Kāpēc Padomju Savienībā bija tukši veikalu plaukti?

Ekonomiskās sistēmas

Materiāls tev palīdzēs:

raksturot tradicionālās ekonomikas, komandekonomikas, brīvā tirgus ekonomikas un jauktās ekonomikas atšķirības;
izskaidrot atšķirības, kā notiek resursu sadale un tirgus mehānisma darbība dažādās ekonomiskajās sistēmās (komandekonomikā, brīvā tirgus ekonomikā un jauktajā ekonomikā), izvērtēt to priekšrocības un trūkumus.

Kāpēc tik ļoti atšķiras Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja? Abas valstis atrodas vienā pussalā. Abas valstis apdzīvo viena tauta. Dienvidkoreja ir viena no pasaules ekonomiski attīstītākajām valstīm, bet Ziemeļkoreja ir vāji attīstīta. Ziemeļkorejā — Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā — lielāka ietekme uz tautsaimniecību ir valdībai. Tā nosaka, ko ražot un cik daudz ražot. Iedzīvotāju dzīves līmenis ir zems. Dienvidkoreja ir demokrātiska valsts ar augsti attīstītu tirgus ekonomiku, kur lēmumus par to, ko ražot un kā ražot, pieņem tirgus dalībnieki. Valstī ir augsts dzīves līmenis. Kāpēc ir tik lielas atšķirības? 

Ekonomiskā sistēma ir saimnieciskās dzīves organizācija valstī vai noteiktā cilvēku sabiedrībā. Tajā ietilpst likumi, tradīcijas, informācija, vērtības, kā arī organizācijas, kas nodarbojas ar saimniecisko jautājumu risināšanu.A

Tradicionālā ekonomika

Sākotnēji tautsaimniecība bija balstīta uz tradicionālo ekonomiku —  cilvēki dzīvoja lauku sētās, kur paši saražoja gandrīz visu sev nepieciešamo. Pasaulē arī tagad ir vietas, kur sastopama tradicionālā ekonomika. 

Amazones mūžamežos, tuksnešos un nomaļās okeānu salās mīt vairāk nekā 100 cilšu, kuras atsakās kontaktēties ar modernās civilizācijas un vietējās varas pārstāvjiem un dzīvo tradicionālajā ekonomikā. Piemēram, maško piro cilts Amazones lietus mežos Peru dzīvo vismaz 600 gadu, tā noraidījusi jebkādus kontaktus ar ārpasauli. Taču pēdējos gados cilts pārstāvji arvien biežāk meklē pārtiku, sadzīves priekšmetus un arī ieročus (mačetes) ārpus mītnes vietām.

Ar Papua Indonēzijā mītošajiem korovajiem pirmos kontaktus 20. gs. 70. gados nodibināja arheologi un misionāri. Tad cilts joprojām lietoja akmens darbarīkus un dzīvoja mājās augstu  kokos.  Fantastiskās un unikālās mītnes var slieties pat 50 metru augstumā. Tās aizsargā cilvēkus no moskītiem, traucējošiem kaimiņiem un ļaunajiem gariem. Izrādās, korovaji tic, ka pasaule ies bojā zemestrīcē, ja viņi mainīs savus ikdienas paradumus. Šo mednieku un vācēju pasaules uzskats sakņojas džungļos vērojamās dabas norisēs. Viņi tic dēmoniem un apsēstībai, un nāve tiem saistīta ar kanibālismu. Proti, raganas jānogalina, un to miesas jāēd ģimenēm, kuras cietušas no melnās maģijas. Tiesa, antropologiem ir aizdomas, ka kopienas, kas saskārušās ar moderno civilizāciju, šo tradīciju vairs nepraktizē, vien izrādās tūristu priekšā. Patlaban ir zināmi 3000—4000 šīs cilts pārstāvju, tomēr tiek lēsts, ka dažu paaudžu laikā viņi integrēsies apkārtējā sabiedrībā. A

Attīstoties sabiedrībai un ražošanai, notika sīkāka ražošanas specializācija, lielāku nozīmi ieguva tirdzniecība un mainījās arī ekonomiskā sistēma.

