Kur ņemt naudu, lai ražotu?

Uzņēmumu finansējuma avoti

Materiāls tev palīdzēs:

uzzināt, kādi ir iespējamie biznesa idejas īstenošanas finansējuma avoti nepieciešamo izdevumu segšanai.

Uzņēmuma budžeta izveidošana ļauj saprast, vai biznesa idejas īstenošanai pietiks ar saviem finanšu līdzekļiem, vai arī nāksies piesaistīt papildspēkus un papildu līdzekļus. Lai izvirzītajiem biznesa mērķiem nodrošinātu atbilstošus izdevumus, jāizvēlas piemērotākais finansējuma avots un apjoms. Finansējuma avoti var būt pašu kapitāls un ārējais finansējums, kas savukārt var būt aizņēmums vai investora ieguldījums uzņēmumā.

Pašu kapitālu naudas un mantas veidā pamatkapitālā uzņēmējdarbības sākšanai vai paplašināšanai iegulda uzņēmuma īpašnieki. Uzņēmumam, kas jau darbojas, tā var būt peļņa, kas veidojas, ja ieņēmumi lielāki par izdevumiem, un uzņēmuma t.s. nesadalītā peļņa, ko var izmantot uzņēmuma attīstībai, piemēram, jaunu ēku, materiālu iegādei, darbinieku kvalifikācijas celšanai, darba samaksas palielināšanai. Uzņēmumiem jāparedz arī rezervju veidošana (uzkrātās rezerves), lai brīžos, kad rodas neparedzēti zaudējumi, varētu tos segt.

Lai saņemtu ārējo finansējumu, uzņēmumam nepieciešams spēt pamatot, kāpēc un kā šis finansējums tiks izmantots un kādu peļņu tas radīs vai aizņēmuma gadījumā – kā to spēs atmaksāt. Parasti to atspoguļo biznesa plānā. Ārējo finansējumu var iegūt, aizņemoties no ģimenes, radiniekiem, draugiem, bankā, atrodot privātu investoru vai investīciju fondu, piesakoties valsts vai citu organizāciju programmām un grantiem (mērķfinansējumam no valsts budžeta), kā arī aizņemoties finanšu tirgos. Mūsdienās arvien vairāk attīstās finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kuri atrod jaunus veidus, kā klienti var piesaistīt finansējumu, piemēram, kopfinansējuma jeb pūļa finansējuma platformas.

Viens no plaši izmantotiem finansējuma avotiem ir banku piedāvātie aizdevumi (kredīti). Kredīts ir naudas aizdevums uz konkrētu laiku par konkrētiem procentiem. Procenti ir samaksa kredīta devējam par to, ka tas aizdod savu kapitālu un uzņemas risku, ka kredīts netiks atmaksāts (sīkāk sk. sadaļā "Bankas"). Banka izvērtē uzņēmuma plānu un gadījumos, kad uzņēmums nespēj pamatot līdzekļu efektīvu izlietošanu, aizdevumu neizsniedz. Tomēr bankas aizdevums vairāk piemērots tad, kad uzņēmums jau ir samērā stabils (vairāku gadu darbības pieredze, iegūti klienti). Bankas arī parasti prasa ķīlu jeb īpašumu, kuru banka iegūs, ja uzņēmums aizdevumu neatmaksās.

Piemēram, uzņēmums, kas nodarbojas ar velosipēdu ražošanu, saņem lielu pasūtījumu no Nīderlandes. Uzņēmumam nepietiek līdzekļu, ko ieguldīt tūlītējā ražošanā, bet, aprēķinot potenciālo peļņu, ir izdevīgi aizņemties naudu, lai to ieguldītu produkcijas ražošanā. Aizņemtie līdzekļi radīs uzņēmumam ieņēmumus un, iespējams, nodrošinās arī jaunu klientu piesaisti nākotnē. Aizņēmums tiek ieguldīts, lai nodrošinātu ikdienā nepieciešamo naudas plūsmu (piemēram, preču krājumu iegādei vai sezonas preču pirkšanai, ja negaidīti palielinājies pieprasījums) vai lai paaugstinātu konkurētspēju un palielinātu peļņu, piemēram, paplašinot ražotni, uzlabojot preču kvalitāti, piesaistot izcilus jomas speciālistus.

Kad uzņēmums ir liels un nepieciešams piesaistīt ļoti lielus līdzekļus, iespējams finansējumu piesaistīt no finanšu tirgiem.

