Reklāmas mani aicina izmantot mobilos sakarus un lietot tieši šo zobu pastu, bet nav gāzes reklāmas un neviens mani neaicina izmantot krāna ūdeni. Kāpēc?

Tirgus un konkurence

Materiāls tev palīdzēs:

saprast, kā darbojas dažādi tirgi un kādas ir to atšķirības;
prognozēt, kā dažādi notikumi maina situāciju tirgū un kā tie ietekmē pircējus, pārdevējus un cenas;
saprast, ka arī tirgus mehānismiem ir nepilnības, un kā tās var novērst.

Tu gribi nopirkt jaunu tālruni, tēvs vēlas atrast labāk apmaksātu darbu, kaimiņš nevar izlemt, kādas akcijas pirkt, māsai nepieciešami ASV dolāri, jo viņa grib doties ceļojumā, bet brālis grib iegādāties jaunu dzīvokli. Katrs grib nopirkt atšķirīgu produktu, bet visi to izdarīs tirgū. Kas ir tirgus? Kas visiem tirgiem ir kopīgs, ar ko tie atšķiras, un kā dažādi notikumi maina situāciju tirgū?

Tirgus veidi 

Domājot par tirgu, mēs iedomājamies Centrāltirgu vai lielveikalu, vai varbūt friziera pakalpojumu tirgu. Tas ir preču un pakalpojumu tirgus, kurā īpašnieku maina kāda prece vai tiek sniegts pakalpojums. Taču tas nebūt nav vienīgais tirgus. Daudzās citās jomās strādā tie paši tirgus likumi.

Piemēram, arī uzņēmēji var būt ne tikai pārdevēji, bet arī pircēji. Lai saražotu produktus, viņi pērk ražošanas resursus, un to viņi izdara ražošanas resursu (dabas resursu, darba, kapitālpreču) tirgū. Šajā tirgū uzņēmēji iegādājas resursus (darbagaldus, iekārtas, mašīnas, traktorus u.c.) un veido pieprasījumu, bet mājsaimniecības vai citi uzņēmēji pārdod resursus un veido to piedāvājumu.

Līdzīgi darbojas arī darba tirgus, kur darbu piedāvā iedzīvotāji, bet pērk uzņēmumi, par šo pakalpojumu maksājot darbiniekiem algu. Uzņēmumi un iestādes veido pieprasījumu, bet darba meklētāji – piedāvājumu.

Savukārt finanšu (naudas) tirgū pārdevēja lomā ir banka vai citas finanšu institūcijas, piemēram, aizdodot naudu, bet šā pakalpojuma pircējs ir tas, kas šo naudu aizņemas. Šajā tirgū piedāvājumu veido banka, bet pieprasījumu – cilvēki, uzņēmumi (t.sk. citas bankas), kuriem nauda nepieciešama, lai, piemēram, nekustamā īpašuma tirgū iegādātos zemi, māju vai dzīvokli. Nekustamā īpašuma tirgū pašreizējie īpašnieki veido piedāvājumu, bet visi, kuri vēlas iegādāties īpašumus, veido pieprasījumu.

Nav svarīgi, kur notiek darījumi. Tie var notikt veikalā, frizētavā, galdnieka darbnīcā, fondu biržā, bankā vai internetā. Taču visi šie tirgi strādā pēc līdzīga principa: sastopas konkrētās preces vai pakalpojuma pārdevēji un pircēji, un darījums notiek tikai tad, ja prece vai pakalpojums un cena apmierina abas puses.

Konkurences veidi

Tirgi ir ļoti atšķirīgi ne tikai pēc tā, kas tiek pārdots. Tie atšķiras arī pēc tā, cik tajos ir pārdevēju un pircēju, cik viegli jauniem uzņēmumiem ienākt tirgū, kādas ir preču īpašības, kāds ir tiesiskais regulējums, cik augsta ir konkurence konkrētajā tirgū, vai atsevišķi uzņēmumi var ietekmēt tirgus cenu.

Pilnīgas konkurences tirgus – iedomāts ideāls tirgus modelis ar ļoti daudziem nelieliem uzņēmējiem, viendabīgu preci, iespēju viegli uzsākt un ar maziem zaudējumiem pārtraukt ražošanu.

Perfekta (pilnīga) konkurence, kad ļoti liels skaits pārdevēju piedāvā viendabīgu preci, novērojama reti. Šāda konkurences forma pastāv, piemēram, ražošanas izejmateriālu – graudaugu vai koksnes – tirgos. Šādā tirgū jauni uzņēmumi var viegli uzsākt darbību. Darbības uzsākšana šādā tirgū ir samērā viegla, jo nav grūti pārvaramu šķēršļu jeb tirgus barjeru. Piemēram, uzņēmumam, kas grib uzsākt darbību pilnīgas konkurences apstākļos, nav jāveic dārgas vai unikālas tehnikas iegāde, vai arī valstī nav konkurenci ierobežojošu likumu.

Monopolistiskās konkurences tirgus – tirgus modelis, kurā darbojas daudz uzņēmumu, kas savstarpēji konkurē, ražo diferencētu preci, nedaudz spēj ietekmēt tās cenu un samērā viegli var uzsākt ražošanu (ieiet tirgū).

Monopolistiskās konkurences tirgū ir daudz uzņēmumu, kuri ražo līdzīgus, bet ne viendabīgus produktus.
Šāda veida konkurence ir visbiežāk sastopama (piemēram, saldējuma, apģērbu, apavu, veļasmašīnu ražošana). Šie uzņēmumi spēj pilnīgāk apmierināt dažādas pircēju vajadzības, jo piesaista pircējus ar labāku produkta kvalitāti, dizainu vai papildu piedāvājumiem. Jaunu uzņēmumu darbības uzsākšana šādā tirgū pārsvarā arī nav ierobežota. Šajā tirgū, lai piesaistītu pircēju, svarīga ir reklāma.

