Par tēmu
Labklājība
Sasniedzamie rezultāti- Izprot, ka ilgtermiņā valsts tautsaimniecības attīstība atkarīga no darba ražīguma pieauguma, kura atšķirības dažādās valstīs nosaka atšķirīgs investīciju līmenis fiziskajā kapitālā, cilvēkkapitālā un pētniecībā. Saprot, ka, lai gan investīcijas kapitālā var uzlabot darba ražīgumu un labklājību nākotnē, tās mazina aktuālo patēriņu un ietver riskus.
- Saprot atšķirību starp cikliskām svārstībām tautsaimniecībā un tās ilgtermiņa izaugsmi. Spēj identificēt un analizēt politikas instrumentus, ar kādiem valsts var ietekmēt potenciālo iekšzemes kopproduktu (IKP).
- Izprot, ka valsts IKP veidojas, savstarpēji mijiedarbojoties mājsaimniecību, uzņēmumu, valsts sektora un citu tautsaimniecības dalībnieku lēmumiem par ražošanu, patēriņu un investīcijām (ekonomisko plūsmu modelis); izprot, ka ekonomiskās vides stabilitāte un prognozējamība ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka šo lēmumu efektivitāti.
- Saprot, kā ēnu ekonomika samazina resursu izmantošanas efektivitāti un tādējādi arī tautsaimniecības izaugsmes iespējas.
- Spēj kritiski izvērtēt IKP rādītāja priekšrocības un trūkumus; apzinās alternatīvus valsts labklājības rādītājus (sociālā nevienlīdzība, ienākumu sadale, Human Development Index u.c.).
Gruzijā pēc Padomju savienības sabrukuma iekšzemes kopprodukts (IKP) strauji kritās, bet 2000. gada vidū sākās augšupeja. Rožu revolūcijas (2003. gadā valstī notika miermīlīga revolūcija, kuras rezultātā pie varas nāca jauna uz Rietumiem orientēta reformatoru valdība, kas tiecās pievienoties NATO; tika uzlabota valsts pārvaldes struktūra un ierobežota korupcija.) ietekmē sākās ekonomiskās reformas. Kopš tā laika Gruzija turpina ekonomisko progresu, un īsā laika posmā notikušas būtiskas ekonomiskās pārmaiņas.