Kāpēc arī tie cilvēki, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas, bez ierobežojumiem apmeklē parkus, pilsētas rotaļu laukumus, šķērso Daugavu pa apgaismotu tiltu?
Privātās preces un sabiedriskā preces
Materiāls tev palīdzēs:
saprast, ar ko atšķiras privātās preces no sabiedriskajām precēm;
analizēt valsts lomu sabiedrisko preču ražošanā un sadalē.
Visas preces un pakalpojumi tiek iedalīti privātās precēs un sabiedriskās precēs.
Kritēriji, kas nosaka sabiedriskās preces statusu, ir:
- kopīga jeb nekonkurējoša patērēšana (non-rivarly). Par kopīga/nekonkurējoša patēriņa īpašību var spriest pēc tā, vai preces vienības patēriņš samazina pārējiem patērētājiem atlikušo preces vienību piedāvājumu. Ja tas nenotiek, tā ir kopīga/nekonkurējoša patēriņa prece;
- patēriņa neizslēdzamība (non-excludability). Tas nozīmē, ka nav iespējams izslēgt cilvēkus no preces patērēšanas vai arī to nav vēlams darīt.
Sabiedrisko preču ražošanu un pakalpojumu nodrošināšanu apgrūtina "bezbiļetnieka" (free–riding) problēma, kas saistīta ar patēriņa neizslēdzamību. Ja indivīdi var patērēt preci vai saņemt pakalpojumu, par to nemaksājot, daudzi izvēlētos par to nemaksāt cerībā, ka citi segs sagādes izmaksas ("bezbiļetnieka" stratēģija). Ja visi centīsies nemaksāt, prece netiks ražota vai pakalpojums nodrošināts pat tad, ja potenciālais preces sniegtais labums pārsniegs izmaksas.
Sabiedrisko preču un pakalpojumu piemēri
1. Bākas izmantošana
Raksturīgs piemērs ir piekrastes bāka – kad tā darbojas, visi kuģi var vadīties pēc tās, nemazinot citu kuģu gūto labumu, un nav iespējams izslēgt kādu kuģi no labuma gūšanas.
2. Pastaiga publiskā parkāKonkurence par šīm precēm un pakalpojumiem nenotiek, jo, piemēram, viena cilvēka atrašanās publiskā parkā neliedz citam cilvēkam tajā pašā laikā apmeklēt šo parku. Savukārt neizslēdzmība norāda uz to, ka nav iespējams ierobežot pieejamību šīm lietām, piedāvājot tās tikai tiem, kuri par tām maksā. Tātad jebkurš cilvēks var doties uz parku, apmeklēt pludmali, pastaigāties pa apgaismotu ielu utt. neatkarīgi no tā, vai ir piedalījies šo lietu finansēšanā, maksājot nodokļus.
3. Ielu apgaismojums
Piemēram, viens cilvēks, ejot pa apgaismotu ielu, nerada nekādu zudumu citam cilvēkam, kurš arī pārvietojas pa šo izgaismoto ceļu; vienlaikus, ja ceļš nav maksas ceļš un pa to var brīvi pārvietoties visi, nav iespējams nodrošināt šo pakalpojumu vienam un vienlaikus izslēgt no pakalpojuma saņemšanas kādu citu.
Kā valsts var iesaistīties šīs tirgus nepilnības novēršanā?
1. Valsts nodrošina sabiedriskās preces, piemēram, drošību, plūdu aizsargbarjeras, ielu apgaismojumu. Pakalpojuma nodrošināšanai tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda, un tas nozīmē, ka izmaksas tiek dalītas uz lielu cilvēku skaitu, kuri katrs atsevišķi nebūtu gatavi par šo pakalpojumu maksāt.
2. Valsts var subsidēt privātos uzņēmumus, nosedzot izmaksas, lai sabiedriskā prece tiktu nodrošināta, vai noteikt nodokļus negatīvo blakusefektu radītājiem.
3. Valsts var regulēt ekonomisko aktivitāti, īstenojot gan konkurences veicināšanas, gan patērētāju aizsardzības, gan vides aizsardzības politiku.
Iepazīstoties ar šo sadaļu, var secināt, ka gan publisko parku apmeklējums, gan apgaismota tilta pār Daugavu šķērsošana ir sabiedrisko preču un pakalpojumu piemēri. Galvenie sabiedrisko preču un pakalpojumu kritēriji – kopīga/nekonkurējoša patērēšana un patēriņa neizslēdzamība – atbilst šiem abiem piemēriem. Sacensība par šīm precēm un pakalpojumiem nenotiek, jo, piemēram, viena cilvēka atrašanās publiskā parkā neliedz citam cilvēkam tajā pašā laikā apmeklēt šo parku.
Savukārt neizslēdzamība norāda uz to, ka nav iespējams ierobežot pieejamību šīm lietām, piedāvājot tās tikai tiem, kuri par tām maksā. Tāpēc tās var lietot arī cilvēki, kuri nepiedalās šo pakalpojumu finansēšanā.