Ko no tēmas "Labklājība" būtu vēlams paturēt prātā?

Kopsavilkums

• Tautsaimniecības izaugsme atkarīga no darba ražīguma pieauguma. Tas katrā valstī atšķiras atkarībā no dažādiem investīciju līmeņiem fiziskajā kapitālā, cilvēkkapitālā un pētniecībā. 
•  Ieguldījumi (investīcijas) gan fiziskajā kapitālā, gan cilvēkkapitālā liek atteikties no tūlītēja patēriņa, dažkārt tiem nepieciešama līdzekļu uzkrāšana; tie ietver riskus un negarantē panākumus, taču bez investīcijām nav iespējama izaugsme un attīstība ilgākā periodā.
•  Ekonomisko plūsmu modelī katra darījuma rezultātā viena tirgus dalībnieka maksājums pārvēršas par otra tirgus dalībnieka ienākumiem. Traucējumi ražošanas faktoru tirgus darbībā rada pārmaiņas preču un pakalpojumu tirgus darbībā. Stabilas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai svarīgi spēt prognozēt pārējo tautsaimniecības dalībnieku uzvedību un laikus gatavoties iespējamajām pārmaiņām.
•  Valstīs, kur ir liela ēnu ekonomika, valdības ieņēmumi ir mazi. Par neuzrādīto uzņēmējdarbību un nedeklarētajiem ienākumiem netiek maksāti nodokļi, kropļojot konkurenci un demotivējot pārējos tirgus dalībniekus. Valsts budžetā nonāk mazāk līdzekļu, ko izmantot gan sabiedriskajām precēm (piemēram, valsts drošībai vai galveno autoceļu uzturēšanai), gan valsts investīcijām (piemēram, izglītības sistēmā). 
•  Tautsaimniecība attīstās cikliski, kāpumiem seko lejupslīde. Īstermiņa (ciklisko) tautsaimniecības izaugsmes tempa svārstību mazināšanai valsts rīcībā ir divi instrumenti – fiskālā politika un monetārā politika, kas palīdz ātrāk atjaunot tautsaimniecības potenciālā IKP izaugsmi. Valsts potenciālo IKP var palielināt tiešā veidā ar piedāvājuma puses politiku (ar regulējumu maiņu, līdzekļu izlietojuma maiņu), kā arī netiešā veidā, nodrošinot ekonomisko un politisko stabilitāti.
•  Labklājības līmeņa noteikšanai izmanto dažādus rādītājus, jo IKP uz vienu iedzīvotāju kvantitatīvi parāda vidējo ienākumu pārmaiņas, bet neatspoguļo dzīves kvalitātes pārmaiņas. Tautas attīstības indekss (Human development index) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) veidots rādītājs ar mērķi uzsvērt, ka cilvēks un tā iespējas ir galvenais kritērijs valsts attīstības novērtēšanā.

Kopsavilkuma pārbaudes uzdevumi par tēmu "Labklājība"