Kas mūsdienās nosaka to, ka uzņēmumi un valsts var attīstīties un konkurēt?

Konkurētspēja

Šī sadaļa tev palīdzēs:
 
izprast, kā konkurētspējas priekšrocību iegūšanu skaidro Hārvarda biznesa skolas profesora Maikla Portera (Michael Porter) konkurētspējas (romba) modelis;
 
saprast, kā indivīdi, uzņēmumi un valsts, viens otru atbalstot, var veicināt savu konkurētspēju pasaules tirgū un paaugstināt labklājību.

20. gs. 70. gados pasauli pārsteidza "Japānas brīnums". Sakarā ar naftas cenu kāpumu ASV tirgū pircēji vairāk pirka Japānā ražotos automobiļus, jo to degvielas patēriņš bija ievērojami mazāks. Pasaules tirgū uzvaras gājienu sāka daudzu japāņu elektronikas uzņēmumu produkcija. Harley-Davidson motocikliem kā stāvošiem garām traucās japāņu Honda, būvlaukumos sāka dominēt japāņu Kato un Cartepillar tehnika, jaunieši par labākiem uzskatīja Sony radio un atskaņotājus. Kā ar dabas resursiem nabadzīgā valstī spēja attīstīties daudz uzņēmumu, kuru ražojumi iekaroja pasaules tirgu? Savukārt šodien šo uzņēmumu pārākums ir ievērojami mazinājies. Kāpēc?
 
Maikls Porters uzskatīja, ka absolūtā un salīdzinošā priekšrocība nodrošina tikai īslaicīgas priekšrocības, kuras ātri var atņemt konkurenti. Par daudz svarīgāku viņš uzskatīja uzņēmumu spēju būt inovatīviem; ātri reaģēt uz pircēju gaumes pārmaiņām; apsteigt vai virzīt nozares attīstību; izstrādāt uzņēmuma stratēģiju – spēju būt atšķirīgiem no citiem; konkurēt, sadarboties un atbalstīt radniecīgus uzņēmumus, tā nodrošinot straujāku pārmaiņu ātrumu salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem.


Maikls Porters secināja, ka kādas valsts uzņēmumu starptautiskā konkurētspēja atsevišķā nozarē atkarīga no četrām savstarpēji saistītām faktoru grupām:

1. uzņēmumu stratēģija, struktūra un konkurence;
2. specifisko ražošanas faktoru pieejamība;
3. pieprasījuma attīstības līmenis;
4. saistītās un atbalstošās nozares.

Ja šīs faktoru grupas valstī ir konkrētajai nozarei labvēlīgas, tas veicina inovācijas un attīstību attiecīgajā nozarē, un šīs nozares uzņēmumi valstī un starptautiskajā tirgū kļūst konkurētspējīgi. Šo faktoru kombināciju Maikls Porters ietvēra romba modelī, kurā attēloja šo faktoru savstarpējo saistību un to stiprinošo ietekmi.


Maikla Portera konkurētspējas modelis: valstu konkurētspējas priekšrocības noteicošie faktori

Uzņēmumu stratēģija, struktūra un konkurence

Lai uzņēmumi kļūtu veiksmīgi starptautiskajā tirgū, tiem jābūt stratēģijai, kas nodrošina augstu produktivitāti un paredz ilgtermiņa attīstību, produktu modernizāciju, investīcijas attiecību veidošanā ar patērētājiem un sava snieguma uzlabošanā.
 
Uzņēmuma konkurētspēja starptautiskajos tirgos būs lielāka, ja būs asāka uzņēmumu konkurence iekšējā tirgū, jo tā liks uzņēmumiem piedāvāt tirgū kvalitatīvākas, lētākas, no citiem atšķirīgas preces un pakalpojumus, kā arī nemitīgi sekot patērētāju prasībām un būt inovatīviem. Tieši sīvā konkurence pašmāju tirgū starp Toyota, Nissan, Honda, Suzuki, Mitsubishi un Subaru bija viens no izšķirošajiem faktoriem, kas palīdzēja Japānas automobiļu un motociklu ražotājiem kļūt par vieniem no vadošajiem pasaules automobiļu tirgū.


 
Konkurētspēja palielinās, ja valsts izstrādā konkurenci regulējošus tiesību aktus, nodrošina to ievērošanu, izveido efektīvas valsts institūcijas, veicina inovācijas.

Ražošanas faktoru pieejamība

Ražošanas faktori ietver dabas resursus, kapitālu un cilvēkresursus. Dažas valstis ir daudz bagātākas ar dabas resursiem nekā citas, taču ne vienmēr šīs valstis ir turīgākās pasaulē. Piemēram, Kazahstāna ir ļoti bagāta ar dažādiem derīgajiem izrakteņiem, taču tā ir vidēju ienākumu valsts, kuras iedzīvotāju vidējie ienākumi ir mazāki nekā Latvijas iedzīvotājiem. Dabas resursu trūkums var pat būt dzinulis citu, cilvēku radītu, ražošanas faktoru attīstībai.

