Materiāls tev palīdzēs:

iemācīties ar pieprasījuma un piedāvājuma līknēm attēlot situāciju tirgū un prognozēt, kā šīs pārmaiņas ietekmēs pircējus un pārdevējus.

Pieprasījuma un piedāvājuma līkne

Pieprasījuma līkne attēlo pieprasījuma likuma principu: jo augstāka cena, jo būs mazāks pieprasītās preces daudzums, bet par zemāku cenu pircēji gribēs un spēs nopirkt lielāku preces daudzumu. Par šā likuma darbību pārliecināmies katru dienu. Veikalā daudzi pircēji izvēlas akcijas preces. Ja pārdevējs cenu samazina, pircēji palielina pieprasīto daudzumu, turklāt ir priecīgi, jo pat nepalielinās iztērētās naudas summa. 

Tagad aplūkosim smalkmaizīšu pieprasījumu skolas kafejnīcā. Piemēram, ja skolas kafejnīcā pārdevējs smalkmaizītes cenu noteiktu 1 eiro gabalā, nebūtu skolēnu, kas vēlētos šādas smalkmaizītes pirkt, un tās paliktu plauktā. Par 0,80 eiro jau gribētu un spētu nopirkt 5 maizītes. Ja cena būtu 20 centu, skolēni nopirktu 180 smalkmaizīšu.

Informāciju par cenām un tām atbilstošo pieprasīto daudzumu var izvietot pieprasījuma tabulā un attēlot ar pieprasījuma līkni (grafiku).

Pieprasījuma tabula. Pirmajā tabulas ailē parasti attēlo cenu (angļu val. price (P)), otrajā pieprasīto (angļu val. pieprasījums ir demand (D)) daudzumu (angļu val. quantity (Q_D)).

Uzzīmē pieprasījuma grafisko attēlu, izmantojot tabulas datus!

Pieprasījuma līkni veidojot, jāņem vērā:

Piedāvājums un piedāvājuma līkne

Pārdevēja rīcība ir pretēja. Par zemu cenu pārdevēji saražos un tirgum piegādās nelielu preču daudzumu. Ja cena palielināsies, uzņēmēji tirgum piegādās lielāku preču daudzumu. 

Par 20 centiem gabalā skolēni gribēja un spēja nopirkt 180 smalkmaizīšu, bet cepējs par šādu cenu maizītes nevar izcept, jo šī cena nesedz ražošanas izmaksas (milti, sviests, cepēja alga, telpu īre u.c.) un cepējam peļņas vietā būs zaudējumi. Par 1 eiro gabalā cepējs gribēs pārdot 220 smalkmaizīšu, bet pircēji par tādu cenu negribēs vai nespēs tās nopirkt.

Cenu nenosaka tikai izmaksas. Varbūt skolēni pirktu smalkmaizītes par 1 eiro gabalā, ja viņiem nebūtu citu iespēju, kā remdēt izsalkumu.

Piedāvājuma tabula ir tabula, kas atspoguļo produkta daudzumu, ko ražotāji vai pārdevēji varētu piedāvāt pārdošanai par dažādām cenām konkrētā laikposmā. Pirmajā ailē raksta cenu (P), otrajā — piedāvāto (angļu val. piedāvājums ir supply (S)) daudzumu Q_S.

Piedāvājuma līkni veido tāpat kā pieprasījuma līkni, labajā augšējā daļā apzīmējot to ar S burtu.

Uzzīmē piedāvājuma grafisko attēlu, izmantojot tabulas datus! 

Tirgus līdzsvars. Tirgus līdzsvara cena

Tirgū satiekas pircēji (pieprasījums) un pārdevēji (piedāvājums). Situāciju tirgū var attēlot gan ar pieprasījuma un piedāvājuma tabulu, gan ar pieprasījuma un piedāvājuma līknēm.

Tabula. Smalkmaizīšu pieprasījums un piedāvājums

Tabulā redzams, ka ja smalkmaizīšu cena ir 0,30 eiro, pieprasītais un piedāvātais smalkmaizīšu daudzums ir vienāds (120 smalkmaizīšu). Var secināt, ka tirgus līdzsvars veidojas tad, kad par vienu un to pašu cenu pieprasītais daudzums ir vienāds ar piedāvāto daudzumu jeb QD = QS.

Smalkmaizīšu tirgus

Aplūkojot grafisku smalkmaizīšu tirgus atspoguļojumu, redzams, ka šajā piemērā tirgus līdzsvara cena ir 0,30 eiro. Par tirgus līdzsvara cenu pieprasītais daudzums (120 gab.) ir vienāds ar piedāvāto daudzumu (120 gab.). Tirgus līdzsvara cenu dēvē par cenu, kas "iztukšo" tirgu, jo visas piedāvātās smalkmaizītes tiks nopirktas.