Savukārt jauniem un maziem uzņēmumiem parasti ir grūti aizņemties no bankām, jo bankas nelabprāt finansē uzņēmējdarbību sākuma stadijā, nevēlas uzņemties pārmērīgu risku, prasa stabilus ienākumus un ķīlu. Šajā stadijā, ja uzņēmējam nav savu uzkrājumu, biznesa idejas īstenošanai atbalsts un aizņēmuma iespējas var būt vai nu no ģimenes, radinieku un draugu loka, vai arī atrodot kādu privātu aizdevēju, kas uzņēmējam un viņa biznesa idejai uzticas, ir gatavs riskēt un aizdot naudu. Taču šādi bieži netiek pietiekami rūpīgi izvērtēts aizņēmuma risks un objektīvi noteikta spēja atmaksāt aizņēmumu. Turklāt gadījumā, ja aizdevumu nevarēs atmaksāt, tas var negatīvi ietekmēt tuvu cilvēku savstarpējās attiecības.

Jauniem un maziem uzņēmumiem, kuriem ir tikai biznesa ideja, taču vēl nav ne produkta, ne klientu, vai arī uzņēmējdarbības vēlākā stadijā jauna produkta radīšanai iespējams meklēt un pārliecināt par savas idejas pelnītspēju investorus, kuri ir gatavi uzņemties lielu risku un gatavi to finansēt. Tomēr šādus investorus varēs piesaistīt galvenokārt inovatīvu produktu ar straujas izaugsmes potenciālu attīstīšanai. Turklāt apmaiņā pret investēto naudu viņu prasība bieži ir kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem. Tie var būt privātie investori (t.s. biznesa eņģeļi) vai sēklas kapitāla fondi, akcelerācijas fondi, riska kapitāla fondi. Tā ir būtiskākā atšķirība no aizdevuma, t. sk. no bankas aizdevuma. Šis finansējums nav jāatdod, ja bizness ciešs neveiksmi. Taču investori ieguldīs naudu tikai pēc rūpīgas uzņēmuma un produkta analīzes un tikai tad, ja saskatīs ieguldītās naudas lielu atdevi, t.i., redzēs lielas peļņas iespējas. Vienlaikus tie bieži ir pieredzējuši uzņēmēji, kas gatavi dalīties ar pieredzi un ar padomu un papildus ieguldītajiem līdzekļiem būs arī liels ieguvums jaunajam uzņēmējam. Ir nozares, piemēram, informācijas tehnoloģiju nozare, kurās tiek rīkoti konkursi par iespēju iegūt finansējumu. Arī valsts ar tās institūciju starpniecību organizē valsts atbalsta programmas uzņēmējiem – grantus, garantijas banku kredītiem u.tml. A

Pirms uzņēmējs pieņem lēmumu par uzņēmējdarbības finansējuma veidu, viņam jāveic izpēte, jāizvērtē katra finansējuma veida atbilstība uzņēmuma vajadzībām un jāaprēķina, vai tas būs izdevīgi un cik efektīvi uzņēmums spēs šos līdzekļus izmantot.

Dažādu finansējuma veidu priekšrocības un trūkumi

Finansējuma veids	Priekšrocības	Trūkums
Bankas kredīts	Samērā vienkāršs un lēts finansējuma veids.	Bankas parasti prasa ķīlu vai garantiju.
Valsts atbalsta programmas (parasti kombinācijā ar citu finansējuma veidu)	Priekšrocības atkarīgas no atbalsta veida, tās var būt dažādas garantijas, granti u.c.	Valsts sniedz atbalstu tikai specifiskiem mērķiem, piemēram, jaunu uzņēmumu attīstībai, zaļās enerģijas projektiem u.c.
Privātie investori (t.sk. biznesa eņģeli, riska kapitāla fondi u.c.)	Gatavi piešķirt finansējumu augstāka riska projektiem un uzņēmumiem nekā, piemēram, bankas.	Parasti jāatdod ievērojama daļa uzņēmuma īpašumtiesību.
Finanšu tirgi (t.sk. akciju un obligāciju emisija)	Potenciāli var iegūt liela apjoma un samērā lētu finansējumu.	Atkarībā no instrumenta trūkumi var atšķirties. Parasti izmanto tikai lieli uzņēmumi, jo process ir sarežģīts, lēns un maziem uzņēmumiem – pārāk dārgs.
Citi nebanku finansējuma veidi (t.sk. pūļa finansējums, nebanku kredīti)	Gatavi piesaistīt vai piešķirt finansējumu augsta riska projektiem un uzņēmumiem. Parasti vienkāršs pieteikšanās process.	Samērā dārgs finansējums.