Kā cikli attiecas uz mani personīgi un vai varu vienkārši nogaidīt krīzes beigas?
Ekonomisko svārstību ilgums un ietekme uz tautsaimniecību
Materiāls tev palīdzēs:
Izprast, kā cikliskās svārstības var ietekmēt tevi: kādas nozares vissmagāk skar lejupslīde, un ko darīt, lai mazinātu ciklisko svārstību ietekmi uz savu dzīvi.
Kuras nozares visvairāk skar lejupslīde?
Ilgstošas lejupslīdes apstākļos cilvēki atliek ilglietojuma preču, piemēram, automobiļu, ledusskapju un trauku mazgājamo mašīnu, pirkšanu. Samazinoties ražošanai šīs preces ražojošajās nozarēs, tajās samazinās arī atalgojums un nodarbinātība. Ekonomiskās svārstības parasti smagi ietekmē arī būvniecības nozari un nozares, kuras ražo būvmateriālus. Tā kā patēriņa preču ražotāji atliek jaunu iekārtu pirkumus, samazinājumu piedzīvo arī nozares, ku
ras ražo ražošanas līdzekļus, piemēram, ražošanas iekārtas.Savukārt pirmās nepieciešamības preču, piemēram, pārtikas, ražošanas nozares ir mazāk jutīgas pret cikliskām svārstībām, jo tās ražo preces, no kurām atteikties ir grūti. Tāpēc nodarbinātības līmeņa pārmaiņas tajās ir nelielas.
Ar greznuma preču ražotājiem nav tik vienkārši. Liekas, no šīm precēm krīzes laikā varētu atteikties, taču, no otras puses, nedrošība par nākotni liek ieguldīt precēs, kuras signalizē par sociālo statusu un veiksmīgumu vai nodrošina piederību kādai sociālajai grupai. Tādējādi laikā pēc 2008. gada krīzes saglabājās ļoti noturīgs pieprasījums pēc relatīvi dārgajiem iPhone. Daži ekonomisti uzskata, ka arī pieprasījums pēc sieviešu kosmētikas palielinās tieši krīžu laikā.
Ko darīt mājsaimniecībām, lai mazinātu krīžu ietekmi uz savu dzīvi?
- Pirmkārt, vēlams sekot makroekonomikas aktualitātēm, lai izprastu, kādā ekonomiskās attīstības cikla fāzē esam un cik tā ir dziļa. Galvenie rādītāji, kam pievēršama uzmanība, ir inflācija, kreditēšanas temps, valsts budžeta deficīts un tekošā konta deficīts. Šie rādītāji ļauj pamanīt nesabalansētības pazīmes. Piemēram, ja valstī ir augsta inflācija, augsts kreditēšanas temps, liels tekošā konta deficīts un arī valsts budžets ir ar lielu deficītu, ir skaidrs, ka krīze var būt dziļa un tās gadījumā valstij būs maz iespēja palīdzēt būs ierobežotas.
Kāpēc tieši šie rādītāji? Tāpēc, ka tie visskaidrāk liecina par riskiem nākotnē.
- Inflācija, kas ir augstāka nekā citās valstīs, nozīmē, ka algas pie mums pieaug straujāk nekā citur. Tas relatīvi sadārdzina mūsu ražotās preces, un valsts zaudē konkurētspēju. Krīzes gadījumā tas nozīmē, ka grūtāk būs atgūties, balstoties uz eksportu.
- Ja ir straujš kreditēšanas temps, liela daļa no izaugsmes ir balstīta uz kreditēšanu. Tas nozīmē, ka krīzes gadījumā, kad kreditēšana samazinās, izaugsme saruks. Kreditēšanas kāpums parasti nozīmē arī mazāk stingrus kredītu standartus, tāpēc krīzes gadījumā strauji pieaug neatmaksāto kredītu apjoms.
- Liels valsts budžeta deficīts nozīmē, ka lielu daļu no izaugsmes balsta valsts parāda pieaugums. Krīzes gadījumā, kad būs grūtības aizņemties, palēnināsies izaugsme, pieaugs parāds un, lai pārliecinātu investorus par valsts finanšu ilgtspējību, būs jāmazina valsts budžeta deficīts, un tas vēl vairāk kavēs tautsaimniecības attīstību.
- Liels tekošā konta deficīts parasti liecina, ka lielu daļu no izaugsmes finansē ārēja parāda (privāta vai valsts) pieaugums, kā tas Latvijā bija pirms 2009. gada krīzes. Krīzes brīdī, kad gribētāju finansēt šo izaugsmi vairs nebūs, strauji saruks tautsaimniecības izaugsme.