Ja cena būs augstāka par 0,30 eiro, daļa smalkmaizīšu netiks pārdota un tirgū veidosies pārpalikums. Piemēram, ja cena ir 0,50 eiro, piedāvātais daudzums ir 160 smalkmaizīšu, bet pieprasītais daudzums — 30 smalkmaizīšu. Tātad 160 – 30 = 130 smalkmaizīšu pārpalikums.

Cenu nosaka pieprasījums un piedāvājums.
Uzzini vairāk par piedāvājumu un līdzsvara cenu! 

Materiāls tev palīdzēs

izprast, kādi faktori ietekmē pieprasījumu, piedāvājumu un maina situāciju tirgū;
izprast, (arī grafiski ar līkņu palīdzību), kā cenas pārmaiņas vienā tirgū var ietekmēt cenu citos tirgos. 

Materiāls tev palīdzēs

Izprast, kāpēc dažādu preču cenu pārmaiņas pieprasījumu un piedāvājumu ietekmē dažādi.

1. attēls. Absolūti elastīga pieprasījuma piemērs – eD = infinity. Ja pārdevējs kaut nedaudz paaugstinās cenu virs noteiktās cenas (3), pircēji vispār vairs nepirks šo preci.

Ļoti elastīgs var būt to preču piedāvājums, kurām ir ļoti daudz aizvietotājpreču, piemēram, viena konkrēta ražotāja pienam vai maizei veikalā, kur pārdod vēl 10 citu ražotāju preces. Ja konkrētās ražotāja preces cena palielināsies, pircēji izvēlēsies cita ražotāja produktu.

2. attēls. Absolūti neelastīgs pieprasījums.

Neelastīgs pieprasījums eD = 0. Lai arī kāda būtu cena, pircēji pirks noteiktu šīs preces daudzumu (šajā piemērā — 4 vienības). Šāds pieprasījums (lai gan ne pilnīgi neelastīgs) varētu būt pieprasījums pēc noteiktām zālēm, kas nepieciešamas, lai pacients izdzīvotu. Vajadzīgais daudzums ir noteikts, un, pat ja cena būs zemāka, tas nenozīmē, ka šīs zāles pirks vairāk. Tomēr parasti pieprasījums nav ne absolūti elastīgs, ne absolūti neelastīgs.

To izskaidro pieprasījuma un piedāvājuma (cenas) elastība, kas raksturo, kā mainās pieprasītais un piedāvātais preces daudzums atkarībā no preces cenas pārmaiņām:
a) ja nelielas cenas pārmaiņas izraisa lielas pieprasītā daudzuma pārmaiņas, pieprasījums ir elastīgs;
b) ja būtiskas preces cenas pārmaiņas neizraisa pieprasītā daudzuma pārmaiņas, pieprasījums ir neelastīgs.

Pieprasījuma elastība

Pieprasījuma elastību ietekmē šādi faktori:

1. Iespēja preci aizvietot. Ja preci iespējams aizvietot ar citu preci, pieprasījums ir elastīgs; ja tas nav iespējams, pieprasījums ir neelastīgs. Ja bumbieriem strauji celsies cena, pircēji bumbieru vietā pirks ābolus. Bumbieriem būs atrasts aizvietotājs, tāpēc bumbieru pieprasījums ir elastīgs. Ja palielināsies piena cena, cilvēki to turpinās pirkt, jo līdzvērtīgu aizvietotāju nav, tāpēc piena pieprasījums ir neelastīgs.

2. Kādu vajadzību prece apmierina? Pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu pieprasījums ir neelastīgs (maize, elektrība, apkure). Tādu preču un pakalpojumu, bez kuriem var iztikt, pieprasījums ir elastīgs (tūrisma brauciens uz ārvalstīm, jauns tālrunis, ja esošais vēl ir lietojams).

3. Laika faktors. Īsā periodā pieprasījums ir neelastīgs, bet ilgstošā — elastīgs. Ja cilvēks katru dienu brauc uz darbu ar vilcienu, straujš biļešu cenu kāpums sākumā neietekmēs došanos uz darbu, bet ar laiku cilvēks meklēs alternatīvu — īrēs dzīvokli vai kopā ar darbabiedriem brauks ar vieglo automobili.

4. Preces īpatsvars izdevumu struktūrā un ienākumi. Ja preces cenas īpatsvars patērētāja kopējos izdevumos ir neliels, cenu kāpums īpaši neietekmēs patērētāja atbildes reakciju un pieprasījums būs neelastīgs (sērkociņi). Ja preces cena veidos lielu daļu no kopējiem izdevumiem, patērētāji vairāk pārdomās tās iegādi, preci pirks mazāk un pieprasījums būs elastīgs.

