Bankas

• Lasītprasme, rakstītprasme. Prasme risināt matemātikas uzdevumus, saskaitot un atņemot tūkstošu apjomā, kā arī reizinot ar daļskaitļiem.
• Skolēniem būtu nepieciešama prasme pazīt ikdienā norēķinos izmantotās naudas zīmes – eiro banknotes un monētas.

• Darbs ar tekstu – skolēniem piedāvā tekstu lasīšanai (atbilstoši lasīšanas tehnikas apguves līmenim). Skolēns atbilstoši mācību uzdevumam strādā ar tekstu, lai iegūtu nepieciešamo informāciju.
• Domu karte (grafiskais organizators) – palīdz apkopot informāciju, kā arī uzskatāmi izvietot idejas un domas uz izvēlētā materiāla (papīrs, tāfele).
• Ierosināšanas metodes (stundas ievadā) – diskusijas veidā izpētīt un noskaidrot, ko skolēni jau zina par konkrēto tēmu, lai varētu veikt nepieciešamās pārmaiņas stundas plānojumā, kā arī sagatavot skolēnu prātus efektīvai jaunu zināšanu apguvei.
• Jautājumi un atbildes – skolotājs vai skolēni mutvārdos vai rakstiski uzdod jautājumus par noteiktu tematu un atbild uz tiem. Skolotājs māca uzdot daudzveidīgus jautājumus.
• Plenārdiskusija – notiek lielā grupā (10–30 dalībnieku). Plenārdiskusijas tēma parasti ir iepriekš zināma. Uzsāk ar temata formulēšanu un rosinājumu apspriest attiecīgo jautājumu. Plenārdiskusiju var uzsākt, ar jautājumu vēršoties pie kāda konkrēta skolēna. Vadītājs vada domu apmaiņu, cenšas panākt, lai izsakās pēc iespējas vairāk plenārdiskusijas dalībnieku, nosaka laika ierobežojumus, lai visi būtu līdzīgā situācijā. Noslēgumā vadītājs izdara kopsavilkumu un, ja nepieciešama, izvērtē plenārdiskusijas gaitu.
• Problēmu risināšana – skolotājs vai skolēni formulēā problēmu vai jautājumu, uz kuru jārod atbilde. Skolēni precizē problēmjautājumu, izdomā tā risināšanas plānu, īsteno to, izvērtē rezultātu un noskaidro, vai tas ir problēmas risinājums un vai problēmu nevar risināt citādi.
• Vingrinājumi – skolotājs piedāvā skolēniem vairākus līdzīgus uzdevumus, lai nostiprinātu kādas noteiktas zināšanas vai prasmes.
• Vizualizēšana – skolotājs vai skolēni mācību procesā izmanto uzskates līdzekļus – vizuālos balstus jeb atgādnes (attēlus, zīmējumus), lai demonstrētu dažādu notikumu, parādību vai jēdzienu kopsakaru, ilustrētu kāda vārda nozīmi vai jēdziena saturu, padarītu uzskatāmāku teksta vai mācību materiāla ideju, labāk iegaumētu svarīgu informāciju.

6. klasi beidzot

• Izmantojot skolotāja dotos piemērus, vērtē banku sniegtos pakalpojumus, uzdevumus un nozīmi sabiedrībā. Spriež par vajadzību veidot uzkrājumus nākotnei. Izprot, kāpēc ikvienam ir svarīgi veidot naudas uzkrājumus un kā banka palīdz to izdarīt (S.Li.5. = S.6.5.4.).
• Saprot, ka naudas cena ir tās procentu likme un mērvienība – laiks .
• Saprot, ka gan par bankā noguldīto naudu, gan par bankas aizdoto naudu tiek aprēķināts procentu maksājums.
• Saimniekot var atsevišķs cilvēks, ģimene, uzņēmums, iestāde, pašvaldība, valsts.
• Saprātīgi saimniekot ir jāmācās, pieejamie resursi ir jāplāno (S.Li.5.).
• Modelē un izvērtē sadzīviskas situācijas, skaidrojot cilvēkiem pieejamo resursu izlietojumu noteiktā laikposmā. Grupē savas vēlmes un vajadzības pēc svarīguma, lai plānotu resursu sadalījumu un īstenotu vajadzības. Attīsta ieradumu analizēt savas vēlmes un atteikties no nevajadzīgā, plānojot pieejamo resursu izlietojumu un personīgo budžetu. (Avots: Sociālās zinības 1.–9. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs, 4.5. tēma, 59. lpp.).
• Sociāli atbildīga rīcība veicina kopējo labklājību (S.Li.2.). Pieņem lēmumu individuāli un grupā, izvirzot un īstenojot izvirzīto mērķi. (Avots: Sociālās zinības 1.–9. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs, 5.4. tēma, 70. lpp.).
• Bankas kā finanšu iestādes ar kredītu palīdzību var novērst īslaicīgu naudas resursu trūkumu, kā arī dod iespēju veikt uzkrājumus jeb veidot "drošības spilvenu" (S.Li.5.) (Avots: Sociālās zinības 1.–9. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs, 6.3. tēma, 79. lpp.).
• Attīsta ieradumu darboties ilgtspējīgi, būt zinātkāram un intelektuāli atvērtam, apgūstot ekonomikas likumsakarības (Avots: Sociālās zinības 1.–9. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs, 6.3. tēma, 79. lpp.).

