb laiks, kurā cilvēki vidēji ir spējīgi pilnvērtīgi strādāt un baudīt citas aktivitātes un kuru neapgrūtina dažādas veselības likstas. Diemžēl Latvija šā rādītāja ziņā ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Tas liecina par to, ka nepieciešama būtiska veselības kvalitātes standartu paaugstināšana, lai pilnvērtīgi varētu izmantot Latvijā pieejamos cilvēkresursus.
Veselīgas dzīves gadi A
Vienlaikus ir būtiski aplūkot arī cilvēkresursu kvalitāti izglītības aspektā. Latvijā bezdarbnieku ar augstāko un profesionālo izglītību īpatsvars ir daudz zemāks nekā bezdarbnieku ar pamatizglītību īpatsvars. Augstāka izglītība un iegūta kvalifikācija ne tikai dod iespēju saglabāt darbavietu, bet arī saņemt lielāku atalgojumu – nodarbinātie ar augstākās izglītības akadēmisko grādu vidēji Eiropas Savienībā saņem vairāk nekā divas reizes lielāku atalgojumu nekā cilvēki ar vispārējo vidējo izglītību. Darbinieki, kuriem ir iegūta kvalitatīva izglītība, ir vairāk pieprasīti darba tirgū, jo iegūtā kvalifikācija (augstākā vai profesionālā)paaugstina cilvēkkapitālu un līdz ar to – arī darba ražīgumu, jo cilvēks ar augstāku kvalifikāciju vidēji cilvēkstundā var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā cilvēks bez tās un attiecīgi saņem arī lielāku atalgojumu. A
Turklāt aptaujas rāda, ka cilvēki ar augstāko izglītību vidēji ir apmierinātāki ar dzīvi nekā cilvēki ar pamatizglītību (to nosaka lielāka iespēja atrast darbu un saņemt augstāku atalgojumu).
Apmierinātība ar dzīvi (cilvēki ar augstāko izglītību un pamatizglītību) A
- Vai ienākumi auguši visās sabiedrības grupās, vai tie izlīdzinājušies dažādās sabiedrības grupās, t.i., vai mazinājusies nevienlīdzība?
- Vai ienākumu pieaugums nodrošina arī uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi – vai daļa no ienākumiem tiek novirzīti investīcijām uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, piemēram, infrastruktūras attīstībai, kas ļautu saglabāt tautsaimniecības izaugsmi nākotnē?
- Vai ienākumu, t.i., materiālās labklājības, pieaugums nodrošina arī labklājības jeb dzīves kvalitātes paaugstināšanos (izglītības, vides piesārņojuma situācijas, veselības aprūpes, sociālās integrācijas, vēlmes palikt savā valstī, apmierinātības ar dzīvi tajā paaugstināšanos)?
Tātad tautsaimniecības izaugsmi var mērīt ar IKP pieaugumu, bet tas nenozīmē automātisku labklājības palielināšanos. Labklājības mērīšanai ir izveidoti dažādi vairākus dzīves kvalitātes aspektus ietveroši rādītāji (šeit minēti tikai daži no tiem). Tie ir papildinoši, nevis ekonomiskos rādītājus aizstājoši rādītāji, kas parāda ne tikai ienākumu līmeni valstī, bet sniedz ieskatu par to, kā cilvēks jūtas sabiedrībā. Katrs no šiem rādītājiem vērtē dažādus dzīves kvalitātes aspektus un ļauj labāk salīdzināt dzīves kvalitāti gan dažādās valstīs (īpaši svarīgs ir salīdzinājums ar tām valstīm, ar kurām Latvija konkurē starptautiskajā tirgū), gan laika gaitā iekšzemē.
- Tautas attīstības indekss (Human Development Index) izveidots, lai veiktu salīdzinājumus, izmantojot ne vien IKP uz vienu iedzīvotāju (tas ir tikai viens no rādītājiem), bet arī tādus rādītājus kā veselīgas dzīves ilgums un izglītības līmenis.
- Sociālā progresa rādītājs (Social Progress Index) mēra pamatvajadzību pieejamību (piemēram, personas drošība, elektrības pieejamība), labklājības pamatus (piemēram, izglītība, veselība, komunikācijas, vide), kā arī iespējas (piemēram, cilvēktiesības, korupcija).
- Pasaules laimes indekss (World Happiness Index) ietver gan iedzīvotāju apmierinātības ar dzīves kvalitāti aptauju datus, gan tautsaimniecības rādītājus. Tie ir IKP uz vienu iedzīvotāju, sociālā palīdzība, veselīgas dzīves ilgums, brīvība veikt izvēles, iedzīvotāju uzskati par korupcijas līmeni u.c.
Tātad labklājība nav tikai materiālie ienākumi vai IKP uz vienu iedzīvotāju. Tā ir pārticība, turība, drošas nākotnes izredzes un veiksme saimnieciskos darījumos. Tās priekšnosacījumi ir katras fiziskās personas rosība, labs darbs un čaklums, uzņēmuma un visas valsts saimnieciskā attīstība, sociāli ekonomiskā stabilitāte u.c. A