 Konkurētspējai būtiskākie ir tieši attīstīti un specializēti ražošanas faktori, piemēram, kvalitatīva komunikāciju infrastruktūra, augsti izglītoti inženieri, zinātnisko pētījumu rezultāti konkrētās nozarēs vai pieejams riska kapitāls. Šo faktoru veidošanā svarīga nozīme ir dažādām institūcijām – augstskolām, zinātnisko pētījumu centriem un domnīcām, attīstības finanšu institūcijām. Piemēram, tas, ka daudzi pasaules tirgū konkurētspējīgi IT un digitālie uzņēmumi ir izveidoti tieši ASV, ir tiešā veidā saistīts ar tur ļoti attīstīto riska kapitāla nozari, kas nodrošina finansējuma pieejamību jaunajiem uzņēmumiem.

Pieprasījuma attīstības līmenis

Pašmāju pieprasījums, īpaši patērētāju augstās prasības, ir būtisks konkurētspēju veicinošs faktors. Ja pircēji izvirza augstas prasības, ir "prasīgākie pircēji pasaulē", uzņēmumi, apmierinot viņu pieprasījumu, ir spiesti uzlabot produktu kvalitāti, nodrošināt preču un pakalpojumu nemitīgu attīstību un atbilstību patērētāju prasībām pašu mājās, tādējādi sagatavojot sev ceļu uz pasaules tirgu. Īpaši svarīgi tas ir digitālo tehnoloģiju attīstības kontekstā. Piemēram, Zviedrijas prasīgais patērētājs mūzikas ierakstu tirgū neapšaubāmi bija viens no starptautiski veiksmīgā mūzikas straumēšanas uzņēmuma Spotify izveidošanas un tā attīstību veicinošiem faktoriem.

Saistītās un atbalstošās nozares

Konkrētas nozares konkurētspēju veicina vairāki faktori. Vispirms – asa konkurence nozarē, arī piegādātāji, kuri nodrošina kvalitatīvus izejmateriālus un ārpakalpojumus. Augot konkurētspējai, uzņēmumi palielina ražošanas apjomu un spēj attīstīt citu nozaru uzņēmumus. Piemēram, palielinoties labības ražošanai, strauji attīstās graudu pārstrādes uzņēmumi, t.sk. AS "Dobeles dzirnavnieks", kas attīstījis daudzu jaunu produktu ražošanu, kura apgrozījums jau pārsniedzis 100 milj. eiro un kurš spēj ar saviem unikālajiem produktiem iekarot pasaules tirgu. Graudu audzētāji veicina autopārvadājumu, lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības, graudu pirmapstrādes un graudu tirdzniecības uzņēmumu izaugsmi, jo izmanto šo uzņēmumu specializētos pakalpojumus. Tas ļauj efektīvāk izmantot savus un saistīto uzņēmumu resursus. Tāpēc konkurētspējas paaugstināšanās veicina ne tikai vienas atsevišķas nozares attīstību, bet veido neatkarīgu, taču savstarpēji saistītu un atbalstošu uzņēmumu kopumu. Šādu uzņēmumu kopumu salīdzinoši nelielā ģeogrāfiskā teritorijā sauc par klasteri (puduri, kopas), piemēram, Latvijas IT, Itālijas flīžu klasteris.

Papildu materiāls. Konkurētspējas veidošana un attīstība. Itālijas flīžu klastera piemērs.  
Viens no pazīstamākajiem uzņēmumu klasteriem pasaulē ir IT un digitālo uzņēmumu puduris Silīcija ielejā, kas atrodas Kalifornijas štatā ASV. Ziemeļkalifornijā atrodas plaši pazīstamo uzņēmumu Google, Facebook, Apple, Netflix, eBay, Intel un Yahoo galvenās mītnes. Viena no būtiskām priekšrocībām, ko rada vienas vai saistītu nozaru uzņēmumu koncentrācija nelielā ģeogrāfiskajā teritorijā, ir ātrāka zināšanu un ideju aprite, kas tieši veicina dažādu inovāciju rašanos.



Uzņēmumu konkurētspēju veicina arī iesaistīšanās globālajās vērtību ķēdēs, īpaši ķēdes augšējos posmos.

Visbeidzot, atsevišķa cilvēka konkurētspēju un ienākumu līmeni būtiski ietekmē viņa zināšanu un iemaņu kopums un to atbilstība pieprasījumam darba un uzņēmējspēju tirgū. Konkurētspējas atšķirības pasaules valstīs ir ļoti būtisks iedzīvotāju labklājību ietekmējošs faktors.