Komandekonomika

Dažādās valstīs laika gaitā dominējušas dažādas ekonomiskās sistēmas. Vai tavi vecāki un vecvecāki ir stāstījuši, kā notika produktu ražošana un tirdzniecība Padomju Savienībā komandekonomikas apstākļos? Tika veidoti piecgades un katra gada plāni. Rūpnīcas zināja, cik tām gada laikā jāsaražo un kam jāpiegādā produkcija. Vai nav ērti? Nav jāuztraucas par plānošanu un pārdošanu, kāds cits šos aprēķinus ir veicis uzņēmuma vietā. Diemžēl aprēķini ne vienmēr bija pareizi, zuda arī interese preces ražot kvalitatīvi. Tāpēc nereti veidojās preču deficīts. Cilvēki stundām un pat dienām ilgi stāvēja rindās pie veikaliem, lai nopirktu deficīta preces. Dažas preces vispār nebija pieejamas. Cilvēkiem bija nauda, par ko iegādāties preces, bet nebija preces, ko iegādāties, tāpēc kļuva izplatīta bartera sistēma — cilvēki savā starpā mainījās ar pakalpojumiem un precēm atkarībā no tā, kas viņiem bija pieejams. Preču klāsts veikalos bija niecīgs.

Komandekonomikas pamats ir ražošanas līdzekļu sabiedriskais īpašums — visas tautas īpašums un kooperatīvu, kolhozu īpašums. Nebija konkurences, kas veicinātu vēlmi ražot labāk un efektīvāk. Ņemot vērā, ka saražotās produkcijas daudzumu noteica valdība, neveidojās piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars.

Brīvā tirgus ekonomika

Kā pretstats komandekonomikai ir brīvā tirgus ekonomika, kas balstās uz pārliecību, ka vislabāk ir, ja valsts neiejaucas tirgū un pieprasījums un piedāvājums pats atrod vislabāko līdzsvaru. Šīs sistēmas piekritēji aizstāv viedokli, ka jāļauj tirgum darboties pašam. Arī šī sistēma teorētiski šķiet ļoti laba, jo tiešām —  kurš gan vēl labāk zina, kas vajadzīgs, ja ne patērētājs (pieprasījums) vai pārdevējs (piedāvājums)? Valsts neiejaucas tirgū, bet to, ko un cik daudz ražot, nosaka pieprasījums un piedāvājums.

Šai sistēmai raksturīgs:

• privātīpašums — ražošanas resursu īpašnieki cenšas gūt iespējami lielāku labumu sev, tā lielākoties dodot vislielāko labumu sabiedrībai kopumā;

• asa konkurence un vienlaikus brīvība — katrs patērētājs izlemj, ko pirkt un kā izlietot savus ienākumus. Brīvs savā rīcībā ir arī produktu un pakalpojumu ražotājs — viņš pieņem lēmumu ražot vai neražot preci un par kādu cenu to pārdot.

Notiek efektīva resursu izmantošana. Tomēr šajā sistēmā trūkst instrumentu, ar ko novērst tirgus nepilnības vai mazināt krīžu negatīvo ietekmi. u.c.
 

Jauktā ekonomika

Mūsdienās attīstītajās valstīs parasti pastāv jauktā ekonomika — vienlaikus brīvā tirgus iezīmes (privātīpašums, cenu sistēma, kura nodrošina cenu veidošanos pieprasījuma un piedāvājuma ietekmē, konkurence, personiskā ieinteresētība) un arī valsts regulējošā loma (valsts izstrādā likumus,  veicina konkurenci, taisnīgāk pārdala resursus, kas palīdz novērst dažādas tirgus nepilnības un uzlabot kopējo sabiedrības labklājību).

Dažādās ekonomiskās sistēmas nosaka arī to, kā veidosies cena. Komandekonomikā cenu nosaka valsts, brīvā tirgus ekonomikā — tirgus pieprasījums un piedāvājums, bet jauktajā ekonomikā pamatā darbojas brīvā tirgus principi, tomēr atsevišķos gadījumos valsts ietekmē cenu veidošanos (piemēram, regulējot monopolistu iespējas noteikt cenu).