Par tēmu
Nauda un monetārā politika
Sasniedzamie rezultāti- Saprot, kāpēc nepieciešams veikt finanšu sektora uzraudzību; zina, kādas institūcijas Latvijā regulē kredītiestāžu sektoru un finanšu sektoru. Apzinās riskus, kas saistīti ar aizdevumu saņemšanu vai ieguldījumu veikšanu iestādēs, kas netiek uzraudzītas vai regulētas.
- Izprot kredītiestāžu sektora un finanšu sektora lomu tautsaimniecības attīstībā (kreditēšana, likviditāte, riska vadība). Spēj atšķirt dažādus finanšu tirgus un to īpatnības (kredītiestāžu sektors un aizdevumi vai uzkrājumi, akciju tirgus, obligāciju tirgus, ieguldījumu platformas).
- Spēj izskaidrot, kā veidojas inflācija un cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs. Spēj pamatot augstas inflācijas un deflācijas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Saprot, kāpēc cenu stabilitāte ir daudzu centrālo banku mērķis.
- Izprot, kā Latvijā tiek īstenota monetārā politika (t.sk. kā tiek pieņemti lēmumi Eirosistēmas ietvaros) un kādi ir monetārās politikas instrumenti. Saprot, ka centrālā banka ietekmē tautsaimniecību netieši, un izprot galvenos ietekmes mehānismus (transmisiju).
Centrālā banka ir tā, kura nosaka, cik daudz naudas ir nepieciešams tautsaimniecībā. Centrālā banka veic šo funkciju netiešā veidā ar kredītiestāžu palīdzību. Vienlaikus šā mērķa sasniegšanai centrālā banka īsteno pretciklisku monetāro politiku, savukārt valdībai būtu jāīsteno pretcikliska fiskālā politika. Tradicionālais un galvenais monetārās politikas instruments, ko izsenis lieto centrālās bankas – procentu likmes jeb naudas aizņemšanās cena –, ir kļuvis neefektīvs, jo būtiski pazemināt procentu likmes vairs nav iespējams. Jau vairākus gadus Eiropas Centrālā banka piemēro negatīvas procentu likmes (pēc būtības soda procentus) par to, ka kredītiestādes glabā naudu centrālajā bankā. Latvijas bankas 2018. gadā "soda procentos" samaksājušas 20 milj. eiro (Latvijas Bankas prezidents 05.10.2019. preses konferencē). Kādas vēl metodes centrālā banka var izmantot, lai ietekmētu tautsaimniecību? Izskan pārmetumi arī kredītiestāžu uzraugam (kas nav centrālā banka!). Samazinot kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības, kredītos varētu izsniegt vairāk, bet kādus riskus tas radītu?