Par tēmu
Darba tirgus
KĀPĒC TĒMA IR NOZĪMĪGA?
Katrs indivīds var piedalīties ekonomiskās vērtības veidošanā, piedāvājot savas prasmes un spējas darba tirgū. Šajā vecumposmā skolēniem veidojas izpratne par sabiedrībā notiekošajiem procesiem, un darba tirgus ir viena no šo procesu sastāvdaļām.
Skolēni jau apguvuši, ka viņu lēmums attīstīt savas spējas un iegūt izglītību veido tālākās iespējas dzīves laikā darboties izvēlētajā profesijā, par to saņemot ienākumus jeb darba algu. Šajā vecumposmā var sākt izprast arī ārējo faktoru – pieprasījuma un piedāvājuma darba tirgū – nozīmi. Skolēniem svarīgi apzināties, ka ikviens cilvēks var būt darba tirgus dalībnieks, kā arī identificēt sevi kā darba tirgus dalībnieku nākotnē.
Svarīgi veidot skolēniem izpratni par to, ka jau pašlaik viņu izdarītās izvēles var ietekmēt vēlamā darba atrašanu nākotnē, bet tas savukārt var ietekmēt iespēju apmierināt savas vēlmes un vajadzības (ietekmēt labklājību).
Tēmas apguves laikā skolēni var analizēt, kā sabiedrības labklājību kopumā ietekmē iedzīvotāju spēja un vēlme iekļauties darba tirgū, kā arī attīstīt savu cilvēkkapitālu. Tālākā izglītības posmā skolēniem būtu iespēja jau plašākā mērogā analizēt darba ražīguma, darba algas un izaugsmes savstarpējo mijiedarbību.
TEMATU PĀRSKATS UN SADALĪJUMS PA KLASĒM
Skolotājs ir tas, kurš izvērtē tēmas piemērotību konkrētajam vecumposmam, kā arī ieteicamās mācību metodes mācību procesā. Ja, piemēram, 5. klases skolēni vēl nav gatavi runāt par šo tēmu, skolotājs izvērtēt piemērotāko tās apguves laiku.
| 1. – 3. klase | 4. klase | 5. klase | 6. klase |
|---|---|---|---|
| Kāpēc vispār jāstrādā? Darbs Vai visiem viss jāzina un jāprot vienādi? Darba alga Kāpēc vienas profesijas pārstāvji dažkārt saņem atšķirīgu algu? Darba algu atšķirību iemesli | 1.apakštēma Vai labu darbinieku var atrast gadatirgū? Darba tirgus | 2.apakštēma | |
| Sasaiste ar citām "Mana ekonomika" tēmām | |||
| Resursu ierobežotība Tirgus un cena | Resursu ierobežotība Labklājība Tirgus un cena Uzņēmējs | ||
TĒMAS APGUVEI NEPIECIEŠAMĀS PRIEKŠZINĀŠANAS
- Lasītprasme, rakstītprasme, vizuālā valoda, priekšzināšanas darbā ar datoru.
- Skolēni jau iepazinušies ar tēmas "Tirgus un cena" saturu (preces un pakalpojumi, pieprasījums un piedāvājums) un tēmas "Resursu ierobežotība" saturu (izprot terminu "cilvēkkapitāls", sapratuši, kas ir ekonomika un kā var izvērtēt dažādas iespējas, pieņemt lēmumus).
- Tēmas apguve cieši saistīta ar tēmu "Labklājība" un "Uzņēmējs" satura apguvi.
IETEICAMĀS MĀCĪBU METODES UN PAŅĒMIENI
Avotu analīze – skolēns iepazīstas, pēta informācijas avotus, analizē, atbild uz jautājumiem.
Darbs ar tekstu – tiek piedāvāti teksti lasīšanai vai audioieraksti mācību uzdevumu veikšanai mācību stundā, mājās vai pašizglītībai. Skolēns iepazīstas ar tekstu un iegūst informāciju – veido jautājumus vai analizē, atbild uz jautājumiem atbilstoši mācību uzdevumam.