5. Krājumi. Ja mums ir kādas preces krājumi, cenai paaugstinoties, mēs šo preci nepirksim, tātad pieprasījums būs elastīgs; ja krājumu nav — pirksim, un pieprasījums būs neelastīgs.

Papildu materiāls 

Iepriekšējos piemēros piedāvājums un pieprasījums tika attēloti kā taisnes. Tas nozīmē, ka, cenai mainoties par vienu vienību, daudzums mainīsies līdzīgi neatkarīgi no tā, vai sākotnējā cena bija 1 eiro vai 100 eiro. Tomēr realitātē pircēju un pārdevēju reakcija uz cenu pārmaiņām mēdz atšķirties. Dažām precēm pat nelielas cenas pārmaiņas būtiski maina pieprasīto daudzumu, bet citām cena var paaugstināties, tomēr pieprasītais daudzums var nesamazināties. To palīdz izskaidrot pieprasījuma un piedāvājuma (cenas) elastība, kas raksturo, kā procentuāli mainās pieprasītais un piedāvātais preces daudzums atkarībā no procentuālajām preces cenas pārmaiņām.

Pieprasījuma elastību var aprēķināt šādi:

$e_D=\frac{\%∆Q}{\%∆O}=\frac{{\displaystyle \frac{Q_1-Q_0\times 100}{Q_0}}}{{\displaystyle \frac{P_1-P_0}{P_0}}\times 100}$

kur % Q = pieprasītā preces daudzuma procentuālās pārmaiņas,
% P = preces procentuālās cenas pārmaiņas,
Q0 un Q1 = sākotnējais pieprasītais preces daudzums un pieprasītais preces daudzums pēc cenas pārmaiņām,
P0 un P1 = sākotnējā preces cena un preces cena pēc cenas pārmaiņām,
eD = pieprasījuma (cenas) elastības koeficients.

Šī formula būtībā parāda pieprasītā produkta daudzuma procentuālās pārmaiņas pret cenas procentuālajām pārmaiņām. 
Ja pieprasījums ir elastīgs, aprēķinātais elastības koeficients eD (absolūtā vērtība bez mīnusa zīmes) būs lielāks par 1. 
Ja pieprasījums ir neelastīgs, eD būs mazāks par 1. Ja eD = 0, pieprasījums ir pilnīgi neelastīgs, bet ja eD = $\infty$, pieprasījums ir pilnīgi elastīgs. 
Pilnīgi elastīgs vai pilnīgi neelastīgs pieprasījums pastāv tikai teorijā, tomēr var atrast tādu preču piemērus, kuru pieprasījums ir ļoti elastīgs vai, tieši otrādi, neelastīgs. 

Pārbaudi sevi!

2.11. uzdevums 

Piedāvājuma elastība

Līdzīgi arī piedāvājums var būt elastīgs vai neelastīgs.

Piedāvājuma elastību būtiski ietekmē laiks. Īstermiņā piedāvājums var būt samērā neelastīgs. Piemēram, pašlaik rūpnīcā var saražot 5000 kg upeņu jogurta dienā. Ja, uzzinot par šā produkta labajām īpašībām, strauji palielinātos tā pieprasījums, īstermiņā piedāvāto apjomu nevarētu palielināt, jo to ierobežo ražošanas potenciāls. Ilgākā periodā rūpnīcas īpašnieki varētu lemt par papildu ražošanas iekārtu iegādi, papildu darbinieku pieņemšanu darbā un produkcijas saražotā apjoma palielināšanu līdz 7500 kg dienā. Tātad ilgākā periodā piedāvājums ir elastīgāks.

Papildu materiāls 

Piedāvājuma elastību var aprēķināt līdzīgi pieprasījuma elastībai:

$e_D=\frac{\%∆Q}{\%∆P}=\frac{{\displaystyle \frac{Q_1-Q_0}{Q_0}}\times 100}{{\displaystyle \frac{P_1-P_0}{P_0}}\times 100}$, kur

kur %∆Q – piedāvātā preces daudzuma procentuālās pārmaiņas,
%∆P – preces cenas procentuālās pārmaiņas,
Q0 un Q1 – sākotnējais piedāvātais preces daudzums un piedāvātais daudzums pēc cenas pārmaiņām,
P0 un P1 – preces sākotnējā cena un cena pēc pārmaiņām,
eS – piedāvājuma (cenas) elastības koeficients.

Tātad piedāvājuma elastība raksturo piedāvātā produkta daudzuma procentuālās pārmaiņas attiecībā pret cenas procentuālajām pārmaiņām. Ja eS ir lielāks par 1, piedāvājums ir elastīgs, bet, ja mazāks par 1, piedāvājums ir neelastīgs. Ja eS = 0, piedāvājums ir absolūti neelastīgs, bet, ja eS =infinity, piedāvājums ir absolūti elastīgs.

Pārbaudi sevi!

2.12. uzdevums