- Ekonomiskās attīstības cikla augšupejas fāzē būtu jāveido uzkrājumi, jo atkarībā no ražošanas nozares alga, iespējams, samazināsies. Sākoties lejupslīdei, uzkrājums būs gan drošības spilvens, ja samazināsies tavi vai ģimenes ienākumi, gan iespēja vajadzīgo iegādāties par zemākām cenām.
- Ekonomiskās attīstības cikla lejupslīdes un iedobuma fāzē vari tērēt uzkrājumus, jo tik zemas cenas vairs nebūs. Ja arī tu esi kļuvis par bezdarbnieku, izmanto šo laiku izglītības iegūšanai vai kvalifikācijas paaugstināšanai, vai arī pārkvalificējies, lai spētu strādāt nozarē, kurā darbaspēka pieprasījums ir lielāks.
- Savukārt ekonomiskās attīstības cikla izaugsmes un virsotnes fāzē neņem hipotekāro kredītu, jo tad cenas parasti ir nedabiski palielinātas un lejupslīdes laikā būs grūti vai pat neiespējami paņemto kredītu atmaksāt.
Vēl viens jautājums, kas parasti rodas attiecībā uz krīzēm: ja zinām, ka tautsaimniecība attīstās cikliski, kāpēc nevaram nogaidīt līdz nākamajam ciklam?
Atbilde uz šo jautājumu ir cieši saistīta ar to, cik ilgi ir ekonomiskās attīstības cikli.
Parasti tiek uzskatīts, ka ciklu ilgums (no virsotnes līdz virsotnei) ir no pieciem līdz pat 10 gadiem. Dažādas ekonomikas teorijas atšķirīgi skaidro, kas ir pamatā to ilgumam, tomēr vienota un skaidra viedokļa nav. Tas ir saprotams, jo viena no straujas augšupejas fāzes iezīmēm ir parasti valdošais uzskats, ka notiek vēsturiski neatkārtojamas pārmaiņas. Tātad katrs ekonomiskās attīstības cikls ir savā veidā unikāls.
Tomēr, lai gan katrs cikls ir unikāls, lielākoties ir zināma līdzība: smagākās krīzes parasti izraisa tādas straujas augšupejas epizodes, kuras papildus veicina optimismā balstīta kreditēšana. Tas savukārt nozīmē, ka ilgstošākā lejupslīdes fāzē, kad samazinās reālie ienākumi un palielinās bezdarbs, daudzām mājsaimniecībām un uzņēmumiem pieaug grūtības atmaksāt iepriekš ņemtos kredītus. Strauja ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās tādos apstākļos kādu laiku nav iespējama, jo šīs mājsaimniecības nevar paņemt vēl papildu kredītus. Nepieciešams laiks, kamēr ienākumi atjaunojas un iepriekš ņemtie kredīti tiek pakāpeniski atdoti vai norakstīti.
Kad kredītsaistības ir pietiekami ilgi samazinājušās un parādu līmenis kļuvis zems, rodas priekšnoteikumi jaunai augšupejas fāzei. Tātad viens no iemesliem, kāpēc virsotnes un krīzes ir cikliskas, ir tas, ka jābūt noteiktiem priekšnoteikumiem, lai sāktos jauna augšupejas fāze, un šādi priekšnoteikumi parasti nerodas tuvākajā laikā pēc ilgstošas lejupslīdes fāzes.
Ekonomiskās attīstības ciklu ilgumu būtiski ietekmē arī uzņēmumu un mājsaimniecību gaidas par nākotnes attīstību. Piemēram, pēc krīzes, kad mazinājušies ienākumi un sarukušas nekustamo īpašumu cenas, daudzi sev uzdod jautājumu: "Cik ilgs būs cikls, un kad sāksies nākamā augšupeja? Ja nākamā virsotne gaidāma pēc trim gadiem, tik daudz, iespējams, varu pagaidīt un tad manam pašlaik bezvērtīgajam nekustamajam īpašumam atkal būs augsta cena." Taču, ja tā domā vairākums tautsaimniecības dalībnieku, parādu samazināšanās process notiek lēni, cilvēki maksā par kredītu ļoti lielu ienākumu daļu, tāpēc patērē maz, tautsaimniecības izaugsme ir vāja, algas nepalielinās un ekonomiskā atveseļošanās notiek lēni. Attiecīgi arī ieilgst iedobuma fāze, un nākamā augšupejas fāze arvien attālinās. Ekonomiskās attīstības cikla ilgums nav nemainīgs un droši prognozējams dabas likums, bet ir atkarīgs no tā, kādus lēmumus pieņem mājsaimniecības un uzņēmumi.