Diskusija – skolotājs vai skolēni piedāvā kādu jautājumu vai problēmu, lai noskaidrotu uzskatu daudzveidību un rastu iespējamos risinājumus, atbildes, viedokļus, pieredzi. Skolēni iesaistās domu apmaiņā, argumentēti aizstāvot savu viedokli.
Domu karte (grafiskais organizators) – palīdz apkopot informāciju, arī uzskatāmi izvietot idejas un domas uz izvēlētā materiāla (papīrs, tāfele).
Izejas biļete – skolotājs to izmanto kā formatīvās vērtēšanas instrumentu, lai pārliecinātos, vai katrs skolēns sasniedzis mācību stundā izvirzītos mērķus.
Jautājumi un atbildes – skolotājs vai skolēni mutvārdos vai rakstiski uzdod jautājumus par noteiktu tematu un atbild uz tiem. Skolotājs māca uzdot daudzveidīgus jautājumus.
Lomu spēle – skolotājs mutiski piedāvā skolēniem mācību situācijas aprakstu (to iespējams atveidot lomās). Skolēni iejūtas atveidojamajās lomās atbilstoši uzdevumam. Pārējie skolēni var vērot, pierakstīt un vērtēt, lai pēc situācijas izspēlēšanas piedalītos diskusijā.
Radošā rakstīšana – veicina skolēnu radošuma izpausmes par konkrētu tēmu.
Saruna (mācību dialogs) – skolotājs vai skolēns formulē uzdevumu, nosaka, cik ilgi runā viens runātājs, paziņo runātāju un klausītāju maiņu, uzdod jautājumus un virza sarunu, pamatojoties uz saņemtajām atbildēm. Pārējie skolēni iesaistās sarunā atbilstoši noteikumiem. Dialoga nobeigumā analizē sarunas rezultātu (piemēram, organizējot sarunu par ārsta pakalpojumiem).
Vizualizēšana – skolotājs vai skolēni izmanto vai patstāvīgi izveido dažādus simboliskus uzskates līdzekļus – domu kartes, shēmas, diagrammas, tabulas, plānus, kartes, zīmējumus u.c. (simboliskie uzskates līdzekļi ir īstenības objektu attēli, izmantojot vārdus, simbolus un krāsas).
3P metode– paslavē, pajautā, piedāvā. Skolēns uzraksta trīs komentārus: pirmajā komentārā – vienu lietu, kas ir izdevusies (paslavē), otrajā komentārā – vienu jautājumu par to, kas nav skaidrs (pajautā), trešajā komentārā – vienu ideju, ko varētu uzlabot (piedāvā).
PLĀNOTIE SKOLĒNAM SASNIEDZAMIE REZULTĀTI
- Apkopo informāciju, lai izprastu nodarbošanās veidu mainību. Analizējot savas stiprās puses un attīstības jomas, prognozē sev nākotnē piemērotas darbības jomas. Izvirza sev īstermiņa mērķus, izmantojot gan savu, gan nozīmīgu citu cilvēku pieredzi. Patstāvīgi plāno laiku mācībām un darbam. [S.1.4.]
- Saprot, kas ir darba tirgus. Izprot saistību starp pieprasījumu, piedāvājumu un algas apjomu.
- Saprot cilvēkkapitāla nozīmi un to, kāda ir sakarība starp atalgojumu un katra darba rezultātā radīto.
- Apzinās, ko jau pašlaik var darīt, lai nākotnē veicinātu iespēju saņemt lielākus ienākumus.
- Pauž savus uzskatus par sadzīves situācijām, ņemot vērā savas un citu cilvēku vajadzības un vēlmes. [S.3.1.2.]
- Balstoties savā pieredzē, skaidro, kādi lēmumi ir paša indivīda ziņā un kādi prasa kopīgu līdzdalību. Piedalās lēmumu pieņemšanā. Spriež par iesaistīšanās un līdzdalības nozīmi un nepieciešamību. [S.3.2.5]
- Saprot, kā rodas preces vai pakalpojuma jaunradītā (pievienotā) vērtība un kāpēc tā visos gadījumos nav vienāda.
