Kāpēc daži cilvēki spēj ātri atrast darbu, bet citi to nevar gadiem ilgi?

Bezdarbs

Materiāls tev palīdzēs

izprast bezdarba cēloņus un apzināties, ko var darīt, lai nekļūtu par bezdarbnieku.

Iespēja zaudēt darbu ir ikvienam, pat augstākās raudzes speciālistam. Uzņēmumi mēdz atbrīvot darbiniekus, ja samazinās ražotās produkcijas pieprasījums, pasliktinās uzņēmuma finansiālais stāvoklis, samazinot darbinieku skaitu automatizējot darbību, mainot darbības profilu. Arī situācija, ka uzreiz nav iespējams atrast līdzvērtīgu darbu, ir normāla.

Ja darbspējīgi cilvēki meklē un nevar atrast darbu, šādu situāciju dēvē par bezdarbu.

Kā var samazināt iespēju kļūt par bezdarbnieku?

Parasti indivīdam ir grūti ietekmēt bezdarba cēloņus, kas izriet no ekonomiskajām norisēm. Taču ikviens var samazināt iespēju kļūt par bezdarbnieku un var palielināt iespēju atrast jaunu darbu.

Attēls. Nodarbinātie un bezdarbnieki pēc izglītības līmeņa 2019. gadā,  %

Taču ar to nepietiek. Bezdarba iemesls ļoti bieži ir tas, ka kvalifikācija, kas kādreiz bija ļoti vajadzīga un ir apgūta arodskolā vai augstskolā, vairs neatbilst darba tirgus prasībām.  Zināšanas noveco, tāpēc nepieciešams turpināt nepārtraukti izglītoties, paaugstināt profesionālo meistarību, t.i., paaugstināt savu darba ražīgumu, tā palielinot iespējas kļūt nodarbinātam.

Tāpat arī indivīds var rūpēties par savu veselību, veikt fiziskās aktivitātes, pietiekami izgulēties un atpūsties, lai nenonāktu situācijā, kad veselības problēmu dēļ nevar veikt darbu. Piemēram, armijā un policijā veicamais darbs ir fizisks, šīm valsts struktūrām ir nepieciešami cilvēki ar labu veselību un fizisko sagatavotību, par ko nepieciešams nepārtraukti rūpēties.

Bezdarba sekas

Bezdarbs ietekmē gan valsti, gan cilvēkus. Augsts bezdarba līmenis rada ne tikai sociālās problēmas, bet arī neļauj valstīm sasniegt to maksimālo ražošanas un attīstības līmeni.

Valstij:

a) ir mazāka preču ražošana vai sniegtie pakalpojumi;

b) valsts budžetā ir mazāki nodokļu ieņēmumi, bet ir lieli izdevumi sociālās nodrošināšanas pabalstiem;

c) var veidoties sociālā spriedze, saasināties konflikti;

d) iespējama nelabvēlīga kriminogēnā situācija, alkoholisms un narkomānija, cilvēkiem var rasties depresija.

Indivīdam:

a) ģimenē samazinās ienākumi, jo bezdarbnieka pabalsts ir mazāks nekā alga, pazeminās dzīves kvalitāte;

b) pasliktinās bezdarbnieka psiholoģiskais stāvoklis, biežāki kļūst konflikti ģimenē, bezdarbs var morāli ietekmēt darbu zaudējušos cilvēkus, jo viņi var justies atstumti un nevajadzīgi;

c) cilvēki, kuri ilgstoši nestrādā, zaudē nepieciešamās prasmes.

Neraugoties uz šīm negatīvajām sekām, bezdarbam ir nozīmīga loma, lai garantētu, ka sabiedrības resursi tiek izmantoti efektīvi. Bezdarbs signalizē par to, kādas iemaņas ir vajadzīgas un kādas var būt novecojušas. Cilvēki pārkvalificējas un atrod savām spējām ražīgāku lietojumu.