Uz skolēniem Iziet no sistēmas
Saturs
Uz skolēniem Iziet no sistēmas
tēmas

  1. Par Mana ekonomika

  2. 1.Resursu ierobežotība

  3. 2.Tirgus un cena

  4. 3.Darba tirgus

  5. 4.Uzņēmējs

  6. 5.Valsts nepieciešamība

  7. 6.Skolas un pašvaldības budžets

  8. 7.Nauda

  9. 8.Bankas

  10. 9.Labklājība

Par tēmu

Valsts nepieciešamība

KĀPĒC TĒMA IR NOZĪMĪGA?

Noteikumi un likumi rada indivīdam gan iespējas, gan ierobežojumus, tomēr nāk par labu sabiedrības labklājībai. Ja cilvēki drīkstētu darīt visu, kas ienāk prātā, valstī sāktos milzīgs haoss, tāpēc skolēniem jāizprot valsts sektora nepieciešamība. Jāprot nosaukt institūcijas, kas nodrošina cilvēku un organizāciju (sabiedrības locekļu) attiecību regulēšanu, kā arī jāspēj izprast, kāpēc tās nepieciešamas. Sasniedzot 13 gadu vecumu, skolēni var sākt pelnīt savu pirmo naudu, strādājot vasaras darbos. Taču skolēniem jārēķinās ar to, ka visa nauda nepaliek "uz rokas", daļai no tās tiek aprēķināti nodokļi, kas tiek ieskaitīti valsts budžetā. Skolēnam jāizprot, kā nodokļos samaksātie līdzekļi uzlabo viņa un ģimenes labklājību jau pašlaik un kā var ietekmēt nākotni.

Šī tēma veicinās skolēnu izpratni par valsts sektora darbību un nākotnē palīdzēs saprast, kāpēc nepieciešams ievērot likumus un noteikumus, kā arī saprast, kas notiek, ja tos neievēro.





TEMATU PĀRSKATS UN SADALĪJUMS PA KLASĒ

1.–3. klase4. klase5.klase6.klase

Kāpēc mums ir tik daudz noteikumu?
Noteikumu nepieciešamība
Ja kāds no noteikumiem tev nepatīk, vai tas ir nevajadzīgs?
Tiesības un pienākumi

1. apakštēma
Vai likumu nezināšana atbrīvo no atbildības?
Likumi

2. apakštēma
Vai iespējams izstrādāt likumu, kas visiem patīk?
Likumu izstrāde un to mērķi

3. apakštēma
Kāpēc vajadzīgas dažādas valsts iestādes (institūcijas)?
Valsts iestādes (institūcijas)

4. apakštēma
Kāpēc valsts uzrauga noteikumu ievērošanu, kā arī sniedz dažādus pakalpojumus, neprasot par to atlīdzību?
Nodokļu loma

Sasaiste ar citām elektroniskā mācību līdzekļa "Mana ekonomika" tēmām 


Ekonomikas pamatproblēma

Darba tirgus

Ekonomikas pamatproblēma
Darba tirgus
Uzņēmējs
Budžets
Nauda
Banku loma


Lasītprasme, rakstītprasme, klausīšanās prasme, vizuālā valoda, uzstāšanās prasmes, prasme ieinteresēt klausītāju. Skolēni noteikti zina dažādus noteikumus, kas jāievēro mājās un skolā, tāpat arī skolēniem būtu jāzina, ka valstī ir pieņemti daudzi likumi visdažādākajās darbības jomās. Skolēniem būtu vēlama neliela izpratne par to, ka visa nopelnītā nauda nepaliek pie darbinieka, bet daļa tiek samaksāta nodokļos.