Valodu mācību joma

• VL.6.1.1.2. Klausoties ar mācībām vai interesēm saistītus tekstus un skatoties videosižetus vai filmas, saprot informāciju, nosaka teksta galveno informāciju un domu. Iesaistās saziņā par dzirdēto vai redzēto (ar izpratni klausās stāstu par uzkrājumu veidošanu, piedalās diskusijā).
• VL.6.1.1.4. Iesaistās saziņā, ievērojot saziņas tematu, dalībniekus, vietu, laiku un nolūku (kopīgi ar klasesbiedriem un skolotāju veido domu karti jeb domu zirnekli par bankas funkcijām).
• VL.6.1.1.5. Ierosina un uztur dialogu, paužot savu viedokli un uzklausot citus. Piedaloties diskusijā, pamana viedokļu atšķirības, ir tolerants pret citu viedokli (diskutē par uzkrājumu veidošanu).

Sociālā un pilsoniskā mācību joma

• S.6.5.4. Izmantojot skolotāja dotos piemērus, vērtē banku sniegtos pakalpojumus, uzdevumus un nozīmi sabiedrībā. Spriež par vajadzību veidot uzkrājumus nākotnei (izstrādā bukletu vai citu informatīvu materiālu par banku).

Matemātikas mācību joma

• M.6.2.2.1. Jaunā situācijā individuāli vai sadarbojoties (arī ar skolotāju) veic matemātiskās modelēšanas soļus (domā par risināšanas gaitu teksta uzdevumos).
• M.6.2.2.5. Komentē, salīdzina savu un citu skolēnu veidotos risinājumus (pārrunā veiktos uzdevumus par noguldījumiem un aizdevumiem, salīdzina rezultātus ar klases biedriem,).
• M.6.3.2.1. Veic darbības ar parastajām daļām, decimāldaļām, pozitīviem un negatīviem skaitļiem (saskaita, atņem, reizina, dala, kāpina), izmantojot atbilstošus skaitļa pieraksta veidus, lietojot darbību īpašības, saistību starp darbībām, piemērotus algoritmus (risina uzdevumus, aprēķinot procentu likmes noguldījumiem un aizdevumiem).
• M.6.3.2.4. Aprēķina vērtību daļai (procentiem) no skaitļa, skaitli, ja zināma tā daļas (procentu) vērtība, izsaka vienu skaitli kā otra skaitļa daļu (procentus) situācijās ar matemātisku, citu mācību jomu un reālu kontekstu, izvēloties atbilstošu un sev piemērotu risinājuma gaitu (risina uzdevumus, kuros jānosaka dažādas summas saistībā ar noguldījumiem un aizdevumiem).
• M.6.5.1.3. Nolasa dažādi organizētās stabiņveida un sektora diagrammās attēlotos datus (apskata un analizē diagrammu un datus par cilvēku uzkrājumu veidošanas paradumiem).

Tehnoloģiju mācību joma

• T.6.2.5.3. Izmanto skolotāja dotos koplietošanas dokumentus un citus resursus, kā arī tiešsaistes rīkus un tīmekļa lietotnes. (Izmanto vietni "Padlet" atgriezeniskās saites sniegšanai).

"Drošības spilvens", uzkrājumi, inflācija, procentu likme, procentu maksājums.

Tēmas kopsavilkums

• Banka piedāvā klientiem vairākus ikdienā nepieciešamus pakalpojumus.
• Ja ievēro noteikumus, bankā noguldītā nauda ir drošībā.
• Bojātas naudas zīmes var samainīt Latvijas Bankā.
• Svarīgi veidot "drošības spilvenu" – uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem (negadījumiem).
• Gan par bankā noguldīto naudu, gan par bankas aizdoto naudu tiek aprēķināts procentu maksājums.
• Procentu maksājuma summas aprēķināšanai izmanto procentu likmi, kura parasti ir noteikta uz gadu.