Kāpēc ASV jau kopš 19. gadsimta beigām spējusi noturēt savas pozīcijas pasaules ekonomikā?
Valstu konkurētspēja
Šī sadaļa tev palīdzēs:
saprast, kāda politika valdībai jāīsteno, lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos un sasniegtu augstāku produktivitāti un labklājības līmeni.
Valsts iedzīvotāju ienākumu līmeni galvenokārt nosaka konkurētspēja. Lai gan kādu laiku uzņēmumi un valsts kopumā var konkurēt ar zemākām izmaksām nekā citi ražotāji, tomēr tas neradīs gaidīto iedzīvotāju labklājības pieaugumu (jo darba algas kā viena no galvenajām ražošanas izmaksām tiks ierobežotas). Tāpēc konkurētspēja jāskata plašākā kontekstā – kā uzņēmējdarbības un cilvēkresursu attīstībai radītā vide nodrošina uzņēmumu spēju konkurēt, palielināt savas produkcijas tirgu un iedzīvotāju labklājību. Konkurētspējīgas valsts galvenā iezīme ir liels skaits ražīgu un inovatīvu uzņēmumu, kuru ražotās preces un sniegtie pakalpojumi ir pieprasīti ne tikai attiecīgajā valstī, bet arī ārvalstīs. Šādu uzņēmumu veidošanās un attīstības galvenie priekšnoteikumi ir privātās iniciatīvas brīvība, likuma vara un efektīva tiesu sistēma, kvalitatīva un pieejama izglītības un veselības aprūpe, kvalitatīva infrastruktūra, kā arī stabila makroekonomiskā vide.
Konkurētspējas priekšnoteikumi
Pazīstamākais un visaptverošākais valstu konkurētspējas vērtējums ir Pasaules ekonomikas foruma katru gadu publicētais globālās konkurētspējas indekss (GKI) (vairāk sk. šeit). Indeksu veido 12 faktoru kopums. Viskonkurētspējīgākās ir tās valstis, kuru tautsaimniecība balstīta uz inovācijām. Šajās valstīs ir arī visaugstākais ienākumu līmenis. Konkurētspējīgāko valstu saraksta sākumā ilgstoši atrodas ASV, Filipīnas, Vācija, Šveice, Japāna, Honkonga, Kanāda un Nīderlande, kā arī Ziemeļvalstis – Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija. Latvija saskaņā ar GKI 2018. gadā ieņēma 41. vietu pasaulē, Igaunija – 32. vietu, Lietuva – 40. vietu. Visbeidzot, atsevišķa cilvēka konkurētspēju un ienākumu līmeni būtiski ietekmē viņa zināšanu un iemaņu kopums un to atbilstība pieprasījumam darba tirgū. Arī atsevišķas valsts ietvaros augstāko izglītību ieguvušu cilvēku ienākumi vidēji ir vairākas reizes augstāki nekā cilvēkiem ar pamatizglītību. Taču konkurētspējas atšķirības pasaules valstu starpā ir ļoti būtisks to iedzīvotāju ienākumus ietekmējošs faktors. Tas ir noteicošais iemesls, kāpēc strādājošais, piemēram, Vācijā vai Zviedrijā saņem ievērojami lielāku atalgojumu nekā darbinieks ar līdzīgu izglītību un iemaņām Latvijā.
ASV un Latvijas GKI 2018. gadā