  • Darbs ar tekstu – skolēniem piedāvā tekstu lasīšanai (atbilstoši lasīšanas tehnikas apguves līmenim) vai teksta audioierakstu/videoierakstu. Skolēns atbilstoši mācību uzdevumam strādā ar tekstu, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Darbam ar tekstu ir dažādi veidi: lasīšana lomās, prognozēšana, INSERT metode, jautājumi un atbildes.
  • Jautājumi un atbildes – skolotājs vai skolēni mutiski vai rakstiski uzdod jautājumus par noteiktu tematu un atbild uz tiem. Skolotājs māca uzdot daudzveidīgus jautājumus.
  • Lomu spēle – dota situācija, lomu apraksti, kā arī spēles noteikumi. Skolēni noklausās vai izlasa lomu spēles sižetu, sadala lomas, iepazīstas ar lomu aprakstiem, iestudē lomas un izspēlē situāciju. Skolēni, kuri lomu spēlē nav iesaistīti, vēro un pieraksta. Pēc situācijas izspēlēšanas skolēni kopīgi diskutē un izvērtē lomu spēles norisi. Valodu apguvē izmanto arī lomu spēles komplicētāku variantu – dramatizēšanu.
  • Plenārdiskusija – notiek lielā grupā (10–30 dalībnieku). Diskusijas tēma parasti ir iepriekš zināma. Vispirms formulē tematu un rosina apspriest attiecīgo jautājumu. Plenārdiskusiju var uzsākt, ar jautājumu vēršoties pie kāda konkrēta skolēna. Tās vadītājs vada domu apmaiņu, cenšas panākt, lai izsakās pēc iespējas vairāk dalībnieku, nosaka laika ierobežojumus, lai visi būtu līdzīgā situācijā. Noslēgumā plenārdiskusijas vadītājs izdara kopsavilkumu un, ja nepieciešams, izvērtē diskusijas gaitu.
  • Problēmu risināšana – skolotājs vai skolēni formulē problēmu vai jautājumu, uz kuru jārod atbilde. Skolēni precizē problēmjautājumu, izdomā tā risināšanas plānu, īsteno to, izvērtē rezultātu un noskaidro, vai tas ir problēmas risinājums un vai problēmu nevar risināt citādi.
  • Vizualizēšana – skolotājs vai skolēni mācību procesā izmanto vai veido uzskates līdzekļus jeb vizuālos balstus (attēlus, zīmējumus, shēmas, simbolus, videoierakstus) vai grafiskos organizētājus – vizuālās atslēgas, piemēram, domu karti, Venna diagrammu, lai demonstrētu dažādu notikumu, parādību vai jēdzienu kopsakaru, ilustrētu kāda vārda nozīmi vai jēdziena saturu, padarītu uzskatāmāku teksta vai mācību materiāla ideju, ļautu labāk iegaumēt svarīgu informāciju. Skolēni attīsta prasmi apstrādāt, vizualizēt un sistematizēt iegūto informāciju, pilnveido savas mācīšanās stratēģijas.

6. klasi beidzot
  • Paskaidro dažādu vērtību, tikumu, ieradumu un sabiedrībā atzīto uzvedības normu ietekmi uz cilvēka uzvedību, uzklausa atšķirīgus viedokļus. (S.Li.6. = S.6.1.2.)
  • Izzina iespējas un motīvus piedalīties sabiedrības dzīvē, lēmumu pieņemšanā un izvēļu izdarīšanā. (S.Li.6. = S.6.2.5.)
  • Izvirza idejas, kāpēc likumi rada gan iespējas, gan ierobežojumus, tomēr veicina cilvēku labklājību.
  • Skaidro, ka cilvēki vienojas veidot dažādas institūcijas, lai nodrošinātu cilvēku un organizāciju (sabiedrības locekļu) attiecību regulēšanu. Stāsta, ka valsts institūcijas izdod cilvēku un organizāciju darbību regulējošus normatīvos aktus un rūpējas, lai tos ievērotu (S.Li.6. = S.6.3.1.) (Avots: Sociālās zinības 1.–9. klasei : Mācību priekšmeta programmas paraugs, 6.2. tēma, 77. lpp.). – pārbaudīts saiti pirms publicēšanas
  • Izvērtē Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpausmes dzīvē un veido priekšlikumus, plānu, kuras tiesības un kurus pienākumus vajadzētu vairāk izmantot un ievērot (S.6.3.2., S.6.3.1.) (Avots: Sociālās zinības 1.–9. klasei : Mācību priekšmeta programmas paraugs, 6.2. tēma, 77. lpp.).
  • Izprot valsts sektora nepieciešamību. Vispārīgi zina jomas, kuras nodrošina valsts sektors.
  • Izprot, ka valsts sektora darbības nodrošināšanai nepieciešami līdzekļi, kuru iegūšanu nosaka katras valsts/sabiedrības lēmējinstitūciju izvēle un izpilde.

Valodu mācību joma
VL.6.1.1.2. Klausoties ar mācībām vai interesēm saistītus tekstus un skatoties videosižetus vai filmas, saprot informāciju, nosaka teksta galveno informāciju un domu. Iesaistās saziņā par dzirdēto/redzēto, izmantojot konkrētus faktus, piemērus, saturiski nozīmīgas detaļas. (Skatās video, pēc redzētā un dzirdētā spriež par nodokļiem valstī.)
VL.6.1.1.5. Ierosina un uztur dialogu, paužot savu viedokli un uzklausot citus. Piedaloties diskusijā, pamana viedokļu atšķirības, ir tolerants pret citu viedokli. (Diskutē par nodokļu sadali valstī, spriež par pareizu/nepareizu rīcību noteikumu ievērošanā/neievērošanā.)