Bieži vien tirgū veidojas oligopoli – vairāki lieli uzņēmumi, kas pārdod savstarpēji līdzīgus produktus. Šādā tirgū ir ieejas barjeras, kas attur citus uzņēmējus uzsākt komercdarbību šajā jomā. Droši vien, ja esi domājis, kādu mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju izvēlēties, zini, ka iespējas izvēlēties ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Uzsākt darbību mobilo sakaru tīklā ir grūti, jo jāizbūvē infrastruktūra, kas nodrošina sakaru pārraidi. Darbības uzsākšanai nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, tāpēc iekļūt tirgū var dalībnieki, kas spēj piesaistīt lielu naudas līdzekļu apjomu.

Savukārt no Rīgas uz Siguldu var aizbraukt ar vilcienu, izmantojot vienīgi AS "Pasažieru vilciens" pakalpojumus. AS "Pasažieru vilciens" šā pakalpojuma sniegšanā ieņem monopolista pozīciju, jo būvēt blakus otras sliedes vai investēt naudu jaunos vilcienu sastāvos, kas konkurētu ar esošajiem, nevienam nav izdevīgi.

Kādi apstākļi nosaka monopola, oligopola vai monopolistiskas konkurences veidošanos tirgū?

• Ekonomiskās barjeras – lai uzsāktu uzņēmējdarbību, nepieciešamas veikt lielas investīcijas, lai, piemēram, uzbūvētu dārgu rūpnīcu vai nopirktu tehniku.

• Tehnoloģiskās barjeras – lai uzsāktu uzņēmējdarbību, jāveic lielas investīcijas inovāciju izstrādē un pētniecībā. Piemēram, uzņēmumi, kas darbojas Silīcija ielejā, piedāvā tehnoloģiski inovatīvus risinājumus. Lai tos atdarinātu vai ieietu šādā tirgū, nepieciešami gan finanšu resursi, gan kapacitāte radīt inovatīvas idejas.

• Likumdošanas barjeras – atsevišķās nozarēs valsts var noteikt konkrētus kritērijus vai ierobežojumus uzņēmējdarbības uzsākšanai konkrētā nozarē. Piemēram, pašvaldība ir noteikusi, ka pilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumus veic viens konkursa kārtībā izvēlēts uzņēmums un citiem uzņēmumiem tas nav atļauts.

• Neaizvietojamo preču barjera – uzsākt uzņēmējdarbību ir grūti, ja konkurējošs uzņēmums ražo preci, kurai nevar rast aizstājējus vai līdzīgas preces. Piemēram, farmācijas uzņēmums ir izstrādājis zāles un tās patentējis. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, ražojot tādu pašu produktu, pastāv šķērslis.

• Tīkla efekta barjeras – lielākā daļa cilvēku izmanto tieši vienu konkrētā ražotāja produktu, un viņu paradumus ir grūti mainīt. Piemēram, sociālo tīklu uzņēmumu Instagram būtu grūti izkonkurēt ar līdzīgu platformu, jo Instagram reģistrēts ļoti liels skaits lietotāju un to mainīt uz platformu, kurā nav tik daudz paziņu un draugu, nebūtu izdevīgi.

Tabula. Konkurences veidi un tos raksturojošie parametri

	Pilnīga konkurence	Monopolistiskā konkurence	Oligopols	Monopols
Uzņēmumu skaits	Ļoti daudz	Daudz	Daži	Viens
Preču veids	Vienveidīgs	Līdzīgas vai diferencētas	Līdzīgas vai diferencētas	Unikāls
Cenas veidošanās	Cenu nosaka tirgus	Uzņēmums nedaudz ietekmē cenu	Uzņēmums var ietekmēt cenu, īpaši, ja izdodas vienoties ar citiem uzņēmumiem par tirgus sadali	Uzņēmums var būtiski ietekmēt cenu
Iespēja ienākt tirgū	Var brīvi ienākt tirgū un brīvi iziet no tā	Samērā viegli	Grūti	Praktiski neiespējami
Reklāmas un preču zīmes	Neizmanto reklāmu	Plaši izmanto reklāmu	Izmanto reklāmu, dažādo preci	Dažkārt reklamē uzņēmumu, visbiežāk atbalstot dažādu pasākumu norisi

Lai tirgū veidotos lielākais iespējamais konkurences līmenis, kas ir sabiedrības labklājībai visizdevīgākais, Latvijā darbojas Konkurences padome, kas uzrauga konkurences apstākļus. Konkurences padome izvērtē, vai lielu tirgus dalībnieku apvienošanās nemazinās konkurenci. Ja šāda rīcība konkurenci mazinās, Konkurences padome var aizliegt apvienošanos.

Kāpēc nepieciešama konkurence? 

Konkurence nodrošina zemākas cenas, plašāku izvēli un augstāku preču un pakalpojumu kvalitāti. Pastāvot konkurencei, uzņēmumiem nepārtraukti jādomā, kā piesaistīt pircējus. Tāpēc tiek meklēti veidi, kā produktīvāk strādāt, lai piedāvātu zemākas cenas, kā nodrošināt labāku kvalitāti nekā konkurentam, kādus jaunus produktus vai pakalpojumus ieviest, lai apsteigtu sāncenšus. 

Tādējādi konkurence ir attīstības dzinējspēks katram uzņēmumam un arī tautsaimniecībai kopumā. Ja ir spēcīga ražotāju konkurence valstī, ir lielākas iespējas veiksmīgi konkurēt ārvalstu tirgos, eksportēt produkciju un palielināt produkcijas noietu.