- Sociāli atbildīga rīcība veicina kopējo labklājību. Katrs cilvēks var atrast veidus, kā palīdzēt apkārtējai videi, cilvēkiem vai dzīvniekiem. Labdarība ir sociāli atbildīgas rīcības izpausme. (S.Li.2.; avots: Sociālās zinības 1.–9. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs, 5.4. tēma, 70. lpp.).
STARPDISCIPLINARITĀTE
VL.1.1.3. Skaidri un ar izpratni lasa mācībām un savām interesēm atbilstošu tekstu (atbild uz jautājumiem un pats uzdod jautājumus).
VL.1.1.4. Iesaistās saziņā par dzirdēto, lasīto vai novēroto, sasaistot to ar personisko pieredzi (ievēro saziņas tematu un dalībniekus).
VL.1.1.5. Ir ieinteresēts veidot savu viedokli un uzklausīt citu viedokļus, pamana viedokļu atšķirības (piedalās sarunās, pauž savu viedokli un uzklausa citu viedokli).
Matemātikas mācību joma
M.5.1.2. Nolasa informāciju no dažādu veidu tabulām, diagrammām, īsa vārdiska teksta. (tabula par lidmašīnas cenas noteikšanu).
Tehnoloģiju mācību joma
T.1.3.2. Lasa un lieto paša radītas vai citu izveidotas shēmas, aprakstus, veidnes, instrukcijas vai receptes (darba tirgus shēmas analīze).
APGŪSTAMIE TERMINI
Darba tirgus, darba līgums, darba devējs, darba ņēmējs, darba sludinājums, pievienotā vērtība
SKOLĒNAM PLĀNOTIE SASNIEDZAMIE REZULTĀTI CAURVIJU PRASMĒS
| Caurviju prasmes | Caurviju prasmēs sasniedzamie rezultāti (SR) /Piemērs (-i) |
|---|---|
| Kritiskā domāšana un problēmrisināšana | [1.1.] Vienkāršu informāciju salīdzina, interpretē, novērtē, savieno un grupē pēc noteiktiem kritērijiem. Meklē pārbaudītus faktus, pats pārbauda tos./Salīdzina un analizē dažādus darba sludinājumus. [1.2.] Formulē savus secinājumus pēc norādījumiem./Argumentē savu viedokli. |
Pašvadīta mācīšanās | [3.5.] Novērtē savu mācību darbu un mācīšanās pieredzi./Savu zināšanu, prasmju, attieksmes novērtējums – "izejas biļete". |
| Sadarbība | [4.3.] Sadarbojas ar citiem kopēju konstruktīvu uzdevumu veikšanai./Iejušanās darba devēja vai darba ņēmēja lomā. |
Digitālā pratība | [6.1.] Izmanto digitālās tehnoloģijas mācību uzdevumu veikšanai pēc norādījumiem./Informācijas meklēšana dažādos interneta resursos. |
- Lai strādātu jebkuru darbu, nepieciešamas noteiktas zināšanas un prasmes.
- Lai saņemtu augstu atalgojumu par paveikto darbu, nepieciešams apgūt arī zināšanas un prasmes augstā līmenī vai arī īpašas, ne visiem piemītošas zināšanas un prasmes.
- Jebkurā profesijā atalgojums ir atkarīgs arī no tā, vai piedāvātās prasmes darba tirgū ir pieprasītas (ir kādam nepieciešamas), kā arī no tā, kādas ir attiecīgā darba tirgus īpašības.
Tēmas "Darba tirgus" pārbaudes darbs (.PDF)
Vērtēšanas kritēriji tēmas "Darba tirgus" pārbaudes darbam (.PDF)
Teorijas izklāsts skolotājām par tēmu "Darba tirgus" (.PDF)