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
K.6.3.3. Izmanto dažādu mākslas veidu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris) iespējas savu emociju, vērtību un ideju paušanai. (Spēlē lomu spēli, iejūtoties likumu izstrādātāju lomā.)

Matemātikas mācību joma
M.6.2.1.1. Jaunā situācijā spriež, rīkojas pēc analoģijas, piemēram, saskaitot, atņemot decimāldaļas. (Aprēķina PVN summu.)
M.6.2.2.2. Situācijas aprakstu raksturo saviem vārdiem, demonstrējot izpratni par dotajiem lielumiem un sakarībām starp tiem. (Pēta pirkumu čekus, īpaši izceļot PVN summu.)

Tehnoloģiju mācību joma
T.6.2.3.1. Veic darbības ar mācību procesā lietotajām programmvadāmajām ierīcēm. (Izmantojot tiešsaistē pieejamo algu kalkulatoru, veic aprēķinus.)

Noteikumi, likumi, labklājība, patērētājs, Saeima, institūcija, nodokļi, pilsonis, deputāts.

6. klasi beidzot

Caurviju prasmes

Sasniedzamie rezultāti (SR) caurviju prasmēs/Piemērs (-i)

Kritiskā domāšana un problēmrisināšana[1.1.] Formulē atvērtus, uz izziņu vērstus jautājumus situācijās ar dažādiem kontekstiem. Salīdzina, interpretē, novērtē, savieno informāciju, grupē to pēc dotajiem un paša radītajiem kritērijiem./Klases kolektīvā apspriež dažādus noteikumus un likumus. Izvērtē situācijas un diskutē par tām, kurās nākas ievērot dažādus noteikumus. Izšķir galvenās atšķirības un likumsakarības starp noteikumiem un likumiem.

[1.2.] Spriež no konkrētā uz vispārīgo. Atšķir svarīgo no mazāk svarīgā, situācijai atbilstošo no neatbilstošā. Veido dotajā kontekstā faktos balstītu argumentāciju. Formulē tiešus, vienkāršus secinājumus./Apskata vietnē likumi.lv likumus, kuri attiecas uz skolēniem/bērniem, iesaistās diskusijā ar klasesbiedriem un skolotāju. Diskutē par valsts institūciju nepieciešamību, izsakot savu viedokli.

[1.4.] Veido izvēlētās problēmas risinājuma plānu, īsteno to, izmantojot situācijai piemērotas problēmrisināšanas stratēģijas, – eksperimentē domās un praktiski./Spēlē lomu spēli par likumu izstrādi. Skolēni kopīgi spriež, diskutē, atbalsta jauno likumu vai iebilst pret to, pauž savas idejas, argumentējot ar piemēriem. Izstrādā informatīvu materiālu par situācijām, kas apdraud bērnu drošību.
Jaunrade un uzņēmējspēja[2.2.] Izvērtē situāciju un izmanto radošās domāšanas stratēģijas, lai nonāktu pie idejām tās pilnveidei, iedvesmojas no citu idejām, tās papildina./Aptaujā ģimenes locekļus, noskaidrojot viņu viedokli par tēmu "labklājība".
Pašvadīta mācīšanās[3.3.] Lieto dažādas domāšanas stratēģijas atbilstoši mācību kontekstam./Diskutē par noteikumu un likumu nozīmīgumu. Spēlē spēli "Noteikumi: guvumi un izmaksas".
Sadarbība[4.2.] Saziņā ar citiem atbilstoši situācijai lieto dažādus saziņas veidus un veido sarunu ar cilvēku, kuram ir atšķirīgs viedoklis. Atzīst un respektē viedokļu dažādību./Diskutē klases kolektīvā, strādā nelielās grupās pa 3–4.
Digitālā pratība[6.1.] Izmanto digitālās tehnoloģijas zināšanu ieguvei./Skatās informatīvus videomateriālus.

  • Valsts iesaistās sabiedrības vajadzību apmierināšanā – sabiedrisko preču un pakalpojumu nodrošināšanā.
  • Valsts to finansē ar indivīdu maksātajiem nodokļiem.
  • Noteikumi, lai arī reizēm apgrūtinoši, uzlabo sabiedrības labklājību.
  • Veidojot noteikumus, tiek meklēts līdzsvars starp sabiedrības guvumu un indivīda rīcības ierobežojumiem.




Pārbaudes darbs tēmai "Valsts nepieciešamība" (.PDF)


Tēmas "Valsts nepieciešamība" pārbaudes darbs (Word.DOC)

Tēmas "Valsts nepieciešamība" pārbaudes darba vērtēšanas kritēriji (.PDF)


Tēmas "Valsts nepieciešamība" teorijas izklāsts skolotājam (.PDF)
Skolas un pašvaldības budžets

Nākamā tēma